Ziemassvētku festivāls. Baleta uzvedums “Riekstkodis”

Ziemassvētku festivāls. Baleta uzvedums  ‘‘Riekstkodis’’

2022. gada 3. decembris plkst. 16.00 un plkst. 19.00

Dzintaru koncertzāles Mazā zāle

 

Dalībnieki: 

 

Igaunijas zvanu ansamblis Arsis

Diriģents Aivars Mē (Aivar Mae)

Igaunijas Nacionālā baleta solisti: Ketlina Oja (Ketlin Oja), Ali Urats (Ali Urata), Markuss Nilsons (Marcus Nilson), Seili Lorica-Kembre (Seili Loorits-Kämbre), Heidi Kopti (Heidi Kopti)

 

 

PROGRAMMA

 

Pēteris Čaikovskis (Pyotr Ilyich Tchaikovsky, 1840-1893)  

Uvertīra no baleta ‘‘Riekstkodis’’, aranžējis Kevin McChesney

 

Saldumu fejas deja no baleta ‘‘Riekstkodis’’, aranžējis Fred Gramann

 

Spāņu deja no baleta ‘‘Riekstkodis’’, aranžējis William H. Griffin

 

 ‘‘Rīta lūgšana’’ no klavieru cikla ‘‘Bērnu albums’’, aranžējusi Karen Roth

 

Arābu deja no baleta ‘‘Riekstkodis’’, aranžējis William H. Griffin

 

Trepaks no baleta ‘‘Riekstkodis’’, aranžējis William H. Griffin

 

Ķīniešu deja no baleta ‘‘Riekstkodis’’, aranžējis Kevin McChesney

 

‘‘Oktobris’’ no klavieru cikla ‘‘Gadalaiki’’, aranžējis Vahur Soonberg

 

‘‘Aprīlis’’ no klavieru cikla ‘‘Gadalaiki’’, aranžējis Vahur Soonberg

 

‘‘Decembris’’ no klavieru cikla ‘‘Gadalaiki’’, aranžējis Vahur Soonberg

 

Stabuļu deja no baleta ‘‘Riekstkodis’’, aranžējis William H. Griffin

 

Maršs no baleta ‘‘Riekstkodis’’, aranžējis William H. Griffin

 

Adagio (Lielais Pas de deux) no baleta ‘‘Riekstkodis’’, aranžējusi Bernadine Johnson

 

Ziedu valsis no baleta ‘‘Riekstkodis’’, aranžējis Toshikazu Yoshida

 

 

 

Krievu romantiķis Pēteris Čaikovskis bija izcils melodiju darinātājs, smalks psihologs, kurš savā daiļradē spēja pavērt sirds slūžas, uzrunājot ļoti tieši un personīgi. Muzikāli dramatisks nervs, emocionāla izteiksmīga iekšējā pasaule, spilgta tēlainība ir tikai dažas no Čaikovska daiļrades zīmēm, kas caurstrāvo viņa darbus. Viņš tuvināja krievu mūzikas kultūru Rietumeiropas romantisma tradīcijām un radīja liriski psiholoģisko simfonismu. 

Komponista daiļrades pamatidejas ir vētrains protests pret tumšajiem spēkiem, kas liek šķēršļus cilvēka cīņai par laimi, cīņa par labestību, gaismu, brīvību, sacelšanās pret tumsas spēkiem, vardarbību un cietsirdību, uzsverot humānisko ideālu uzvaru. Čaikovskis bija izcils operu un simfoniskās mūzikas komponists, kā arī baleta reformators 19. gadsimtā. Viņš uzskatīja, ka deja nemazina mūzikas vērtību, bet tieši otrādi – piešķir tai īpašu dinamiku un dramaturģiju. Čaikovskis spēja radīt ģeniālu skatuves mākslas un simfoniskās mūzikas mijiedarbi, kas līdz pat šai dienai kalpo par etalonu. Visi trīs viņa baleti – ‘‘Gulbju ezers’’, ‘‘Apburtā princese’’ un ‘‘Riekstkodis’’ ir baleta repertuāra zelta fonds. 

