XXVI Saulkrasti Jazz Festival 2024. Koncerta grupas:

19.07.2024 18:00
VII Baltic Drummer League (Latvija/Lietuva/Igaunija)
Konkursa Guoju pa Jazz uzvarētāji (Latvija)
Login-Wibe quartet un Linda Kanter (Latvija/Igaunija)
Fred Wesly & New JB`s (ASV)

20.07.2024 19:00
Young Lions Jazz Orchestra (ASV/Lietuva)
Sofia Rubina - I am Soul (Igaunija)
Ola Onabule & Latvijas Radio Big Band (Lielbritānija/Latvija)

Starptautiskais Saulkrastu džeza festivāls ir zināms džeza mūzikas interesentiem un mūziķiem ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās, un izveidojis noturīgas pozīcijas savas mērķauditorijas apziņā kā festivāls, kas atbilst augstiem kvalitatīvajiem kritērijiem. Festivāls notiek katru gadu jūlija mēnesī, kopš 1997.gada un, kā vienmēr, piedāvā izcilu džeza mūziķu koncertus.

🎷SAULKRASTU ESTRĀDĒ stundu pirms koncerta sāks darboties kafejnīcas un rotaļu laukums mazajiem džeza mūzikas cienītājiem ☺

🎷Lai vecāki varētu mierīgi baudīt koncertu, mēs parūpēsimies par kārtību un drošību rotaļu laukumā!

FRED WESLEY & THE NEW JBS
Freds Veslijs dzimis Kolumbusā, Džordžijas štatā un uzaudzis Mobilā, savu karjeru uzsāka kā pusaudžu trombonists kopā ar Aiku un Tīnu Tērneriem. Vēlāk viņš bija mūzikas direktors, aranžētājs, trombonists un Džeimsa Brauna galvenais komponists no 1968. līdz 1975. gadam, pēc tam aranžēja un spēlēja ar Parliament-Funkadelic un Bootsy’s Rubber Band.
Kopā ar Braunu un kā savas pavadošās grupas The JBs līderis Veslijs "bija pasaulē slavenākais sideman, kurš vadīja līkumotos grūvus un sniedza drosmīgus, ķirurģiski precīzus solo, kas noteica fanka valodu." Sadarbojoties ar Džordžu Klintonu un Bootsiju Kolinsu, viņam bija galvenā loma fanka pacelšanā uz nākamo līmeni. Veslijs ir piedalījies dokumentālajā filmā “Soul Power”, kā arī Oskaru ieguvušajā “When We Were Kings” un neskaitāmās citās dokumentālajās filmās par Džeimsu Braunu un fanka mūziku.
Galvenie hiti, kurus viņš palīdzēja radīt, ir Brown's un JBs "Big Payback" un "Pass the Peas". Citas ietver Parlamenta "P-Funk" un Bootsy "Stretching Out".
Atzinību guvušo memuāru grāmatu “Hit Me, Fred: Recollections of a Side Man” (Djūka universitātes izdevniecība 2002) autors Veslijs ir viens no mūziķiem, kura sempli visvairāk tiek izmantoti mūzikā. Mākslinieki, kas ir izlasījuši viņa darbus, ir Dženeta Džeksone (“That’s The Way Love Goes”) un Nas (“Nastradamus”).
Veslijs, kurš ir Count Basie Orchestra veterāns, ir strādājis arī ar citiem māksliniekiem, tostarp Reju Čārlzu, Pančo Sančesu, Van Morisonu, Ašeru, SOS grupu un Kameo, kā arī ar saviem tuviem draugiem un kohortām Maceo Pārkeru un Pī Vī Eliss.
Mūsdienās viņš spēlē un ieraksta kopā ar savu džeza-funk grupu New JBs un ir viena trešdaļa no novatoriskās “klezmer-funk” sadarbības Abraham Inc. Viņš ir arī ārštata aranžētājs, producents un studijas izpildītājs, kā arī dalās bagātīgās muzikālās zināšanas ar jauniem mūziķiem un mūzikas studentiem izglītības iestādēs visā pasaulē.

Login/Wibe quartet un Linda Kanter
Grupas sastāvā piedalās pieci mūziķi Mareks Logins – sitaminstrumenti, Anna Wibe – taustiņinstrumenti, Pēteris Liepiņš – basģitāra un Āris Ozols - ģitāra. Šim Latvijas kvartetam pievienosies Igauņu dziedātāja Linda Kanter. Visi visi šie mūziķi kaislīgi apgūst savu instrumentu un pieņem visdažādāko mūzikas stilu izaicinājumus. Piesātināti, ritmiski un harmoniski orģināl darbi izpildīti ar katra mūziķa bagātīgo individuālo pieredzi. Grupas skanējums/stils – vocal, soul, fusion, worldmusic.

