Žans Pols Desī. AD LUCEM (pirmatskaņojums Baltijā)

Izpilda:

Romēns Dejēzs (Romain Dayez, Beļģija / Francija, baritons)

Žans Pols Desī (Jean-Paul Dessy, Beļģija, mākslinieciskā vadība, čells)

Ivans Bertjo (Yvan Bertieaux, Beļģija, skaņu režisors)

Šis projekts apvieno divus Beļģijas muzikālās jaunrades līderus – komponistu un čellistu Žanu Polu Desī un baritonu Romēnu Dejēzu. Viņu izpildīto izvērsto skaņdarbu var raksturot kā iekšēju ceļojumu uz intīmu, īpaši smalku klausīšanās pasauli. Oriģināli 12. gadsimtā sieviešu balsīm rakstītā liriskā drāma Ordo Virtutum, ko komponēja viduslaiku mistiķe, gaišreģe, galmu padomniece un pirmā sieviete - komponiste Hildegarde fon Bingena, radusi mūsdienīgu interpretāciju kontemplatīvā skaņas liturģijā. Smeļoties iedvesmu 12. gadsimta sakrālajā mūzikā, tā apvieno gregorisko dziedājumu ar elektroniskās mūzikas skaņutelpu. Komponists Žans Pols Desī ar dziļu cieņu pievērsies viduslaiku partitūrai, kuras stāsts par labo un ļauno aizved uz cilvēka dvēseles augstākajām garīgajām sfērām, un iemiesojis to baritona balss, čella tembru un elektroniskas orķestrācijas saskaņās. Video: https://youtu.be/b1pGGCXMYls

7. jūlijā, turpinot festivāla AD LUCEM īpašo tradīciju, ko 2010.gadā ar unikālu koncertu NAKTS MEDITĀCIJA uzsāka izcilais britu čellists Metjū Bārlijs, sniedzot vārdiem neaprakstāmu pārdzīvojumu astoņu stundu garā nakts koncertā, koncertu varēs klausīties guļus – iemiegot, pamostoties, nonākot citā, neikdienišķā uztveres dimensijā. Aicinām Mežaparka Kokaru koncertzālē ierasties ērtā apģērbā, ņemot līdzi paklājiņus vai segas.

Pēc koncerta interesenti varēs padziļināt iespaidus, sirsnīgās sarunās baudot tēju kopā ar mākslinieku Žanu Polu Desī – Beļģijas mūzikas dzīvē augsti novērtētu komponistu, čellistu un diriģentu, kurš paralēli mūziķa karjerai ieguvis maģistra grādu arī filozofijā un romāņu literatūrā. Desī radošo pasauli ietekmējuši gan Džimija Hendriksa elektriskie transa stāvokļi un Džačinto Šelsi mūzikas skaņu plūdmaiņas, gan Stīva Reiha un Arvo Perta mūzika. Žanru saplūsme viņa daiļradē notiek neticami dabiski, viegli šķērsojot robežas starp klasisko, moderno, etnisko un populāro mūziku – reizēm pat dažādi žanri tiek atskaņoti vienlaicīgi. Žana Pola Desī muzikālie meklējumi apzināti ietiecas sakrālās mūzikas laukā, viņš arī daudzus gadus praktizē un pasniedz skaņas meditāciju.

Žans Pols Desī (1963) studējis mūziku Lježas Karaliskajā konservatorijā un Briseles Karaliskajā konservatorijā, paralēli mūziķa karjerai vienlaikus iegūstot arī maģistra grādu filozofijā un romāņu literatūrā. Desī radošajai pasaulei ir stingras saknes gan klasiskajā mūzikā, gan roka un elektroniskajā mūzikā, aptverot daudzveidīgu repertuāru no agrīnās līdz mūsdienu mūzikai, iekļaujot arī eksperimentālus darbus. Mūzikā viņš pēta fonētisko daudzveidību, kas rodama laicīgā un sakrālā robežās. Koncertu viņš uztver kā liturģiju, instrumenta spēli kā meditācijas veidu, komponēšanu kā sava veida pravietojumu un skaņu kā atklāsmi. Savas mūzikas atskaņojumus Desī apraksta kā “enerģijas pilnus mirkļus, kuros skatītāji saņem spēcīgu stiprinājumu viņu sirdīm un garīgumam”.

Žans Pols Desī ir diriģējis vairāk nekā 200 laikmetīgās mūzikas darbu visā pasaulē, ieskaņojis vairāk nekā 50 mūsdienu akadēmiskās mūzikas kompaktdisku, saņemot daudzus apbalvojumus (Le Monde de la Musique, Diapason d'Or, piecas zvaigznes no BBC Magazine u.c). Viņš sacerējis simfonijas, kamermūziku, elektronisko mūziku un arī operu, ko pats diriģēja Edinburgas festivāla atklāšanā 2009. gadā. Viņš sacerējis arī mūziku filmām, šoviem un multimediāliem projektiem. Prestižais mūzikas ierakstu nams Harmonia Mundi ir laidis klajā divus albumus ar viņa mūziku čellam solo paša autora ieskaņojumā. Igaunijas filharmonijas kamerkoris un Tallinas kamerorķestris Risto Josta vadībā ieskaņojuši Žana Pola Desī Rekviēmu. 2021. gada februārī Žans Pols Desī tika ievēlēts par Beļģijas Karaliskās zinātņu, literatūras un mākslas akadēmijas pilntiesīgo locekli.

