Baltic Music Days 2023 | Baltijas Mūzikas dienas 2023 | THREE

Festivāla “Baltijas Mūzikas dienas 2023” sestais koncerts “Three”

Trīs koncerti vienā koncertā, trīs skatieni uz laikmetīgo kamermūziku. 

Uzstāsies trīs ansambļi – viens no Latvijas, viens no, Lietuvas, viens no Igaunijas.

I
Ieva Saliete (klavesīns | harpsichord)
Artūrs Noviks (akordeons | accordion)

Jānis Petraškevičs (1978) 
“Neparalēles” (pirmatskaņojums)
Juste Janulīte (1982) 
“Harp is a chord”
Linda Leimane (1989)
“Geometric counterpoint”
Mirjama Tallija (1976)
“Event Horizon”
Indra Riše (1961)
“Purva dvēselītes”

II
Stīgu kvartets “Chordos” 
Ieva Sipaitytė (vijole)
Vaida Paukštienė (vijole)
Robertas Bliškevičius (alts)
Arnas Kmieliauskas (čells)

Selga Mence (1953)
Stīgu kvartets 
I “Melodijas tapšana” 
II “Pavedieni un mezgli” 
III “Domas” 
IV “Kustība”
Vīkints Baltaks (1972)
“b(ell tree)” stīgu kvartetam
Helēna Tulve (1972)
“Nec ros, nexc pluvia…” stīgu kvartetam
Kristups Bubnelis (1995)
“Ad Infinitum…” stīgu kvartetam

III 
Anna Līsa Ellere (kanele)
Tāvi Kerikmee (elektronika)

Dāvids Kelners (1670–1748)
"Aria"
Vaida Strjaupaite-Beinariene (1977)
"Reflections" 
(versijas kanelei un elektronikai pirmatskaņojums)
Johans Valentīns Mēders (1649-1719)
Svīta klavesīnam dominorā 
"Allemande" 
"Sarabande" 
"Courante"
"Gigue"
Jēkabs Nīmanis (1980)
"Tuvošanās" (pirmatskaņojums)
Helēna Tulve (1972)
"Beholder" versija kanelei un elektronikai
Dāvid Kelners 
"Čakona"

Virtuozu un smalkjūtīgu mūziķu duets – klavesīniste Ieva Saliete un akordeonists Artūrs Noviks – piedāvā programmu, kur Lindas Leimanes “Geometric Counterpoint” klavesīnam un elektronikai, Justes Janulītes “Harp is a Chord” klavesīnam un akordeonam, Mirjamas Talli “Event Horizon”, Indras Rišes “Purva dvēselīte” akordeonam solo, un pirmatskaņojums – Jāņa Petraškeviča jaundarbs klavesīnam un akordeonam.

Uzstāsies “Chordos” stīgu kvartets no Lietuvas. Tā pastāvīgo repertuāru veido gan augstākās raudzes 20. un 21. gadsimta stīgu kvarteti no Ravēla un Šimanovska līdz Railijam, Kramam un Ligeti, gan daudzi desmiti lietuviešu komponistu rakstīti darbi. Šoreiz programmā Selga Mence, Kristups Bubnelis, Helēna Tulve un Vikints Baltaks.

Trijdaļīgo koncertu noapaļos unikāls elektroakustisks duets no Igaunijas. Tajā spēlē Anna Līsa Ellere (kantele) un Taivi Kerikmae (elektronika). Šajā koncertā fokuss uz ansamblim komponēto igauņu autoru mūziku, bet dzirdēsim arī Jēkaba Nīmaņa rakstītu jaundarbu.

Par festivālu:

Kopš 2021. gada trīs Baltijas valstu Komponistu savienības organizē festivālu “Baltijas Mūzikas dienas”. Ik gadu festivāls notiek citā Baltijas valstī. Pirmo festivālu tiešsaistes formātā organizēja Igaunijas Komponistu savienība. Otrā festivāla mājvieta bija 2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta Kauņa, bet 2023. gadā “Baltijas mūzikas dienas” noritēs no 18. līdz 31. martam Cēsīs un Rīgā, Latvijā. Festivālā ir plānoti deviņi koncerti, tostarp LNSO koncerts koncertzālē “Cēsis”, Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncerts Lielajā ģildē un Latvijas Radio kora koncerts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Kā īpašs notikums jāizceļ pasaulslavenā franču sitaminstrumentu ansambļa “Les Percussions de Strasbourg” koncerts 19. martā koncertzālē “Cēsis”. Festivāla ietvaros izskanēs vienpadsmit latviešu komponistu rakstītu darbu pirmatskaņojumi.

Šī gada festivāla virstēma ir “Nepanesamais esības vieglums”.

To esam aizņēmušies no čehu/franču rakstnieka Milana Kunderas slavenākā darba nosaukuma. Mēs pie šīs idejas nonācām kara sākumā. Kara, kurš diemžēl vēl aizvien nav beidzies. Kara, kurš ir iesūcies mūsu ikdienā, mūsu zemapziņā, kara, kurš liek mums līdzjūtībā sarauties un palīdzēt, cik iespējams. 

“Jo nav nekā smagāka par līdzjūtību. Pat paša sāpes nav tik smagas kā sāpes, ko cilvēks izjūt kopā ar kādu, kāda sāpes, ko pastiprina iztēle un paildzina simts atbalsis.”*

Par spīti karam un līdzjūtībai, dzīve un mūzika turpina notikt, darot mūs jūtīgus un laimīgus. Tas ir neizturami smagi un viegli vienlaicīgi. Arī jaundarbu autoriem esam lūguši savos skaņdarbos reflektēt par to, vai smagums patiesi ir briesmīgs, bet vieglums – brīnišķīgs? Vai vieglums ir pozitīvs, bet smagums – negatīvs? Pagaidām skaidrs ir tikai tas, ka smaguma un viegluma pretstats ir noslēpumainākais un daudzzīmīgākais no visiem pretstatiem.

 Nāciet to saklausīt kopā ar mums!

*Milans Kundera, “Nepanesamais esības vieglums”, 1984. 

____________________________________________________________

Festivālu organizē: Latvijas Komponistu savienība

Festivālu atbalsta: VKKF, Gētes Institūts, Baltic Contemporary Music Network: Igaunijas Komponistu savienība, Lietuvas Komponistu savienība, koncertzāle "Cēsis", Rīgas doms, JVLMA, Rīgas Latviešu biedrība, Latvijas Radio 3 Klasika