Mareks Logins sitaminstrumentu spēli ir apguvis Briseles Karaliskājā konservatorija, kur studijas džeza nodāļā absolvēja ar izcilību. Mareks ir muzicējis neskaitāmos projektos gan Latvijā, gan ārpus tās, piemēram, ASV, Beļģija, Lielbritānija, Vācija, Izraēla, Šveice, Luksenburga.

Anna Wibe ir pašmāju pianiste un komponiste. Muzikālo izglītību guvusi Latvijā un Igaunijā, piedalījusies starptautiskajos projektos arī ārpus Baltijas valstīm, tostarp Bangladešā, Zviedrijā, Dānijā un Itālijā. 2020.gadā sadarbībā ar igauņu kolēģiem ir iznācis mūziķes debijas albums Anna Wibe – Vibes.

Linda Kantere ir mūziķe no Tallinas, Igaunijas. Viņa aktīvi darbojas kā vokāliste, “back” vokāliste un pianiste.
Viņas muzikālais ceļojums sākās agrā bērnībā. Jau 5 gadu vecumā Linda Saka spēlēt vijoli un komponēt savu pirmo mūziku. Lai gan tagad viņai ir bakalaura un maģistra grāds džeza vokālajā mūzikā, šobrīd viņa koncentrējas uz klavierspēles studijām Tallinas Mūzikas un baleta koledžā – MUBA.
Lindas stilistiskā daudzpusība svārstās no džeza, soulmūzikas, R&B, popmūzikas līdz muzikālajam teātrim, tomēr viņa ir galvenokārt specializējas improvizācijas mūzikā ar dziļu pieķeršanos džeza tradīcijām.
Kā dažādu mūzikas grupu dalībniecei viņai ir bijusi iespēja uzstāties tādās valstīs kā Nīderlande, Apvienotā Karaliste, Bangladeša, Kipra, Somija, Zviedrija un Latvija papildus un Igaunija.

VII Baltic Drummer League (Latvija/Lietuva/Igaunija)
Baltijas Bundzinieku Līga ir konkurss, kurā tiek noteikts labākais un prasmīgākais bundzinieks Baltijā, vecuma grupā līdz 25 gadiem.

Vairāk informācijas: https://saulkrastijazz.lv/baltijas-bundzinieku-liga

Konkursa Guoju pa Jazz uzvarētāji
Starptautiskā etnodžeza mūzikas ansambļu konkursa “Guoyu pa JAZZ” galvenais mērķis ir sava reģiona, mūsu gadījumā Latgales, tradicionālo vērtību izcelšana un tautas mūzikas elementu iekļaušana mūsdienu mūzikas žanrā. Šogad konkursā tika pārstāvētas visas trīs Baltijas valstis, kopumā pulcējot vairāk nekā 60 dalībniekus.

2024.gada konkursa „Guoyu pa Jazz”uzvarētāji
Ansamblis izveidojās, apvienojoties tradicionālās mūzikas un džeza mūzikas nodaļu audzēkņiem, kuri katrs aizraujas ar savu izvēlēto stilu, taču nebaidās izkāpt no rāmjiem un kārtīgi izālēties pa kaimiņu akordiem. Visiem sapnis ir viens - nepārtraukt kopā spēlēt, tādēļ arī radies ansambļa nosaukums – “Bruoļi i Muosys”. Lai arī diezgan atšķirīgi un reizēm runājam dažādās mūzikas valodās, spējam ne tikai draudzīgi kopā eksistēt, bet arī saspēlēties un saprasties.

Sekojiet informācijai festivāla mājas lapā: https://saulkrastijazz.lv/koncerti/3-concert-1

