Multimediāla monoopera Cilvēka balss. Telefons

Multimediālā monoopera “Cilvēka balss. Telefons” saņēmusi augstāko Latvijas valsts apbalvojumu mūzikā - Lielo mūzikas balvu 2021, kategorijā “Gada uzvedums”.

Izcilā operdīva Sonora Vaice savā režijas debijas izrādē atklāj daudzveidīgu un piesātinātu sievietes iekšējo pasauli, vienotā stāstā apvienojot divas viencēliena operas. Žankarlo Menotti operā «Telefons» vieglā un komiskā garā atklājas tehnoloģiju, mājas telefona izskatā, “laime” un posts. Savukārt Fransisa Pulenka, Žana Kokto «Cilvēka balss» ir eksistenciāli skaudrāka – gan ar humoru, gan dziļi filozofiski atklājot sievietes jūtu, ilgu un domu ekspresīvo pasauli un rosinot pārdomas par dzīves vērtībām un jēgu. «Sonora Vaice šajā sievietes un mūzikas pasaulē izpaužas ļoti dabiski un ticami, risinot to kā varones sarunu ar sevi un ieliekot tajā brieduma dzīvesgudrību.[...] Sonora uzrunāja klausītājus, sevi nežēlodama.» - tā augstvērtīgo S.Vaices sniegumu vērtē muzikoloģe Inese Lūsiņa.(DIENA, 2021/11) 

Džankarlo Menotti opera „Telefons” ir tapusi 20. gadsimta vidū, kad tehnoloģijas telefona veidolā ienāk aizvien vairāk mājās un kļūst par aizraujošu nodarbi mājsaimniecēm. Vieglā un komiskā stāsta galvenā varone Lusija ir tik aizņemta ar telefonsarunām, ka nepamana līgavaini, kurš atnācis to bildināt. Pēc vairākām stundām bezcerīgas gaidīšanas viņam nekas cits neatliek, kā doties uz telefona būdiņu un bildinājumu izteikt pa telefonu. 
 
Savukārt Fransisa Pulenka - Žana Kokto opera „Cilvēka balss” varone jau ir mirusi, taču pati to vēl neapzinās… Viņa stāv uz gaismas stara un sarunājas ar savas dvēseles daļām. Šī saruna ir viņas dzīves analīze, atmiņas par dzīvi, par laimes brīžiem Parīzē, Versaļā, Londonā, vēlreiz izdzīvojot brīdi, kad varone aci pret aci saskārās ar mīļotā cilvēka un savas labākās draudzenes Martas nodevību. Dziļi sāpīgā monologā viņa izlūdzas sev laiku, lai mainītu dzīvi, lai labotu savas atskārstās kļūdas, taču izrādās, ka tas vairs nav iespējams. Viņa saprot, ka dzīve jādzīvo tad, kad tā dota, un mīlestībā pieņem savu šajā zemes dzīvē doto, aizejot pa gaismas tuneli.  
 
Iestudējumu vizuālo koncepciju radījusi multimāksliniece Ineta Sipunova, vienotā estētikā veidotie kostīmi, skatuves vide un multimediālās video projekcijas papildinās solistu Sonoras Vaices, baritona Naura Indzera un virtuālo tēlu saspēli uz skatuves ar paralēlu kino stāstu, radot piesātinātu sievietes emocionālās pasaules atklāsmi. Atzinīgus vārdus par izrādes multimediālo risinājumu pauž Inese Lūsiņa: “Nozīmīga jaunuzveduma virsvērtība ir multimākslinieces Inetas Sipunovas pienesums. Tas ir tēlaini trāpīgs un precīzi telpisks – it īpaši viss, kas ar jauno tehnoloģiju palīdzību tiek projicēts uz lielā videoekrāna skatuves aizmugurē, mainot gan interjeru, gan ainavas ārā aiz loga un papildinot dzīvo realitāti ar filmētiem vai virtuāli radītiem, teju mistiskiem 3D personāžiem. [...] Inetas Sipunovas video nenovērš uzmanību no izrādes satura ar tam neatbilstošu paralēlo kino. Viņa smalki jūt, kas un kurā brīdī nepieciešams.” (DIENA, 2021/11)

Atzinīgus vārdus par šo iestudējumu pauž muzikoloģe Inese Lūsiņa: “Sonora Vaice šajā sievietes un mūzikas pasaulē izpaužas ļoti dabiski un ticami, risinot to kā varones sarunu ar sevi un ieliekot tajā brieduma dzīvesgudrību.[...] Sonora uzrunāja klausītājus, sevi nežēlodama.” (DIENA, 2021/11)

 
Galvenajā lomā: Sonora Vaice (soprāns)
Lomās: Nauris Indzeris (baritons), Henrijs Kozlovskis,
Video tēli: Anastasija Dolgoņenko, Artūrs Mangulis, Armands Kozlovskis u.c.

Māris Žagars (klavieres)

Režisore: Sonora Vaice
Scenogrāfijas, kostīmu un video māksliniece: Ineta Sipunova
Gaismu mākslinieks: Ivars Vācers
Muzikālais vadītājs, diriģents Jānis Stafeckis
Producents: Operetes teātris, SIA

Izrāde 2 daļās (30 min un 50 min) ar starpbrīdi

Izrāde ir oriģinālvalodās: angļu un franču

Pirmizrāde: 2021. gada 30. jūlijā​

Iestudējumā: Fransiss Pulenks, Žans Kokto “Cilvēka balss” / Žankarlo Menotti “Telefons”