ATMIŅAS | 3 izrāžu ieraksti tiešsaistē

Latvijas Nacionālā opera un balets tiešsaistes programmā maijā piedāvā senākus kritiķu, profesionāļu un skatītāju augsti novērtētu klasisko un laikmetīgo operu ierakstus – Kristapa Pētersona laikmetīgo operu-lekciju “Mihails un Mihails spēlē šahu” (2014), Žorža Bizē operas “Karmena” 2007. gada iestudējumu ar latviešu operzvaigznēm Elīnu Garanču un Kristīni Opolais un Riharda Vāgnera operas “Klīstošais holandietis” 2003. gada iestudējumu ar Egilu Siliņu titullomā. Šo izrāžu radošie risinājumi, inovatīvās idejas un augstvērtīgās lomu interpretācijas ir atstājušas vērtīgus nospiedumus Latvijas Nacionālās operas vēsturē, ko apliecina kritikas atzinība un saņemtie apbalvojumi. Izrāžu video ierakstiem, diemžēl, ir līdzība ar atmiņām – jo tālākā pagātnē skatāmies, jo neskaidrāki tie paliek, taču tas nemazina mūsu prieku par saturu. Gremdēsimies atmiņās!

 

Ieraksti tiek izrādīti sadarbībā ar Latvijas Televīzijas arhīvu.

 

Ieraksti tiešsaistē būs pieejami atšķirīgā laikā:

MIHAILS UN MIHAILS SPĒLĒ ŠAHU – 07.05.2021.-31.05.2021.

KARMENA – 14.05.2021.-31.05.2021.

KLĪSTOŠAIS HOLANDIETIS – 21.05.2021.-31.05.2021.

 

Iegādājoties biļeti, e-pastā saņemsiet saiti uz ierakstiem un pieejas kodu. Ierakstus noteiktajā laikaposmā varēsiet skatīties neierobežotu reižu skaitu.

Ierakstus iespējams iegādāties arī katru atsevišķi.

 

Kristapa Pētersona operas-lekcijas “Mihails un Mihails spēlē šahu” ieraksts (21.04.2014.) ar titriem latviešu valodā.

Ieraksts tiešsaistē pieejams no 07.05.2021. līdz 31.05.2021. Iegādājoties biļeti, e-pastā saņemsiet saiti uz izrādes ierakstu un pieejas kodu. Ierakstu noteiktajā laikaposmā varēsiet skatīties neierobežotu reižu skaitu.

 

Jaunā komponista Kristapa Pētersona muzikāli avangardiskā opera-lekcija pirmizrādi piedzīvoja 2014. gada 12. martā Jaunajā zālē. Tās centrā ir šaha spēles neparastās popularitātes fenomens Aukstā kara laikā. Būtisku lomu tajā spēlēja tā dēvētais Burvis no Rīgas – tituliem bagātākais Latvijas šahists Mihails Tāls. Operas muzikālā dramaturģija precīzi balstīta 1960. gadā Maskavā Pasaules čempionāta mačā izspēlētajā sestajā sensacionālajā šaha partijā, kurā Tāls pieveica šķietami neuzvaramo padomju tautas šaha spēles elku Mihailu Botviņiku, īstenojot aizplīvurošanas stratēģiju. Šis leģendārais mačstiks izspēlēts multimediālas lekcijas formā, akcentējot gan šaha ideoloģisko nozīmi Padomju Savienībā, gan Tāla intuīcijā un improvizācijā balstīto taktiku, kas ļāva viņam uzvarēt racionālo, akadēmisko Botviņiku. Iestudējuma darbība notiek Padomju Savienības ģenerālprokurora, šaha kustības aizsācēja Nikolaja Kriļenko kabineta priekštelpā. Izrādē kopumā ir 32 dalībnieki – tik, cik figūru piedalās vienā šaha spēlē – četrpadsmit kameransambļa mūziķi, astoņi dziedātāji un astoņi dejotāji, divi diriģenti. Opera-lekcija tiek atskaņota krievu valodā.

 

Iestudējums ieguvis „Latvijas Gāzes gada balvu operai” par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem, „Spēlmaņu nakts” gada balvu oriģināldramaturģijā, Lielo mūzikas balvu 2014 kategorijā "Gada uzvedums", Dienas balvu kultūrā 2014 un tika nominēta „Kilograms kultūras” balvai kategorijā „Pārsteigums”. Izrāde tapusi sadarbībā ar nodibinājumu “Rīga 2014”.

 

Solisti: Dana Bramane, Armands Siliņš, Juris Ādamsons, Ieva Parša, Andris Lapiņš, Baiba Berķe, Kalvis Kalniņš, Gunta Gelgote.

Piedalās LNO orķestra mūziķu grupa un mīmisti

 

Diriģenti – Ainārs Rubiķis un Atvars Lakstīgala, komponists – Kristaps Pētersons, libretists – Sergejs Timofejevs, režisors – Viesturs Meikšāns, scenogrāfs – Reinis Suhanovs, kostīmu mākslinieki – MAREUNROL’S, videomākslinieks – Karloss Franklins (Carlos Franklin), horeogrāfs – Kirils Burlovs (Kirill Burlov)

 

Žorža Bizē operas “Karmena” ieraksts (05.10.2007.) ar titriem latviešu valodā.

