Ventspils Kamermūzikas dienas | VENTSPILNIEKU MŪZIKA

Uzstājas: Olga Trubenko (klavieres), Andrejs Mārtiņš Grīnbergs (klavieres), Daiga Solovjova (saksofoni), Maija Solovjova (koncerta vadītāja).

Programmā: Riharda Dubras miniatūras klavierēm, Maijas Solovjovas skaņdarbi saksofoniem, Andreja Mārtiņa Grīnberga jaundarbs – veltījums Ventspils Kamermūzikas dienām.

Ventspils Kamermūzikas dienas tradicionāli apvieno ar Ventspils Mūzikas vidusskolu saistītos mūziķus – pedagogus, absolventus, audzēkņus, viņu draugus. Mūziķi sadarbojas savā starpā, veido jaunus sastāvus, iestudē akadēmiskās mūzikas  šedevrus, slavenu komponistu skaņdarbus…

Tomēr, arī mūsu skolā - Ventspilī darbojas talantīgi un plašu atzinību guvuši komponisti, pat pasaulē plaši pazīstami un bieži atskaņoti - Riharda Dubras un Andra Dzenīša vārdi mūzikas pazinējiem izsaka daudz. Aktīvi komponē arī direktora vietniece mācību darbā Maija Solovjova un jaunais pedagogs – nesenais absolvents Andrejs Mārtiņš Grīnbergs.

Lai rādītu ventspilnieku veikumu mūzikas jaunradē ir tapusi programma “Ventspilnieku mūzika”.

Koncerta saturiskais kodols ir saistīts ar Ventspils Kamermūzikas dienu pamatmērķi – popularizēt un atbalstīt ar PIKC “Ventspils Mūzikas vidusskola” cieši saistītu profesionālu mūziķu un skolas absolventu radošo daiļradi. Tāpēc koncertā skanēs tikai PIKC “Ventspils Mūzikas vidusskola” pedagogu mūzika:

• Riharda Dubras miniatūras klavierēm;

• Maijas Solovjovas skaņdarbi saksofoniem;

• Andreja Mārtiņa Grīnberga jaundarbs – veltījums Ventspils Kamermūzikas dienām.

No R. Dubras plašā darbu klāsta ir izvēlēts skaņdarbu cikls divām klavierēm “Atspulgu lauskas”, kas zināmā mērā veidos arku ar koncerta īpašo kvalitāti un saturisko centru – A. M. Grīnberga jaundarbu 2 klavierēm un saksofoniem. Tas būs izvērstas formas darbs, kura izpildījumā tiks izmantotas koncertzāles “Latvija” teicamās akustiskās īpašības: pianisti pie abiem brīnišķīgajiem Steinway flīģeļiem atradīsies uz skatuves, bet saksofonu tēmas atskanēs “no augšienes”, t.i. izpildītāja atradīsies kora balkonā, skaņdarba laikā mainot lokāciju, tādējādi skaņdarba kopskaņai tiks piešķirts īpašs stereofonisks efekts.

Koncerta programmā ir ietvertas arī vairākas R. Dubras miniatūras klavierēm ar rudens tematiku un M. Solovjovas skaņdarbi saksofonam solo “Rudens meditācija” un “Gregoriskais dziedājums”, kas saturiski un noskaņas ziņā sasaucas ar Ventspils Kamermūzikas dienu tradicionālo norises laiku – rudeni, oktobri.

Komponisti

Rihards Dubra

(28.02.1964 )

“Tīri filosofiski spriežot, kas tad ir mūzikas galvenais uzdevums? – Iedarboties uz cilvēku caur emocijām. Arvo Perts, Džons Taveners... Šie vīri raksta mūziku tīrā veidā, kas mani arī visvairāk saista – tīra mūzika, nevis mēģinājumi starp visādiem tehniskiem trikiem atrast, vai tiešām nebūs ne pilītes emociju. Tajā es jūtos atšķirīgs no dažiem jaunajiem. Tāpat kā katram ir ejams savs ceļš pie Dieva, tā arī katram komponistam droši vien ir ejams savs ceļš pie emocijām mūzikā, un caur to – arī pie Dieva.”

Riharda Dubras jaunrade ir cieši saistīta ar sakrālo mūziku. Pamatā visi darbi, neatkarīgi no piederības vokālai vai instrumentālai mūzikai, ir ar garīgu saturu. Komponista rokrakstu veidojis gan minimālisms, gan gregorika un renesanses mūzika, domājot ne vien to intonatīvo, izklāsta u.tml. sfēru, bet pirmām kārtām filozofisko pusi. Tajā pat laikā līdzekļu sakausējums ir romantisks.