Iemīļotais Čaikovska pasaku balets  ‘‘Riekstkodis’’ slavina jaunību, draudzību un mīlestību, un katru gadu Ziemassvētku laikā tas pulcina pilnas zāles visos pasaules baleta teātros. Komponista mūzikas burvība un šī sapņu stāsta vilinājums allaž priecējis skatītāju un klausītāju sirds. ‘‘Riekstkodī’’ ir daudzas krāšņas dejas, no kurām pats komponists vēlāk izveidoja simfonisko svītu, kas kļuvusi par vienu no populārākajiem klasiskās mūzikas opusiem. 

‘‘Riekstkoža’’ libreta pamatā ir vācu romantisma laikmeta rakstnieka Ernesta Teodora Amadeja Hofmaņa pasaka ‘‘Riekstkodis un peļu ķēniņš’’. Maza meitene uz Ziemassvētkiem saņem no tēvoča - leļļu meistara - dāvanu: riekstkodi, groteska kareivja formā veidotu riekstu čaumalu drupināšanas ierīci. Par spīti Riekstkoža ārējam ķēmīgumam meitene viņu iemīļo un ir ļoti nelaimīga, kad brālis rotaļlietu salauž. Darbība turpinās mazās Klāras sapņos, kad istabā sarodas peļu armija ar septiņgalvaino Peļu ķēniņu priekšgalā un uzbrūk piparkūku vīriņiem. Piparkūkām palīgā dodas alvas zaldātiņi, kurus komandē, protams, Riekstkodis. Divkauju starp Riekstkodi un baiso grauzēju valdnieku izšķir Klāras mestā čība - labie spēki svin uzvaru, Riekstkodis izrādās ļaunās peļu karalienes noburts princis, kurš tagad, nokratījis burvestības važas, aicina Klāru līdzi ceļojumā pa brīnumaino Saldumu karaļvalsti. Kā nakts pustumsā te zūd skaidrās robežas starp piedzīvoto un nosapņoto, starp cilvēku un lietu pasauli. Un Riekstkodis gluži kā iemieso to romantisma varoni, kurš dodas ceļā, lai pārvarētu ērkšķaino ceļu pie sevis un mīlestības. 

 

PAR MĀKSLINIEKIEM

 

Ketlina Oja absolvējusi Tallinas baleta skolu 2015. gadā, uzreiz pievienojoties Igaunijas Nacionālā baleta trupai. 2018. gadā viņa kļuva par vienu no Igaunijas Nacionālā baleta solistēm. Viņa ir Grand Prix ieguvēja Liepājas baleta festivālā (2013), 3. vietas ieguvēja junioru kategorijā Starptautiskajā dejas festivālā Spoleto (2013), Klaudia Maldutis balvas laureāte kā daudzsološākā jaunā baleta māksliniece (2016), ieguvusi arī Labākās dejotājas balvu (2018), ko pasniedz Igaunijas baleta savienība, kā arī Kristāla kurpes balvu (2020) par klasiskā baleta lomām Igaunijas Nacionālajā baletā. Viņas repertuārā ir Odeta un Odīlija ‘‘Gulbju ezerā’’, Alise baletā ‘‘Alise brīnumzemē’’, Sniega karaliene un Saldumu feja ‘‘Riekstkodī’’, Aurora ‘‘Apburtajā princesē’’ un daudzas citas lomas.

 

Ali Urats mācījies baleta mākslu Narumi baleta studijā Japānā, Novosibirskas baleta akadēmijā un Minhenes Mūzikas un teātra augstskolā. Igaunijas Nacionālajam baletam viņš pievienojās 2014. gadā, 2022. kļūstot par solistu. 2016. gadā Ali ieguva pirmo vienu Tallinas Starptautiskajā baleta konkursā un 2021. gadā viņš ieguva MyFitness dejas balvu kā Gada labākais dejotājs. Ali repertuārā ir Žurku karalis, krievu un spāņu dejas ‘‘Riekstkodī’’, Vilks, Zilais putns ‘‘Apburtajā princesē’’ un citas lomas baletos ‘‘Sniegbaltīte un septiņi rūķīši’’, ‘‘Dons Kihots’’, ‘‘Bajadēra’’, ‘‘Gulbju ezers’’.

 

Markuss Nilsons absolvējis Tallinas baleta skolu 2018. gadā un pievienojies Igaunijas Nacionālā baleta trupai tajā pašā gadā. 2022. gadā viņš ieguva Igaunijas Teātra balvu baleta kategorijā par Farmhanda lomu Tubina baletā ‘‘Goblins’’ un Kareņina lomu Keslera baletā ‘‘Anna Kareņina’’. Līdzās šīm lomām viņa repertuārā ir Rotbārts ‘‘Riekstkodī’’ un citas.

