2. jūnija vakarā mūs sagaida aizraujošs muzikāls ceļojums kopā ar Bētelas universitātes pūtēju orķestri koncertā “Mūzika visapkārt pasaulei”. Orķestrī muzicē visu fakultāšu studenti un mācībspēki, un tas regulāri koncertē ne vien ASV, bet arī Eiropā un Dienvidāzijā. Savu šī gada koncertturnejas repertuāru orķestris ir izvēlējies ar īpašu rūpību – no pompozi spožiem militāriem maršiem līdz pat jutekliski valdzinošām miniatūrām; no amerikāņu klasikas līdz pat mūsdienu jaunās paaudzes atzīto skaņražu partitūrām. Arī Eiropas meistaru mūzika ir izvēlēta līdzīgi – no čehu militārā orķestra mūzikas klasiķa Jūlija Fučika līdz 20.gadsimta sākuma franču komponistes Lilī Bulanžē izsmalcinātajai mākslas pasaulei.

Par programmu:

Edvards Gregsons (Edward Gregson, 1945) Festivo

Komponists, diriģents un kompozīcijas pasniedzējs Edvards Gregsons ir Lielbritānijas mūzikas dzīves “smagsvars”. Lai gan komponists labāk pazīstams ar savu instrumentālo kamermūziku un kormūziku, liela komponista daiļrades daļa veltīta arī pūtēju orķestra un dažādu pūšaminstrumentu ansambļu un simfoniskajam žanram. Gregsons ir arī zināms kā mūzikas autors dažādām filmām, seriāliem un teātra izrādēm. Skaņdarbs Festivo ir komponēts 1985. gadā pēc Boltonas Jauniešu orķestra (Bolton Youth Concert Band) pasūtījuma, un tiek uzskatīts par komponista vispopulārāko un visbiežāk atskaņoto skaņdarbu. Jūsmīgais un himniskais darbs ir kā patiess muzikālā prieka atspoguļojums. Īpaša nozīme ir ritma daudzveidībai un instrumentu skaņu krāsu daudzveidīgam izmantojumam.

Lilī Bulanžē (Lili Boulanger, 1893-1918) D’un matin de printemps (“Pavasara rītā”, 1917/1918)

Lilī Bulanžē ir pirmā sieviete – komponiste, kura bija ieguvusi prestižo Romas prēmiju kompozīcijā. Viņas vecākā māsa bija izcilā pedagoģe un (arī) komponiste Nadja Bulanžē. (Nadjas Bulanžē skolnieku vidū tādi izcili komponisti un diriģenti kā Daniels Barenboims, Lenoks Bērklijs, Ārons Koplands, Džons Eliots Gārdiners, Filips Glāss, Astors Piacolla, Džordžs Vokers u. c.) Savā īsajā, bet spilgtajā mūžā muzikāli apdāvinātā meitene paspēja uzrakstīt daudzas izcilas kompozīcijas, kuru vidū ir gan kormūzika, gan instrumentālā kamermūzika, gan simfoniskā un arī vokāli – simfoniskie opusi. Diemžēl pāragrā nāve 24 gadu vecumā pārtrauc komponistes darbu pie operas “Princese Malēna” (La princesse Maleine). Pēdējo skaņdarbu vidū ir arī kompozīcija “Pavasara rītā”, kuru uzskata par pēdējo Lilī pabeigto skaņdarbu. Tam ir vairākas versijas – 1917.gadā tapa sākotnējā versija vijolei un klavierēm, pēc tam trio versija vijolei, čellam un klavierēm, gada beigās arī versija flautai un klavierēm, visbeidzot 1918.gada – versija simfoniskajam orķestrim. Post-romantiskā, pat impresioniskā, nedaudz mistiski iekrāsotā orķestrācijā skaņdarba pamattēma skan draiski rotaļīgi dažādu instrumentu tembrālajās nokrāsās. Caurspīdīgā un vienlaicīgi bagātīgā orķestra faktūra laiku pa laikam atsauc atmiņā K.Debisī simfoniskās lappuses, tomēr līdztekus jūtams komponistes ieviestās simbolisma noskaņas. Koncertā tiks atskaņots šī skaņdarba versija pūtēju orķestrim, ko 2021.gadā paveicis diriģents Džeks Honcs (Jack Hontz).

Popūrijs Echoes of the 1860’s (1860.gada atbalsis) Donalda Hansbergera (Donald Hunsberger) aranžijā

1860. gads ASV vēsturē ir robežšķirtne, pēc kuras kuras valsts sadalījās divās savstarpēji naidīgās nometnēs – Ziemeļi pret Dienvidiem. Bet, pateicoties šim asiņainajam konfliktam, ASV vēsturē dzimst jauna muzikāla tradīcija – militāro jeb pūtēju orķestru kustība. Popūrijā ir apvienoti vairāki tā laika populāri skaņdarbi, kurus vienotā kompilācijā apvienojis izcilais pūtēju orķestru diriģents un aranžētājs Donalds Hansbergers. Pie Hansbergera ievērojamām aranžijām pūtēju orķestrim ir jāatzīmē Dm.Šostakoviča “Svētku uvertīra” (Festive Overture, Праздничная увертюра, op.96), svīta no A.Hačaturjana baleta “Spartaks”, Dm.Kabaļevska Uvertīra operai “Kolā Brinjons” (Colas Breugnon, Кола Брюньон), popūrijs no Džona Viljamsa mūzikas filmu triloģijai “Zvaigžņu kari” (Star Wars) u.c.

