NAKTSSARDZE. Guna Zariņa, Latvijas Radio koris. Koncertizrāde

Koncertizrādē "Naktssardze" Latvijas Radio kora dziedājumi mijas ar aktrises Gunas Zariņas dzejas lasījumiem. Koncertizrādes tēma balstīta Gijoma Apolinēra fantastiskajā dzejolī "Mirušo māja". Sajūta kā starpposms starp vienu eksistenci un citu, kā robeža starp šīm paralēlajām pasaulēm. Diena un nakts, šī dzīve un tā dzīve, šī gaisma un tā gaisma. Tas nav mēģinājums to izstāstīt, bet izdzīvot.

 

Aktrise Guna Zariņa

Latvijas Radio koris

Diriģents Sigvards Kļava

Režisors Vladislavs Nastavševs

 

 

Gijoms Apolinērs jeb īstajā vārdā Vilhelms Alberts Vlodzimežs Apolinārijs Kostrovickis bijis Itālijā dzimis poļu izcelsmes franču dzejnieks, dramaturgs, rakstnieks un mākslas kritiķis, viens no 20. gadsimta sākuma Eiropas avangarda spilgtākajiem pārstāvjiem. Bērnību pavadījis Itālijā, 1899. gadā kopā ar ģimeni pārcēlies uz Parīzi. Kopš 1910. gada aktīvi darbojies publicistikā, rakstījis hronikas žurnālam “Mercure de France” un kritikas izdevumam “Paris-journal”. Rakstījis publikācijas arī par moderno mākslu. Draudzējies ar sava laika modernās mākslas pārstāvjiem: Pablo Pikaso, Andrē Derēnu, Morisu de Vlaminku. 1917. gada pavasarī uzstājies ar manifestu par nākotnes mākslu "Jaunais gars". Apolinērs ir vārda sirreālisms autors un tiek uzskatīts par vienu no šī mākslas virziena literatūrā aizsācējiem. "Viņa dzejā visskaidrāk parādās visai franču mūsdienu dzejai raksturīgā tradīcijas un revolūcijas, kārtības un dēkainības, intelekta un instinkta mijiedarbe”, par Apolinēra vārsmām sacījusi atdzejotāja Maija Silmale. 1913. gadā publicētais dzejoļu krājums “Spirti” (Alcools) ir viens no dzejnieka zināmākajiem veikumiem, kas 1999. gadā laikraksta “Le Monde” veiktajā aptaujā “100 gadsimta grāmatas” ierindots 17. vietā. Pirmā pasaules kara laikā Apolinērs guva smagu galvas ievainojumu un mira īsi pirms pamiera beigām, spāņu gripas epidēmijas laikā. Gijoma Apolinēra dzejolis “Mirušo māja” izaudzis no stāsta par aizgājējiem (L`Obituaire, 1907–1913), prozas tekstu brīvi izkārtojot dzejas rindās. “Tajā tiek sapludinātas dzīves un nāves robežas, un meklēts līdzsvars starp smiekliem un asarām, iedomām un fantāzijām, drāmu un absurdu” (Lionel Follet, “Apollinaire entre vers et prose de "L’Obituaire" à "La Maison des morts”). Koncertizrādē “Naktssardze” dzejolis pārtop metaforiskā stāstā par mirušo un dzīvo vienas nakts tikšanos, kas aizgājējiem savā ziņā ļauj vēl piedzīvot pārtrauktās dzīves, nepiepildītās ilgas un sapņus, savukārt dzīvajiem atgādina, ka aiziešanas (pāriešanas) stunda ir gaidīta, taču ikkatram nezināma. Dzīvie ir mirušie un mirušie dzīvie, – abas pasaules ir vienotas, ne šķirtas.

 

Koncertizrādi “Naktssardze” rosinājusi Rīgas Sv. Pētera baznīcas nakts sardze Iveta Tēraude, savukārt ideju realizējusi radošā grupa: komponists Ēriks Ešenvalds, diriģents Sigvards Kļava, aktrise Guna Zariņa un režisors Vladislavs Nastavševs. “Naktssardzes” skanisko ietērpu veido vairāku skaņdarbu īsāki un izvērstāki fragmenti, kas izskan gan ierakstā, gan Latvijas Radio kora un solistu balsīs. Skan Ērika Ešenvalda, Lases Tūresena un Andersa Hilborga mūzika. Skaņu ainavu papildina sagatavotas hindu, budistu mantras, inuītu, koptu, gruzīnu garīgie dziedājumi, Daugavpils mākslinieces Mairitas Folkmanes darinātie māla podi (38), kurus Krāslavas novada instrumentu meistars Aleksandrs Maijers izveidojis par skanīgiem lamellafoniem, kas tapuši īpaši koncertstāstam “Latgales gredzens”, noskaņotas glāzes, pūšaminstruments – kazoo.

 

 

Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa klausītāju un kritiķu nedalītu atzinību guvusi, pateicoties savai profesionālajai meistarībai – Guna spēj nospēlēt praktiski visu! Īpaši spožas ir viņas atveidotās groteskas lomas. Guna Zariņa studējusi Sanktpēterburgas Valsts Teātra mākslas akadēmijā, Aktieru meistarības katedrā, arī aspirantūru Skatuves runā absolvējusi Sanktpēterburgā. Zināšanas papildinājusi S. Radzobes vadītajā Latvijas universitātes Filoloģijas fakultātes teātra kritikas kursā. Guna Zariņa vairākkārt tikusi nominēta, kā arī saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu kategorijā “Gada aktrise”, ieguvusi Latvijas Teātra darbinieku savienības Labākās aktrises balvu (2007), Lilitas Bērziņas balvu (2013) un režisora Oļģerta Krodera apbalvojumu, kā arī Nacionālā kino balvu “Lielais Kristaps 2015”. Ar panākumiem filmējusies vairāk nekā desmit kinolentēs.

