Pēc Raiņa
SPĪDOLAS NAKTS
Raganu medības
Dailes teātra Lielajā zālē no 16.11.2023.
"Liela mēroga un domas dziļuma iestudējums."
Henrieta Verhoustinska, "Kroders.lv" 02.01.2024.
"Ambicioza, drosmīga un krāšņa. Šo izrādi vērienīgu padara ne tikai krāšņās ideju metaforas, vizuālās līdzības un spožās parabolas, bet arī aizrautīgais ansambļa darbs."
Dita Jonīte, "Delfi.lv" 30.11.2023.
"Skaistas mizanscēnas un krāsu koloristika uzbur baudāmu vizuālu piedzīvojumu."
Ilze Kļaviņa, "Latvijas avīze" 22.11.2023.
"Ar savu spilgtās formas un aktuālā satura līdzāspastāvēšanu uzdod būtiskus jautājumus, par ko domāt skatītājam."
Atis Rozentāls, "Kultūras Diena" 23.11.2023.
"Tajā var sadzirdēt burvīgu ironiju, tiek pieteiktas būtiskas tēmas, svaigas interpretācijas iespējas, iestudējums izskatās efektīgi." 3/5
Zane Radzobe, "IR" 23.11.2023.
26.10.24. Izrāde ar titriem angļu valodā. Iegādājoties biļetes, ērtākai titru lasīšanai iesākām izvēlēties sēdvietas, sākot no 7. rindas līdz zāles beigām / 26.10.24. performance with English surtitles. For better visibility of the surtitles, we recommend choosing seats starting from the 7th row and back.
Raiņa pirmā lielā simbolu drāma bija “Uguns un nakts”, kurā revolūcijas un brīvības idejas tika ietērptas pasakainās Lāčplēša un viņa pretinieces Spīdolas runās. Rainis iecerēja tai divus turpinājumus, no kuriem pabeidza tikai vienu. Gadu pirms savas nāves savā lugā “Rīgas ragana” autors brīdināja par briesmām, kas Latvijai draud, ja Lāčplēša pēcteči vieglprātīgi noticēs Austrumu solījumiem. “Rīgas ragana” bija dzejnieka pirmsnāves pareģojums – tā bija viņa pēdējā lielā luga. Tajā izsacītā brīdinājuma spēku pastiprina dzejnieka noslēpumainā nāve. Vieni saka, ka vainojama ielaista slimība, citi – ka politiskās intrigas bija dzejnieku novedušas līdz sirdstriekai. Vēl kāds apsūdzēja ārstu, kurš Rainim deva jaunību atjaunojošās zāles. Vairāku Raiņa lugu inscinētājs Smiļģis apgalvoja, ka neviens no mums īsti nezina, kā Rainis nomira. Raiņa pēdējā fotogrāfijā ir redzams, ka gultai līdzās dzejnieks turējis revolveri. No kā viņš baidījās? Vai tās nevarētu būt bailes no paša radītajiem nacionālajiem varoņiem? Lāčplēsis taču nevienam nepiedotu pat neapzinātu kolaboracionismu, un Spīdola nodevējus izbaroja pūķim! Vienīgā cerība ir viņu abu meita Dedze, kura, pēc nostāstiem, mīlot pat ienaidniekus.
Lomās: Arturs Krūzkops (Rainis), Artūrs Skrastiņš (Līkcepure), Ieva Segliņa (Spīdola), Dārta Daneviča (Laimdota), Kaspars Dumburs (Lāčplēsis), Mārtiņš Meiers (Melnais Bruņinieks), Katrīna Griga (Dedze), Toms Veličko (Kangars), Indra Briķe (Aspazija), Juris Bartkevičs (Andrejs Pumpurs), Imants Strads (Andrievs Niedra), Meinards Liepiņš (Fallijs), Madara Viļčuka (Žagata), Marta Lovisa Jančevska (Cielava), Olga Dreģe vai Lidija Pupure (Anniņa)
Režisors – Viesturs Kairišs, dramaturgs – Matīss Gricmanis, scenogrāfe – Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa, komponists – Uģis Prauliņš, gaismu mākslinieks - Reinis Zalte, horeogrāfe - Renāta Pjotrovska-Ofrē (Renata Piotrowska-Auffret), scenogrāfes asistente - Dana Deineko