Apburošās baritona balss īpašnieks Romēns Dejēzs (1989) dzimis un audzis Briselē, absolvējis Briseles Karalisko konservatoriju un Parīzes Nacionālo mūzikas augstskolu. Kopš 2010. gada Romēns dzīvo Parīzē, un viņa mākslinieciskā karjera piedzīvojusi strauju augšupeju – vairāk nekā trīsdesmit lomu, kas iestudētas ap 20 Francijas opernamos, arī Parīzes Filharmonijā, Marseļas Nacionālajā teātrī, Marinjī teātrī u.c., viņa aizraušanās ar baroka un garīgo mūziku ļāvusi dziedātājam piedalīties vairāk nekā 100 iestudējumu dažādās Eiropas koncertzālēs, savukārt, interese par laikmetīgo mūziku nodrošinājusi iespēju piedalīties dažādos iestudējumos un festivālos visā pasaulē, piemēram, Aviņonā, Spa, Aulnē, Sablē, Dovilā (Francijā), Bergenā (Norvēģijā), Brēmenē (Vācijā), Utrehtā (Nīderlandē), kā arī Londonā, Ņujorkā u.c. Romēns Dejēzs sadarbojas ar dažādu mākslas nozaru māksliniekiem (horeogrāfiem, režisoriem, vizuālās mākslas pārstāvjiem) un iesaistās daudzos starpžanru un arī ‘netipiskos’ projektos, tādēļ tiek uzskatīts par ļoti vispusīgu dziedātāju, un šo spēju dēļ ir aicināts uzstāties projektos daudzās ievērojamās vietās, piemēram, Parīzes operā, Luvrā, Tokijas pilī, Venēcijas biennālē un citur. Neskatoties uz savu “klasisko” izglītību, Romēns nepiešķir prioritāti kādam noteiktam mūzikas žanram: viņa interešu lokā ir arī tradicionālā mūzika, mūsdienu garīgā mūzika, elektro, gregoriskā un filmu mūzika. Uzskatot, ka māksla, iespējams, ir visspēcīgākais starptautiskais domu vektors, viņš piedalās daudzos politiski angažētos projektos. Mūziķis apbrīno atsevišķus mūsdienu mūzikas komponistus un saglabā īpašu attieksmi pret Johanu Sebastianu Bahu, kura mūziku vienmēr ir augstu vērtējis. ‘Muzikāli’ runājot, viņam patīk tie, kuriem izdodas smalki apvienot atšķirīgas, dažkārt antagonistiskas mūzikas valodas (piemēram, Džordi Savals, grupa Dead Can Dance, Bjorka u.c.)

Paralēli dziedātāja karjerai Romēns Dejēzs daļu enerģijas velta divu savu radīto struktūru mākslinieciskajai vadībai – ArtShake (galerija Briselē, kurā tiek piedāvāti starpdisciplināri mākslinieciski pasākumi) un Le Rapt Invisible (projekts, kas ar mūsdienīgiem inscenējumiem un kustību mākslu pievēršas senajam sakrālajam vokālajam repertuāram; www.leraptinvisible.com).

Neatkarīgi no tā, kur mākslinieciskā dzīve viņu aizvedīs, Romēns Dejēzs galvenokārt vēlas saglabāt absolūtu izvēles brīvību un savu galveno īpašību – nepiesātināmu zinātkāri. Attīstot savu lirisko vokālo tehniku, viņš orientējas uz daudzveidīgu mūziku, kas viņu aizrauj, un turpina savu eklektisko ceļojumu mākslas žanru dažādībā. Dziedātāja kaislīgā un atjautīgā daba, kā arī viņa kritiskais un jūtīgais temperaments padara viņu par oriģinālu un netipisku mākslinieku, aktīvu klasiskās mūzikas ‘putekļu notrausēju’ un sava laika mākslinieciskās dzīves aktieri.

Šī skaņdarba publiskais pirmatskaņojums notika 2021. gada 2. decembrī Žana Pola Desī organizētajā pirmajā Garīgās mūzikas festivālā Monsas koncertzālē Arsonic Beļģijā. Komponists darba Ad Lucem nosaukuma izmantošanai Introvertās mākslas festivālam lūdza speciālu atļauju.

Pirmatskaņojumu Baltijā šis darbs piedzīvos šogad divos koncertos Latvijā.

Žans Pols Desī. AD LUCEM (pirmatskaņojums Baltijā)