Ola Onabule & Latvijas Radio Big Band
Britu un nigēriešu dziedātājs/dziesmu autors Ola Onabulé́ iepazīstina ar savu jaunāko studijas albumu Point Less, kas piektdien, 30. augustā, izdots visā pasaulē.
Onabulē ir izveidojis apskaužami stabilu mūzikas karjeru gan veicot neskaitāmus ierakstus studijā, gan kā izpildītājs starptautiskās turnejās. Viņu vienmēr interesējusi kultūras un mūzikas robežu pārkāpšana. Emocijas un virtuozitāte viņa trīsarpus oktāvu baritona balsī virza viņa smeldzīgo stāstu, kas ir devusi dzīvību iepriekšējiem studijas darbiem, kuros pētītas viņa Nigērijas saknes, viņa Rietumu audzināšana, ģimenes dzīve un muzikālās ietekmes, sākot no džeza līdz soul mūzikai, word un pop.
Šī jaunākā izlaiduma uzmanības centrā ir Onabulē uzskati par sociālo netaisnību, kas vienmēr ir aktuāla visā viņa radošajā darbībā, ar intensitāti un pārdrošību, kas atgādina Mārvina Geja darbu “What’s Going On”. 14 oriģinālie skaņdarbi albumā Point Less stāsta par vardarbību, imigrāciju, ksenofobiju, nodevību un cieņu, vienlaikus svinot dzīvi un brīdinot sociālos spēkus, kas to apdraud. Šajās dziesmās mākslinieks aizdomājas par mūsu mūsdienu vēsturiskās atmiņas trūkumu, kas ļauj valdīt neuzticībai un bailēm; uzdod filozofiskus jautājumus par vardarbību; pārdomā, kas ir īstais spēks: vara vai garīgums; mēģina attēlot patiesu mīlestību ārpus visiem vienkāršiem stereotipiem; smeļas iedvesmu no Kiplinga dzejoļa “Mēs un viņi”, lai mēģinātu izprast jēdzienu “otrs”.
Pēc Onabulē 2015. gada kritiķu atzinības guvušā ieraksta It’s The Peace That Deafens ar spēcīgu muzikālo un tematisko saikni ar Nigēriju, Point Less atkal piedāvā ieskatu dziesmu autora nikni neatkarīgajā mākslinieciskajā un uzņēmējdarbības pasaulē.
Neatkarīgās karjeras laikā, kas ilgst vairāk nekā 20 gadus, Ola ir uzstājies daudzos viscienījamākajos starptautiskajos džeza festivālos, tostarp Monreālā, Vankūverā, Sansebastjanā, Stambulā, Vašingtonā un Umbrijā, kā arī koncertzālēs un džeza klubos visā pasaulē, būvējot reputācijas nostiprināšanu ar auditorijām visā pasaulē. Viņš ir prezentējis mūziku no saviem albumiem ar savu kvartetu/kvintetu, kā arī ar daudz lielākiem bigbendu un simfonisko orķestru ansambļiem, piemēram, Ķelnes WDR bigbendu, Štutgartes SWR bigbendu un Dānijas radio bigbendu Kopenhāgenā, un Big Band Jazz Y Mexico no Mehiko.
Onabulē sasniedz globālu saikni ar auditoriju visā pasaulē, pateicoties viņa dvēseliskajai balsij un elegantajam izskatam. Neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo uz skatuves vai veido ierakstu, viņš sniedz pārdomātu savas pieredzes un apkārtējās pasaules interpretāciju, un viņa aranžējumos un iestudējumā mūzika tiek veidota, pievēršot uzmanību detaļām.