Komponista kora darbi un vokāli instrumentālie sacerējumi skan starptautiskos festivālos un ārvalstu koncertos. Angļu publika, kas dzirdējusi komponista garīgās kora dziesmas latīņu valodā, tās nosaukusi par latviešu motetēm.

Par skaņdarbu Te Deum, kas izskanēja XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku Garīgās mūzikas koncertā, saņēmis Lielo mūzikas balvu 2003. Ieguvis Jūrmalas Gada balvu kultūrā 2014 un Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks" 2014.

Lolita Fūrmane, papildinājusi Mārīte Dombrovska © LMIC

Andrejs Mārtiņš Grīnbergs ir skolas 2020./ 2021. m. g. klavieru specialitātes absolvents, un šobrīd studē klavierspēli Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā asociētā profesora Jura Žvikova klavieru klasē. 

Jau mācoties Ventspils Mūzikas vidusskolā, A. M. Grīnbergs sevi apliecinājis kā spilgtu talantu dažādās mūzikas jomās: klavierspēlē, ērģeļspēlē, kompozīcijā, muzikoloģijā. Vieni no nozīmīgākajiem sasniegumiem klavierspēlē ir 2020. gada oktobrī iegūtā 2. vieta XXI Starptautiskajā Akadēmiskās mūzikas konkursā Jūrmala 2020 un 2018. gadā iegūtā 1. vieta I Starptautiskajā pianistu konkursā Piano Frequency. Arī kompozīcijas jomā A. M. Grīnbergs ir guvis panākumus vairākos jaunrades konkursos, bet viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem ir skaņdarba komponēšana un pirmatskaņojums Rīgas Domā 2020. gada martā pēc Rīgas doma mūzikas dzīves vadītāja Aigara Reiņa iniciatīvas organizētajā ērģeļu jaundarbu koncertā. A. M. Grīnberga skaņdarbs Undae Maris, kas izskanēja šajā koncertā, guva nedalītas publikas simpātijas 2020. decembrī Ventspils Kamermūzikas dienu koncertā koncertzālē Latvija Kristīnes Adamaites interpretācijā. Klausītājus uzrunāja jūras viļņu atspoguļojums ērģeļu skaņās plašā gradāciju amplitūdā no vieglām šļakatām klusinātā reģistra Unda Maris skandējumā līdz grandioziem vētras radītiem viļņu vāliem ērģeļu tutti iemiesojumā.

Maija Solovjova ir ilggadēja PIKC “Ventspils Mūzikas vidusskola” mūzikas teorētisko priekšmetu skolotāja, direktora vietniece, un papildus pamatdarbam darbojas kā ērģelniece Kurzemes dievnamos, koncertmeistare dažādos kamermūzikas sastāvos un komponiste. Pēc Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas prof. Romualda Kalsona kompozīcijas klases absolvēšanas M. Solovjova kā galveno profesionālās darbības jomu izvēlējās pedagoģiju, bet arī komponēšana ir viņai ikdienā klātesoša. 

Kā viena no spilgtākajām pēdējo gadu kompozīcijām jāmin skaņdarbs Pasauli es izstaigāju, kas tapis pēc ērģelnieku dueta Ilzes un Aigara Reiņu pasūtījuma un kā spilgts programmas akcents tika izpildīts vairākos Latvijas dievnamos un arī dueta koncertā 2019. gadā koncertzālē “Latvija” pirmā festivāla Ventspils ērģeļmūzikas dienas ietvaros. 

Ērģeles un saksofoni ir visiecienītākie instrumenti, kuriem M. Solovjova komponē skaņdarbus, piem., Debesu impresijas saksofonu kvartetam un ērģelēm (veltījums starptautiskajam ērģeļmūzikas festivālam Vox Angelica), Dzirdu pasauli. Redzu pasauli. Jūtu pasauli alta saksofonam un ērģelēm (tapis pēc prof. T. Dekšņa pasūtījuma ērģelnieces Līgas Dejus valsts eksāmenam, absolvējot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju). 

Nozīmīgs ir pēdējos divos gados paveiktais darbs sadarbībā ar saksofonisti un pedagoģi Daigu Solovjovu – komponētas 24 latviešu tautas dziesmu apdares saksofonam un klavierēm mūzikas skolu 1.-6. klašu audzēkņiem. Šīs kompozīcijas ir veidotas, balstoties uz profesionālās ievirzes pakāpes saksofona spēles mācību programmu: katrai klasei paredzētas 4 tautas dziesmu apdares pieaugošā grūtības pakāpē, ietverot attiecīgajā klasē apgūstamos mūzikas valodas un spēles tehnikas elementus.

Koncertu finansē Ventspils pilsētas dome un Valsts kultūrkapitāla fonds.