NŪGRYMUŠŌ PILE

Aicinām teātra apmeklētājus izvērtēt savu veselības stāvokli un neapmeklēt Daugavpils teātri, ja personai ir elpceļu infekcijas slimības simptomi (drudzis, klepus, elpas trūkums), kā arī ja personai ir noteikts pienākums ievērot pašizolāciju, mājas karantīnu vai stingras izolācijas nosacījumus.

Latgales kongresa simtgadei veltīta muzikāla izrāde

Francis Trasuns
NŪGRYMUŠÕ PILE
Lūgšana par Latviju

Latgaliski
Pirmizrāde 2017. gada 6. maijā

Režisors: Oļegs Šapošņikovs
Komponisti: Kārlis Lācis, Jevgeņijs Ustinskovs
Horeogrāfs: Agris Daņiļevičs
Scenogrāfes un kostīmu mākslinieces: Inga Bermaka Apiaha, Agnese Leilande
Dziesmu tekstu autore: Kristīne Veinšteina
Solistu vokālā pedagoģe: Ilona Bagele
Gaismu mākslinieks: Sergejs Vasiļjevs
Video mākslinieks: Artis Dzērve

Lomās: Ritvars Gailums, Jurijs Djakonovs, Kristīne Veinšteina, Maija Korkliša, Jānis Jarāns, Inese Ivulāne – Mežale, Egils Viļumovs, Līga Ivanova, Mihails Abramovs, Māris Korsiets, Zanda Mankopa, Vadims Bogdanovs, Viktors Jancevičs, Aleksandrs Komarovs, Žanna Lubgāne, Jeļena Ņetjosina, Milena Savkina, Mihails Samodahovs, Karina Sidina, Marks Šelutko, Nikolajs Gedzjuns, Olga Maksimova

Solisti: Alisa May, Jeļena Borele, Sandis Ulpe, Jevgeņijs Salna
Daugavpils pilsētas koris „Daugava” diriģenta Jevgeņija Ustinskova vadībā
Daugavpils teātra dejotāju trupa: Jeļizaveta Pudnika, Anna Blakunova, Svetlana Morozova, Māris Boka, Raimonds Paegle, Anna Jackeviča, Miroslavs Blakunovs, Jevgeņijs Mihailovs

Latgales kongresa simtgadei veltītās izrādes „Nūgrymušõ pile” pamatā ir ievērojama latgaliešu un latviešu kultūras un garīgā darbinieka, valstsvīra un literāta Franča Trasuna luga. Visu mūžu viņš bija nodarbojies ar latgaliešu valodas un kultūras aizstāvību. Bet viens no būtiskākajiem Franča Trasuna nopelniem ir tas, ka viņš bija Latvijas apvienošanās idejas iniciators.
„Nūgrymušo pile” ir uz varoņteiku pamata veidota luga, kurā caur mītiem apvienotiem ar vēsturisku realitāti tiek aktualizēta spēcīga nacionālā ideja un identitāte. Trasuns augstu vērtēja latgaliešu tautu, valodu un tradīcijas, tieši tāpēc savā lugā nosoda tos, kas atsakās no savas tautas vērtībām.
Sensenos laikos bija tāda pils, kurā visi dzīvoja laimē un pārticībā. Ar laiku pils iedzīvotāji tā pieraduši pie bagātības, ka pārstājuši cienīt dienišķo maizi, darbu un gadu gaitā izveidotās tradīcijas, tāpēc pils nogrima. Bet tā augšāmcelsies, ja atradīsies cilvēks, kurš garīgās vērtības godās augstāk par materiālajām un būs gatavs vest savus tautiešus cīņā par šo zaudēto laimīgo zemi. Radošā komanda tic, ka Trasuns par laimīgo zemi ir uzskatījis mūsu Latviju, kuras laime slēpjas tautas vienotībā.