Latvijas Radio bigbends
Latvijas Radio bigbends dibināts 1966. gadā. Pirmais kolektīva nosaukums skanējis kā Latvijas PSR televīzijas un radio estrādes orķestris. 1992. gadā pārdēvēts par Latvijas Radio vieglās un džeza mūzikas orķestri, līdz to nodēvēja par Latvijas Radio bigbendu.
Pirmais bigbenda vadītājs un diriģents bija komponists Ringolds Ore, bet no 1968.-1991.gadam bigbendu vadīja Alnis Zaķis. Latvijas Radio bigbendu ir vadījuši arī Raimonds Pauls un Gunārs Rozenbergs. Ar kolektīvu ir strādājuši arī Aleksandrs Smirnovs, Vitālijs Dolgovs un citi.
Pēc neatkarības atgūšanas, 1996. gadā vienīgais profesionālais džeza orķestris Latvijā – Latvijas Radio bigbends tika likvidēts. Pēc Radio bigbenda likvidācijas, džeza kustības attīstību uzņēmās festivāls „Rīgas Ritmi” un regulāri organizējot projektus ar bigbenda piedalīšanos, kas sadarbojās ar tādiem ārzemju māksliniekiem kā Frank Foster, Dennis Rowland, James Morrison, Deodato un daudziem citiem. Lielu ieguldījumu veica arī Kārlis Vanags dibinot bigbendu skolu.
Pēc 16 gadu ilga pārtraukuma, svaigu ideju un spēku pārņemts, 2012. gada nogalē atdzimst Latvijas Radio bigbends. Renovētais džeza kolektīvs sākotnēji darbojās pēc projektu principa, veidojot sadarbību ar Latvijas talantīgākajiem mūziķiem, kā arī iesaistoties kopīgu projektu realizēšanā ar ārzemju māksliniekiem. Latvijas džeza orķestra pārdzimšanu jaunā kvalitātē uzņēmās tādi latviešu džezmeņi kā Māris Briežkalns, Kārlis Vanags un kā bigbenda patrons - Maestro Raimonds Pauls.
Atjaunotā Latvijas Radio bigbenda pirmā uzstāšanās bija kopā ar vienu no pasaules vadošākajiem džeza vokālistiem Kurtu Elingu un itāļu džeza dīvu – Robertu Gambarini. Kopš tā brīža bigbends ir spēlējis kopā ar tādiem spožiem mūziķiem kā Džeimsu Morisonu, Šīmusu Bleiku, Rendiju Brekeru, Kurtu Rozenvinkelu, Mariusu Nesetu, Džodžo Maijeru, Ričardu Bonu, Maiklu Pipokinju, Alanu Harisu, Rūtiju Fosteri, Diānu Šhūru un daudziem citiem. Latvijas valsts simtgadē ar izpārdotiem koncertiem un stāvovācijām, Latvijas Radio bigbends tika uzņemts prestižajās ASV koncertzālēs: Džona F. Kenedija skatuves mākslas centrā Vašingtonā un Linkolna centrā Ņujorkā, kā arī kopā ar Rendiju Brekeru festivālā Jazz Baltica, Vācijā.
Katra bigbenda uzstāšanās ir kā īpaša enerģijas apmaiņa starp mūziķiem un klausītāju. Šobrīd kolektīvs ir neatņemama Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļa, un Kārļa Vanaga vadībā gatavo jaunus un interesantus projektus.

SOFIA RUBINA
“...Skatoties Sofijas Rubinas uzstāšanos, uzreiz var saprast, ka viņa ir saulaina dziedātāja – viņa jau no pirmajām notīm apbur klausītājus ar savu ārkārtīgi pozitīvo un dzīvespriecīgo personību... Mūzika plūst un dzīvo viņas balsī…”
– Jazzkaare, Anne Erm, festivāla Jazzkaar direktore un džeza popularizētāja Igaunijā.
Tartu Dienvidigaunijā saņēma Eiropas kultūras galvaspilsētas 2024 balvu no Eiropas kultūras galvaspilsētām (EKC). Šeit tiek runāts igauņu un somu dialektos. Tartu ir mājvieta gan tradicionālajiem, gan mūsdienu māksliniekiem, mūziķiem, vizuālajiem māksliniekiem un veselam radošo industriju spektram. Tartu atrodas Igaunijas Nacionālā universitāte, un tajā atradās arī pirmie valsts laikraksti, kultūras biedrības un Igaunijas pirmais nacionālais teātris.
Džeza dziedātāja un dziesmu autore Sofija Rubina dzimusi Tartu zinātnieku ģimenē, kas tomēr novērtēja mūziku un atbalstīja Sofijas muzikālās karjeras turpināšanu. Sofija studēja mūziku slavenajā Vīlandi Kultūras akadēmijā, kuras mācību programmā ietilpst teātra un dejas māksla, mūzika, igauņu dzimtā amatniecība, jaunatnes darbs un kultūras vadība.
Un tāpat kā Sofijas Rubinas pilsētai un apmācībai, viņas radītā mūzika, dziesmas un priekšnesumi ir enerģiski, krāsaini, jautri un optimistiski, apvienojot visus jums iecienītos žanrus.
Apgūstot vokālās nodarbības no 10 gadu vecuma, Sofiju jau agri iedvesmoja džeza zelta dziedātājas, piemēram, Ella Ficdžeralda, Esperanza Spauldinga, Dī Dī Bridžvotera, Diāna Rīvsa.
Baudot dzīvi piepildītu ar mūziku, Sofija Rubina vienādi mīl abus spektrus; no taisnā džeza standartiem, improvizācijas un vintage songbird skaņām līdz sadarbībai ar dīdžejiem ar pop, soul un electro mūziku, igauņu māksliniece iegrimst tajā visā ar sparu un stilu, solot iekustināt gan ķermeni, gan dvēseli. Sofija nostiprināja savas muzikālās prasmes Bostonas Bērklijas koledžas globālajā džeza institūtā pēc Danilo Peresa norādījumiem.
Sofijas Rubinas lipīgās melodijas un infekciozie grūvi viņu ir veduši pa visu pasauli, sākot no slavenā Blue Note Ņujorkā līdz Āzijas nostūriem un atpakaļ, uzstājoties kopā ar Džo Lovano, Danilo Peresu, kopīgu skatuvi ar Seal un Incognito.
Papildus sadarbībai ar ievērojamiem mūziķiem un bigbendiem Igaunijā, piemēram, Estonian Dream Big Band, Kauņas bigbendu, Latvijas Radio bigbendu un vairākiem citiem orķestriem. Savas sešu albumu karjeras laikā Sofija ir sadarbojusies arī ar daudziem ievērojamiem komponistiem, tostarp latviešu Raimondu Paulu un amerikāņu trompetistu Filipu Lasiteru. Sofija ir ne tikai iemīļota džeza dziedātāja Igaunijā, bet arī starptautiski uzstājusies ASV, Panamā, Itālijā, Spānijā, Lielbritānijā, Vācijā, Austrijā, Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Fēru salās, Ķīnā, Polijā, Lietuvā un Latvijā.
Kā Sofija saka saviem vārdiem, "Dziedāšana un mūzika ir brīvība, un arī tas, ko es jūtu uz skatuves, ir vienotība, vienotība ar grupas dalībniekiem un arī vienotība ar publiku."
Sofija Rubina ir precējusies ar trompetistu-aranžētāju Džeisonu Hanteru un dzīvo Igaunijā.