 

Heidi Kopti absolvējusi Tallinas baleta skolu 1998. gadā, kļūstot par Igaunijas Nacionālā baleta mākslinieci. Viņas repertuārā ir Sniegbaltīte baletā ‘‘Sniegbaltīte un septiņi rūķīši’’, Konstance ‘‘Trīs musketieros’’, neapoliešu deja, mazo gulbīšu deja ‘‘Gulbju ezerā’’, Pelnrušķīte un Princese Florina ‘‘Apburtajā princesē’’, soliste Pastorālē un arābu dejā ‘‘Riekstkodī’’, Olimpa ‘‘Kamēliju dāmā’’, Svanildas draudzene ‘‘Kopēlijā’’ un daudzas citas lomas.

 

Seili Lorica-Kembre studējusi baleta mākslu Vanemuine baleta studijā un Tallinas baleta skolā. Igaunijas Nacionālā baleta trupai viņa pievienojās 1996. gadā. Viņa apbalvota ar MyFitness balvu kā Gada labākā dejotāja 2019. Viņas repertuārā ir dažādas lomas baletos ‘‘Gulbju ezers’’, ‘‘Apburtā princese’’, ‘‘Riekstkodis’’, ‘‘Romeo un Džuljeta’’,  ‘‘Sniegbaltīte un septiņi rūķīši’’ un citos. 

 

Zvanu ansamblis ARSIS izaudzis no kamerkora ar tādu pašu nosaukumu. Kad ARSIS kamerkora diriģents Aivars Mē Amerikā pirmo reizi izdzirdēja, kā skan zvanu ansambļa mūzika, viņam radās ideja izveidot ko līdzīgu Igaunijā. 1993. gadā Amerikas zvaniķu biedrība viesojās Igaunijā un uzdāvināja Aivaram Mē un viņa korim pirmo zvanu komplektu. 1999. gadā Igaunijas izglītības ministrija piešķīra licenci, lai atļautu nodibināt privāto mūzikas skolu un tā paša gada septembrī savu darbību sāka ARSIS zvanu skola.  Šajā mācību iestādē mūzikas apmācība notiek caur zvanu spēli. 2003. gadā šo skolu absolvēja pirmie audzēkņi un tika nodibināts ARSIS zvanu ansamblis. 12 dalībnieku sastāvs uzstājies daudzās koncerttūrēs un festivālos Somijā, Zviedrijā, Lietuvā, Latvijā, Polijā, Krievijā un ASV, un tādās prestižās koncertzālēs kā Santkpēterburgas filharmonija, Oslo koncertzāle, El Prado pils Madridē. Viņu repertuārā ir gan klasiskās mūzikas aranžijas, gan oriģinālmūzika. Kolektīvs ir ieskaņojis 13 CD.

 

Aivars Mē izglītību ieguvis Tallinas Mūzikas un teātra akadēmijā. 1992. gadā mācījies arī Portlendas Universitātē.  Viņš strādājis ar daudziem koriem gan Igaunijā, gan ārzemēs. Aivars Mē vadījis daudzus starptautiskus kormūzikas festivālus, seminārus par kormūziku un zvanu mūziku. Viņš bijis koncertaģentūras Eesti Kontsert un Igaunijas Nacionālā koncertinstitūta direktors, kā arī vadītājs Vanemuine teātrī Tartu. No 2009. līdz 2020. gadam Aivars Mē bija Igaunijas Nacionālās operas direktors. Kopš 2022. gada viņš ir Pehja-Pernumā pašvaldības mērs. Viņš saņēmis daudzas balvas par Igaunijas kultūras dzīves bagātināšanu. 2013. gadā Aivaram Mē piešķīra prestižo Baltic Star balvu. 

 

Koncerts tiek organizēts un finansēts 13.1.4. specifiskā atbalsta mērķa „Atveseļošanas pasākumi kultūras jomā” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projekta „Daudzveidīgas koncertprogrammas nodrošināšana Dzintaru koncertzālē pēcpandēmijas apstākļos 2022. un 2023. gadā” - Līgums Nr. 13.1.4.0/22/I/006 ietvaros

Pasākuma organizators: Dzintaru koncertzāle SIA