Cits ekspresionistiskā kino paraugs ir ģeniālais Frica Langa trilleris “M” (1931) ar neaizmirstamo Pēteru Lorri galvenajā lomā. “M” ir Langa pirmā skaņu filma, kurā muzikālais leitmotīvs spēlē tikpat spēcīgi kā vizuālās spriedzes kāpinājums. Cits skaņu spriedzes piemērs filmā ir klusums kadros pirms pēkšņa trokšņa. Langs izmanto gan komentējošo aizkadra balsi, gan skaņas, kuras motivē filmas varoņu darbību, gan skaņas, kuras neatrodas kadra telpā.
Kurators: Uldis Tīrons