Ieraksts tiešsaistē pieejams no 14.05.2021. līdz 31.05.2021. Iegādājoties biļeti, e-pastā saņemsiet saiti uz izrādes ierakstu un pieejas kodu. Ierakstu noteiktajā laikaposmā varēsiet skatīties neierobežotu reižu skaitu.

 

Prospēra Merimē drūmajai novelei ar Žorža Bizē mūzas vēlību bijis lemts pārtapt krāšņā operā, kas ne tikai padarījusi nemirstīgu Bizē vārdu, bet kļuvusi arī par vienu no visu laiku iemīļotākajiem šī žanra darbiem. Par to liecina rekordlielais iestudējumu un ieskaņojumu skaits un nebeidzamā publikas mīlestība, pilnīgs pretstats pasaules pirmizrādes naidīgi noskaņotajai auditorijai 1875.gadā Parīzē.

 

2007. gada iestudējumā, ko veidoja diriģents Karels Marks Šišons  un režisors Andrejs Žagars, Karmenas lomu pirmo reizi savā karjerā dziedāja Elīna Garanča, kas tagad tiek dēvēta par visu laiku labāko šīs lomas interpreti pasaulē. Kopā ar viņu iestudējumā piedalījās arī izcilie latviešu operdziedātāji Kristīne Opolais un Egils Siliņš. Uzveduma darbība pārcelta uz mūsdienu Kubu, tā izvēloties jaunu pieeju labi zināmajam stāstam. Spāņu deju temperamentīgajos ritmos tērptos notikumus šarmantā franču valodā izdzied un izdzīvo eksotiskiem putniem līdzīgi iemītnieki, kas aizgūti šodienas Kubas realitātē. Spēcīgās brīvības alkas izrādās stiprākas par visu - Karmenai tās maksā dzīvību.

 

Lomās: Karmena – Elīna Garanča, Hosē – Valters Borins (Valter Borin), Eskamiljo – Egils Siliņš, Mikaēla – Kristīne Opolais, Fraskita – Kristīne Gailīte, Mersedesa – Andžella Goba,  Dankairo – Nauris Puntulis, Remendado – Andris Lapiņš, Cuniga – Krišjānis Norvelis, Moraless – Rihards Mačanovskis

Piedalās LNO koris un orķestris, Rīgas Doma zēnu koris

 

Diriģents – Karels Marks Šišons (Karel Mark Chichon), režisors – Andrejs Žagars, scenogrāfe – Monika Pormale, kostīmu māksliniece – Kristīne Jurjāne, gaismu mākslinieks – Kevins Vins-Džonss (Kevin Win-Jones), horeogrāfe – Elita Bukovska, dramaturgs – Johens Breiholcs (Jochen Breiholz)

 

 

Riharda Vāgnera operas “Klīstošais holandietis” ieraksts (20.04.2008.) ar titriem latviešu valodā.

Ieraksts tiešsaistē pieejams no 21.05.2021. līdz 31.05.2021. Iegādājoties biļeti, e-pastā saņemsiet saiti uz izrādes ierakstu un pieejas kodu. Ierakstu noteiktajā laikaposmā varēsiet skatīties neierobežotu reižu skaitu.

 

Riharda Vāgnera populārā opera “Klīstošais holandietis” kļuva par pirmo iestudējumu, ko latviešu mākslinieki izrādīja tagadējā Operas namā 1919.gada 23.janvārī. Kopš tā laika, pamazām atsakoties no romantizētās gaisotnes, meklējot nosacītu vidi un izmantojot ievērojami pilnveidotās tehniskās iespējas, režisori pavēruši jaunus ceļus stāsta interpretācijā, tuvinot piepildījumam Vāgnera sapni par mākslu sintēzi. Kas Vāgnera operā ir baisāks - varmācīgā, nevaldāmā jūra vai vīrs, kas lemts mūžīgai klejošanai, līdz atradīs sievieti, kura mīlēs viņu vairāk par dzīvi?

 

Šis 2003. gadā tapušais operas iestudējums bija Andreja Žagara debija režijā. Tas guva plašu starptautisku rezonansi un aizsāka Žagara veiksmīgo karjeru režijas laukā. Par māksliniecisko sniegumu “Klīstošajā holandietī” Andris Freibergs saņēmis “Spēlmaņu nakts 2003” balvu kā “Gada labākais scenogrāfs”, bet Egils Siliņš – kategorijā “Labākais operas mākslā”.

 

Lomās: Klīstošais holandietis – Egils Siliņš, Zenta – Mlada Hudoļeja (Mlada Khudoley), Dālands – Krišjānis Norvelis, Ēriks – Jonijs van Hals, Marija – Dace Volfarte, Stūrmanis – Guntars Ruņģis

Piedalās LNO koris un orķestris, VAK “Latvija”

 

Diriģents – Modests Pitrens (Modestas Pitrenas), režisors – Andrejs Žagars, scenogrāfs – Andris Freibergs, kostīmu māksliniece – Kristīne Pasternaka, gaismu mākslinieks – Kevins Vins-Džonss (Kevin Win-Jones), horeogrāfe – Elita Bukovska, video māksliniece – Katrīna Neiburga.