 

Vladislavs Nastavševs ir viens no pēdējo gadu spilgtāko, skandalozāko un aizraujošāko izrāžu režisoriem, kurš savus darbus iestudējis gan Jaunajā Rīgas teātrī, Valmieras, Dailes, Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas un Nacionālajā teātrī, gan arī Gogoļa centrā Maskavā, Cochrane Theatre Londonā, Belvoir Theatre Sidnejā un NO99 Tallinā. V. Nastavševs dzimis Rīgā, aktiermākslu studējis Sanktpēterburgas Valsts Teātra mākslas akadēmijā (2004), savukārt režiju Sentmārtina Mākslas un dizaina koledžā Londonā (Central St. Martins College of Art and Design (2008)). Vairākkārt dažādās kategorijās nominēts Spēlmaņu nakts balvai, kā arī to saņēmis par F. Kuzmina “Peldošie–ceļojošie” (JRT, 2014) un izrādi “Cerību ezers” (JRT, 2015). Līdzās režijas darbam komponē mūziku, spēlē klavieres un sniedz akustiskus solokoncertus. V. Nastavševs savās izrādēs ir arī scenogrāfs (ar retu izņēmumu, kad sadarbojies ar Moniku Pormali), mūzikas un kostīmu autors, un nereti arī aktieris. Radošajā darbībā visvairāk iespaidojies no režisoriem: Alvja Hermaņa un Kirila Serebreņņikova.

 

Latvijas Radio koris ir viens no labākajiem Eiropas kamerkoriem, kura augstā muzikālā kultūra, inteliģence un unikālā iespēju skaņu bagātība no kristālisku pilienu dzidruma, orķestrālu krāsu varenības līdz cilvēka balss robežu pārvarēšanai padarījusi to par īpašas skaniskās firmas zīmi pasaules kormūzikas kartē. Par radošo darbību koris deviņas reizes saņēmis Lielo mūzikas balvu. Koris aptver plašu muzikālo repertuāru, sākot no renesanses līdz mūsdienu komponistu vissarežģītākajām partitūrām, kā arī regulāri veic ieskaņojumus – vidēji trīs četras reizes sezonā nāk klajā jauni CD sadarbībā ar tādiem skaņu ierakstu namiem kā ECM, Hyperion Records, BIS, GB Records, Ondine, Naïve. Albums Adam's Lament, ko klajā laida ECM un diriģenta Tenu Kaljustes vadībā ieskaņoja Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga, Vox Clamantis, Igaunijas Filharmonijas kamerkoris un Tallinas kamerorķestris, 2014. gadā saņēmis prestižo Grammy mūzikas balvu kategorijā "Labākais kora sniegums". No 1992. gada Latvijas Radio korī strādā divi diriģenti – tā mākslinieciskais vadītājs, galvenais diriģents Sigvards Kļava un diriģents Kaspars Putniņš.

 

Sigvards Kļava (1962) ir viens no Latvijas ievērojamākajiem diriģentiem, diriģēšanas pedagogs, producents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors. Viņa vadībā Latvijas Radio koris ieskaņojis virkni maz zināmu vai pavisam aizmirstu pagātnes komponistu kordziesmu, kā arī izveidojis draudzīgu sadarbību ar vairākiem ievērojamiem mūsdienu Latvijas skaņražiem. Sigvards Kļava rosinājis vairāku publikas atzinību guvušu koncertciklu tapšanu, kā arī veidojis kopīgus projektus ar spilgtiem tradicionālās mūzikas pārstāvjiem – Suitu sievām, Ilgu Reiznieci, Zani Šmiti. Kopā ar režisoru Uģi Brikmani Kurzemē un Latgalē dokumentējis katoļu vēsturiskās skaniskās kultūras paraugus – dažādu paaudžu sievu dziedājumus dievnamos. Sigvards Kļava vairākkārt bijis arī Dziesmu svētku virsdiriģents, kā arī veidojis svētku māksliniecisko koncepciju.

 

Bērni līdz 7 gadu vecumam pasākumā netiks ielaisti. Pusstundu pirms pasākuma sākuma sāk darboties bērnu istaba, kas pieejama bērniem vecumā no trīs līdz septiņiem gadiem. Bērnu istabas apmeklējums ir bez maksas. Pirms tam lūgums pieteikties, zvanot +371 64633303.

 

GORS Kultūras vēstnieku programmas dalībniekiem biļetes ar 10% atlaidi, veicot pirkumu kasēs vai Latgales vēstniecības GORS biļešu sistēmas klienta profilā. Kasēs lūgums uzrādīt karti pirms pirkuma veikšanas.

 

Informējam, ka pasākuma laikā ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem un nolūkā informēt sabiedrību par notikušo pasākumu var tikt veikta fotografēšana, video un/vai audio ieraksta veikšana. Minētās darbības tiek veiktas atbilstoši datu apstrādes prasībām, neidentificējot konkrētas personas. Iegūtie materiāli var tikt publicēti un/vai translēti plašsaziņas līdzekļos, kā arī sociālajos tīklos internetā u.tml. 
 
Ja Jūs nevēlaties tikt fotografēts vai filmēts, Jums ir tiesības pieprasīt, lai šādas darbības attiecībā uz Jums netiek veiktas. Jums ir tiesības lūgt neizmantot vai dzēst Jūsu personas datus – fotoattēlu, video vai audio ierakstu, kurā jūs esat fiksēts, sazinoties ar personas datu apstrādes pārzini – SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” administrāciju klātienē, Rēzeknē, Pils ielā 4; zvanot 646 33303 vai rakstot [email protected].