Operdīva SONORA VAICE multimediālā monooperā Valentīna!
Opera - Valentīnas mīlasstāsts, veltīta Latvijas kultūras leģendai – kinozinātniecei Valentīnai Freimanei (1922.-2018.), tas ir dziļas mīlestības stāsts sarežģītā sociālpolitiskā laikā, kas atklās varones "ar zelta maliņu" apvītās bērnības atmiņas un pirmās patiesās mīlestības jausmu un kaisli ar dzīves rūdījumu.
Iestudējums ir starptautiski pazīstamā latviešu komponista Artura Maskata pirmās operas "Valentīna" mākslinieciski jauns skatuviskais traktējums - pilnformāta operas pārlikums kameroperas - multimediālas monooperas formātā. Operas vēsturiskā pasaules pirmizrāde notika 2014.gadā un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Rīgas - Eiropas Kultūras gada pasākumiem.
Liānas Langas un Artura Maskata librets veidots pēc Valentīnas Freimanes autobiogrāfiskā romāna “Ardievu, Atlantīda!” motīviem.
Valentīna ir sieviete, caur kuras likteni kā kino "iziet" tēmas, kas vienlaikus ir viņas dzīves atspoguļojums un aptver arī dziļāku lietu būtību, uzzīmē laikmetu. Operdīva Sonora Vaice izdzīvos Valentīnas mīlas stāstu, kura varone ir apveltīta ar siltu, vitālu un asprātīgu cilvēcisko būtību, neskatoties uz piedzīvoto un pārdzīvoto. Opera atspoguļo ne tikai Valentīnas personiskos piedzīvojumus bērnībā, kura šķiet ar tādu kā zelta maliņu apvilkta, un agrā jaunībā, un ģimenes sāgu, bet arī laikmetu kopumā. Valentīnas Freimanes dzīve bijusi piepildīta ar mīlestību, kas brīnišķīgi atspoguļota operas mūzikā. Viņa pati stāsta, ka ir laimīga, jo savām acīm pat nav redzējusi nekādas šausmas, tās viņai it kā slīdējušas garām, ja neskaita uzlidojumus, ko piedzīvoja, uzturēdamās namu augšējos dzīvokļos: citi bija pagrabos, bet viņa – tuvāk debesīm.
Valentīnas Freimanes bērnība ritējusi starp Rīgu un Berlīni, kur viņas tēvs bija UFA kinostudijas jurists, bet māte – apburoša sabiedrības dāma, ap kuru pulcējas tā laika kino pasaules zieds.
Ārkārtīgi nozīmīga izrādē ir mīlestības tēma, ko paspilgtina skaistā un krāsainā Artura Maskata mūzika, kurā pārstāvēta arī komponista iemīļotais tango, kurus Vaice papildina ar stepa dejas, kuru apguvusi pie stepa dejas attīstītāja Latvijā, lielmeistara - Māra Pūra. Savukārt, muzikāli izcili tango skan operas muzikālo audumu veidojošajās akordeona krāsās.
Veiksmīgi debitējusi režijā 2021.gadā – par iestudējumu Cilvēka balss.Telefons saņemta Lielā mūzikas balva, Sonora Vaice attīsta attīsta nākamo režijas ieceri sievietes spēka, unikalitātes, daudzpusības, dzīves uztveres un personības izpētes un atklāšanas procesa ietvaros – muzikāli spilgtu Valentīnas Freimanes mīlas stāsta multimediālu skatuves kamerversiju.
«Biju gandarīta uzzinot, ka notiks Artura Maskata operas «Valentīna» jaunuzvedums augstas raudzes profesionāļu izpildījumā un ar nepacietību gaidu pirmizrādi 17. aprīlī. Operā aplūkotie notikumi ļauj paskatīsies uz cilvēkiem lielu krīžu laikā. Arī šobrīd kara laiks Ukrainā apliecina dziļu krīzi rietumu pasaulē, kurā mums katram atvēlēta sava loma, tādēļ uzskatu, ka opera «Valentīna» ir aktuāla un veicinās refleksiju par būtisko,» uzskata libreta autore Liāna Langa.
Vairāk informācija: https://www.operetesteatris.lv/valent298na.html
Titullomā: SONORA VAICE (soprāns)
Mūziķi-aktieri: Gidons Grīnbergs (vijole), Inita Āboliņa (akordeons), Māris Žagars (klavieres)
Multimedijos: Ģirts Ķesteris, Aivars Krancmanis, Egils Melbārdis, Māris Pūris, Zigurds Neimanis, Kārlis Rūtentāls, Henrijs Kozlovskis u.c.
Režisore Sonora Vaice
Horeogrāfe Ieva Kemlere, stepa dejas konnsultants-treneris Māris Pūris
Multimediju māksliniece–scenogāfe Ineta Sipunova
Kostīmu māksliniece Hanna Antra Elerte (Cinnamon)
Grima māksliniece Liāna Repule
Gaismas mākslinieks Ivars Vācers
Mākslinieciskā vadītāja, producente Agija Ozoliņa-Kozlovska
