Šis Arņa Zandmaņa jubilejas koncerts ir četru koncertu cikla trešais cēliens, visiem četriem atspoguļot J.S.Baha "Labi temperētais klavesīns", abus sējumus. Interesanta sakritība ir, ka ar šo koncertu noslēgsies 75 procentu šī cikla, tāpat kā šajā dienā svinēsim Arņa Zandmaņa 75 gadu jubileju.
Arnis Zandmanis par šo ciklu saka:
Ikvienam mūziķim ar J.S.Baha daiļradi nākas sastapties jau no mūzikas skolas 1.klases. Vispirms "deju mūzika" - menueti, gavotes, burrē, tad mazas prelūdijas un fūgas, invencijas, līdz nonākam līdz LTK ("Labi temperētam klaviram"). Tās ir hromatiskā secībā sakārtotas prelūdijas un fūgas visās tonalitātēs, turklāt divos sējumos. (Dubults neplīst). Un patiesi, iedziļinoties šajā mūzikā, atklājas brīnums – tā ir bezgalīga! Bezgalīga gan laikā, gan telpā, mūžam laikmetīga un noslēpumaina.
Manas subjektīvās izjūtas spēlējot J.S.Baha skaņdarbus uz klavierēm ir tādas, ka mūsu instruments skan pārāk "koncertēti" (lūdzu nejaukt ar jēdzienu "koncentrēti"), galu galā Bahs taču nerakstīja klavierēm, bet daudz smalkākiem instrumentiem - klavesīnam, klavihordam. Klavieres ir spožākas, ārišķīgākas. Baha mūzika turpretim vērsta uz cilvēka iekšējo pasauli - pasauli, kura piepildīta ar daudzām smalkām niansēm.
Atrodoties Ungārijā, man bija izdevība iepazīties ar izcilā klavierbūvētāja Dāvida Kļaviņa instrumentu "Una Corda". Jāsaka, ka "iemīlējos" šajā instrumentā no pirmā pieskāriena! Spēlējot šo instrumentu, baroka laikmeta mūzika noteikti var iezaigoties vēl nedzirdētās skaņukrāsās. Instruments jūtīgi reaģē uz piesitiena niansēm, no tā var izvilināt visdažādākos tembrus, pastiprināti sadzirdama daudzbalsība. Mani šis instruments iedvesmoja ierakstīt visas 48 prelūdijas un fūgas.
25.marta koncertā jūs dzirdēsiet 12 no tām, 2. sējuma pirmo daļu.