Šellija Hansone (Shelley Hanson, 1951) Seis Manuel no cikla “Salas un kalni” (Islas y Montañas )

Šellija Hansone ir pazīstama amerikāņu komponiste, diriģente un profesionāla klarnetiste. Kā soliste viņa ir uzstājusies ar neskaitāmiem Amerikas orķestriem. Savā daiļraidē pievērsusies tradicionālajai ebreju klezmera žanram, līdztekus pētot arī tradicionālo Amerikas tautu mūziku. Viens no komponistes pazīstamākajiem darbiem ir četru daļu cikls “Salas un kalni”. Skaņdarba pamatā ir Ekvadoras, Peru un Bolīvijas tautu tradicionālās melodijas. Seis Manuel ir trešā cikla daļa, kuras pamatā ir Puertoriko kalnu tautas – džibaro – tradicionālo dziesmu un deju intonācijas. Skaņdarba solo posmi uzticēti zemajiem pūšaminstrumentiem un klarnetei, kuri, savukārt ir svarīga Puertoriko militāro orķestru sastāvdaļa.

Džons Filips Sūza (John Philip Sousa, 1854-1932) maršs “Spēks un slava” (Power and Glory)

Džons Filips Sūza bija vēlīnā romantisma vispopulārākais amerikāņu militāro maršu komponists. Laikabiedri viņu pat dēvēja par “Amerikas maršu karali”. Lai gan savā daiļrades mantojumā Sūza bija klausītājiem atstājis arī 15 operetes, 5 uvertīras un 11 svītas, 24 dejas, 28 fantāzijas un neskaitāmus 19.gs. Rietumeiropas simfonisko darbu aranžējumus, tomēr mūzikas vēsturē viņš nepārprotami ir palicis tikai kā talantīgs marša žanra autors. Tos komponists uzrakstīja veselus 130! Maršs “Spēks un slava” tapis komponista vēlīnajā daiļrades posmā – 1923. gadā. Skaņdarba partitūra ir lieliska ilustrācija 20. gadsimta 20.– tiem gadiem, kurā ietvertas daudzas vēsturiskas nianses un atskaņojuma norādes. Maršs arī mūsdienās nav zaudējis savu patriotisma aktualitāti un ir iemīļots skaņdarbs pūtēju orķestru repertuārā.

Katādžs Koplijs (Katahj Copley, 1998) “Dzīvā krāsā” (In Living Color, 2021)

Par savu skaņdarbu “Dzīvā krāsā” savā mājaslapā stāsta pats komponists: “ 2020. gadā pasaulē dzīve apstājās. Līdz ar Covid-19 globālo pandēmiju, cilvēkiem tika atņemti daudzi mazie dzīves prieku. To vidū arī mūzikas dzīvā atskaņošana. Man mūzika ir būtisks saziņas veids. Kad man atņēma dzīvās koncertēšanas iespēju, man uz brīdi pat mūzikas valoda kļuva sveša. Tagad, kad pasaule pamazām atkal atgūstas, mana mīlestība pret mūziku, šķiet, kļuvusi lielāka. Caur pandēmijas izraisīto šķiršanos esmu kļuvis stiprāks. Skaņdarbu “Dzīvā krāsā” es rakstīju kā cildinājuma odu dzīvajai koncertdarbībai. Skaņdarba īpašo iedvesmu guvu gan no mūsdienu džeza māksliniekiem (Snarky Puppy), gan no pagātnes dižgariem (Džordžs Gēršvins). Skaņdarbs ir dzīves svinēšanas apliecinājums, kurā dzīve beidzot atmirdz “dzīvā krāsā”.

Frenks Tičelli (Frank Tichelli, 1958) “Lomonda ezers” (Loch Lomond, 2002)

Pazīstamais komponists no Losandželosas Frenks Tičelli galvenokārt darbojās kora, simfoniskā un pūtēju orķestra un arī kamermūzikas laukā. Komponists ir ieguvis ļoti daudzas atzinības un balvas par savām kompozīcijām. Skaņdarba “Lomonda ezers” pamatā ir sena 17. gadsimta skotu tautas melodija, kura vēsta par ieslodzīta karavīra pārdomām, vērojot dabas skaistumu pirms nāvessoda nākamās dienas rītā. Savā skaņdarbā komponists apzināti ir centies saglabāt senās tautasdziesmas vienkāršo melodismu, vienlaikus muzikāli atspoguļojot cerības un cilvēciskā gara noturības iespējamību.

Jūlijs Fučiks (Julius Ernest Wilhelm Fučík, 1872-1916) “Florencietis” (The Florentiner)

Jūlijs Fučiks savulaik bija ārkārtīgi populārs čehu komponists un militāro orķestru diriģents. Viņa neparasti ražīgajā daiļradē ir vairāk kā 400 maršu, polku un valšu. Lielākā komponista daiļrades daļa tika rakstīta militārajiem (jeb) pūtēju orķestriem. Tādēļ savā laikā viņš tika dēvēts par “Bohēmijas Sūzu” (ar norādi uz tā laika populāro amerikāņu komponistu). