Baltic Music Days 2023 | Baltijas Mūzikas dienas 2023 | Sinfonietta Rīga | SPARK

Festivāla “Baltijas Mūzikas dienas 2023” piektais koncerts “Spark”

Guntars Freibergs (sitaminstrumenti)
Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” 
diriģents Normunds Šnē

Platons Buravickis (1989) "Spark" (pirmatskaņojums)
Justīne Repečkaite (1989) "Chartres"
Madli Marje Gildemane (1994) "Transpiration"
Jānis Petraškevičs (1978) "Echoing Distances" perkusijām un kamerorķestrim

“Baltijas mūzikas dienās” viesosies lieliskie “Sinfonietta Rīga” un diriģents Normunds Šnē. Klausītājiem iespēja vēlreiz novērtēt spilgtu, nesen tapušu opusu – Jāņa Petraškeviča iespaidīgo kamersimfoniju “Echoing Distances” sitaminstrumentiem un kamerorķestrim. Darbs tapis, sadarbojoties ar izcilo sitaminstrumentālistu Guntaru Freibergu, kurš saka: “Izteiksmes līdzekļu ziņā Jāņa darbs ir daudz niansētāks un jutekliskāks, jūtīgāks, nekā lielākā daļa sitaminstrumentu repertuāra.”

Jaundarbu orķestrim rada Platons Buravickis, kurš savā mūzikā spēj i sapurināt ar skaņas vāliem, i aizkustināt ar skaistām, krāsupilnām partitūrām. Kompozīcijā “Spark” Platons piedāvā refleksiju par dzirksteles bagātajiem tiešo un pārnesto nozīmju slāņojumiem. Dzirkstele ir iesākums iedvesmai, ugunij, aizdedzei. Dzirkstele ir svētki un sprādziens, no dzirkstelēm top nākotnes notikumi, ko vēl tikai piedzīvosim, “no kuriem, es ceru, tiks iededzināts vienlīdzības, miera un zinātnes pavards, kas atklās mums ceļu uz tālākajām pasaulēm,” saka Platons un aicina ieklausīties.

Dzirdēsim mūziku, ko sarakstījusi igauņu komponiste Madli Marje Gildemane – “viena no uzlecošajām jaunajām zvaigznēm.” (Bachtrack) Savā darbā “Transpiration” viņa pēta iztvaikošanu augu valstībā un piedāvā ielūkoties procesā, kas ikdienā cilvēka maņām paliek netverams.

Justīnes Repečkaites kompozīcijas cildinātas kā “no skaņu figūrām veidoti dzīves cikli. Mūzikas procesi ir organiski, tie līdzinās augiem, tie novīst, uzdīgst, atplaukst, uzzied.” (Lithuanian National Radio) Vienu no viņas ievērojamākajiem darbiem “Chartres” jau atskaņojušas vairākas vienības, toskait BBC filharmoniķi, tajā saklausāma “intensīva krāsu bagātība” (Ben Lunn, Mūzikas Saule), komponiste iedvesmu guvusi no viduslaiku mākslā rodamām proporcijām un iespaidīgās rozetes formas vitrāžas Šartras katedrālē Francijā.

Par festivālu:

Kopš 2021. gada trīs Baltijas valstu Komponistu savienības organizē festivālu “Baltijas Mūzikas dienas”. Ik gadu festivāls notiek citā Baltijas valstī. Pirmo festivālu tiešsaistes formātā organizēja Igaunijas Komponistu savienība. Otrā festivāla mājvieta bija 2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta Kauņa, bet 2023. gadā “Baltijas mūzikas dienas” noritēs no 18. līdz 31. martam Cēsīs un Rīgā, Latvijā. Festivālā ir plānoti deviņi koncerti, tostarp LNSO koncerts koncertzālē “Cēsis”, Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncerts Lielajā ģildē un Latvijas Radio kora koncerts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Kā īpašs notikums jāizceļ pasaulslavenā franču sitaminstrumentu ansambļa “Les Percussions de Strasbourg” koncerts 19. martā koncertzālē “Cēsis”. Festivāla ietvaros izskanēs vienpadsmit latviešu komponistu rakstītu darbu pirmatskaņojumi.

Šī gada festivāla virstēma ir “Nepanesamais esības vieglums”.

To esam aizņēmušies no čehu/franču rakstnieka Milana Kunderas slavenākā darba nosaukuma. Mēs pie šīs idejas nonācām kara sākumā. Kara, kurš diemžēl vēl aizvien nav beidzies. Kara, kurš ir iesūcies mūsu ikdienā, mūsu zemapziņā, kara, kurš liek mums līdzjūtībā sarauties un palīdzēt, cik iespējams. 

“Jo nav nekā smagāka par līdzjūtību. Pat paša sāpes nav tik smagas kā sāpes, ko cilvēks izjūt kopā ar kādu, kāda sāpes, ko pastiprina iztēle un paildzina simts atbalsis.”*

Par spīti karam un līdzjūtībai, dzīve un mūzika turpina notikt, darot mūs jūtīgus un laimīgus. Tas ir neizturami smagi un viegli vienlaicīgi. Arī jaundarbu autoriem esam lūguši savos skaņdarbos reflektēt par to, vai smagums patiesi ir briesmīgs, bet vieglums – brīnišķīgs? Vai vieglums ir pozitīvs, bet smagums – negatīvs? Pagaidām skaidrs ir tikai tas, ka smaguma un viegluma pretstats ir noslēpumainākais un daudzzīmīgākais no visiem pretstatiem.

 Nāciet to saklausīt kopā ar mums!

*Milans Kundera, “Nepanesamais esības vieglums”, 1984. 

_____________________________________________________

Festivālu organizē: Latvijas Komponistu savienība

Festivālu atbalsta: VKKF, Gētes Institūts, Baltic Contemporary Music Network: Igaunijas Komponistu savienība, Lietuvas Komponistu savienība, koncertzāle "Cēsis", Rīgas doms, JVLMA, Rīgas Latviešu biedrība, Latvijas Radio 3 Klasika