1993. gada Dziesmu svētku noslēguma koncerta atjaunojums

1993. gada Dziesmu svētku noslēguma koncerta atjaunojums

Šogad aprit 150. gadskārta, kopš Rīgā notika I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (tolaik – Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki), un šodien Latvijas profesionālo koru dziedātāji diriģenta Rūdolfa Bacāna vadībā ir apvienojušies īpašā korī, lai ar krāšņu koncertu atzīmētu šo nozīmīgo jubileju. Koncertā uzstāsies pianists Vestards Šimkus un publicists, atmodas laika “balss”, Dainis Īvāns. 

7. jūlijā plkst. 19.00 ATTA centrā Rīgā klausītāji tiek aicināti atcerēties atmodas laiku, tā vērtības un idejas, noklausoties XXI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncerta programmu – šis koncerts notika pirms 30 gadiem, 1993. gadā, un tie bija pirmie Dziesmu svētki atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā. 

Jau 1990. gadā notikušajos svētkos programma un repertuārs bija brīvs no cenzūras, un atkal varēja skanēt iepriekš aizliegtie skaņdarbi, tostarp Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju!”, Jāzepa Vītola “Gaismas pils”, Emīla Dārziņa “Mūžam zili”. Īpašs notikums bija noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē, kurš klātienē pulcēja latviešus no visas pasaules. Laika gaitā Dziesmu svētki attīstījušies par daudzpusīgu nacionālās kultūras notikumu, un to kvalitāte balstās a cappella dziedāšanas tradīcijā. 

Diriģents un koncerta idejas autors Rūdolfs Bacāns stāsta: “Dziesmu un Deju svētki ir mūsu tautas radīts dārgums, kura sargāšana un kopšana ir mūsu katra svēta atbildība. Šī būs unikāla iespēja vēlreiz piedzīvot šos svētkus, tā laika sajūtas un baudīt lielkoncerta atmosfēru telpiskā vidē. Koncertā tiks iekļautas klasiskās kora mūzikas pērles, pianista Vestarda Šimkus kompozīcijas, kā arī 20. gadsimta 90. gados radītie jaundarbi, kurus izpildīs profesionālu dziedātāju sastāvs. Īpašu noskaņu piešķirs Daiņa Īvāna sagatavotie stāstījumi par Dziesmu svētku vēsturi, nozīmi, atmodas laika notikumiem un idejām, šo ideju svarīgumu mūsdienās.”

Dziesmu un Deju svētki 150 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par visnozīmīgāko Latvijas kultūras mantojumu. Koncerta rīkotāji vēlas īpaši izcelt latviešu kopdziedāšanas tradīciju, godināt latviešu komponistus, kā arī pieminēt Mārtiņu Braunu, kura skaņdrabs “In Memoriam, Latvija” ar Andra Slapiņa tekstu pirmo reizi izskanēja tieši 1993. gada svētkos.