Latvijas Nacionālais teātris dibināts gadu pēc Latvijas Republikas proklamēšanas - 1919. gada 30. novembrī.
Dzejnieks Jānis Akurāters, 1919. gadā būdams Izglītības ministrijas Mākslas departamenta direktors, teātra atklāšanas runā tik precīzi raksturo Nacionālā teātra vietu un nozīmi savā valstī, ka viņa vārdi iezīmē teātra vadlīnijas un uzdevumus arī šodien:
"Līdz ar politiskām uzvarām un brīvību mēs iegūstam arī savu kultūras un mākslas brīvību. Grūti ir bijuši mūsu tautas mūži, un, ja tagad mēs atminamies savu vēsturi, tad mums jābrīnās, ka mēs kā tauta esam vēl uzglabājuši dzīvu savu īpatnību un garu. Kas mūs pasargāja? Tā bija mūsu māksla.
Nacionālu teātru nozīme ir ļoti liela. Kādēļ tas mums ir vajadzīgs un ko viņš mums dos? Vispirmām kārtām nacionālā teātra pienākums ir celt gaismā un rādīt mūsu tautas estētiskās un ētiskās vērtības. Te mēs sevi pazīstam kā tautu, lai tiktu vēl pilnīgāki. Bet nacionālajam teātrim ir arī jārāda vispārcilvēciskie ideāli un lielie paraugi cittautu literatūrā. Ar to mēs kā tauta rādīsim, ka mēs saprotam tos un esam cienīgi stāties tiem blakus. Un cik mēs varam to saprast, tas jārāda nacionālam teātrim.”