Young Lions Jazz Orchestra
ASV un Lietuvas Young Lions Jazz Orchestra ir dinamiska sadarbība starp talantīgiem jauniešiem — džeza mūziķiem no Šauļiem, Lietuvā un Omahas, Nebraskas štatā. Šis ansamblis, kas sakņojas 1996. gadā nodibinātajās sadraudzības pilsētas attiecībās, apvieno pusaudžus no diviem kontinentiem, kurus vieno aizraušanās ar džeza mūziku.
Omahā orķestris piesaista savus dalībniekus no prestižā Metropolitan Area Youth Jazz Orchestra (MAYJO) — ansambļa, kurā ir labākie vidusskolēni no reģiona un kuru sponsorē Nebraskas Universitātes Omahas (UNO) Mūzikas skola. MAYJO mūziķi, kas ir slaveni ar saviem izcilajiem priekšnesumiem tādās vietās kā UNO Great Plains Jazz Festival, apgūst mūziku no ciešas konsultācijas ar UNO mācībspēkiem un tādiem slaveniem profesionāļiem kā Benijs Golsons, Pīters Erskins un Stefons Heriss. Viņu atzinība ietver Downbeat Student Music Awards un tādu cienījamu ansambļu atlasi kā NAfME All-National un Nebraskas All-State grupas un orķestri. Jāatzīmē, ka MAYJO vairākas reizes ir piedalījies Džeza izglītības tīkla (JEN) starptautiskās konferences posmos.
Spēkus MAYJO apvieno izcilākie jaunie lietuviešu mūziķi no Šauļu Sauļus Sondecka mākslas ģimnāzijas. Šauļu Sauļus Sondecka mākslas ģimnāzija, kuras misija ir audzināt izcilus talantus mūzikā un mākslā, ir atbilstošs līdzinieks cienījamai MAYJO tradīcijai Omahā. Viņi kopā veido ASV un Lietuvas Young Lions Jazz Orchestra, kas iemieso kopīgu apņemšanos sasniegt izcilību mūzikas izglītībā.
Šovasar orķestris dodas turnejās pa Ameriku un Eiropu, demonstrējot savus talantus Omahā, Nebraskā (ASV), pa visu Lietuvu un ievērojamos džeza festivālos Latvijā un Polijā. Ar Omahas/Šauļu māsu pilsētu asociāciju atbalstu šīs turnejas iezīmē nozīmīgu pavērsienu kultūras apmaiņā un muzikālajā diplomātijā.
Ar vīziju par vienošanos, kopienas un starpkultūru attiecību veicināšanu Šauļu Sauļus Sondeckis mākslas ģimnāzija un MAYJO demonstrē mūzikas izglītības pārveidojošo spēku. Kopā ASV un Lietuvas Young Lions Jazz Orchestra aizrauj klausītājus ar savu kaislību, talantu un universālo džeza valodu.

Sekojiet informācijai festivāla mājas lapā: https://saulkrastijazz.lv/koncerti/4-concert-2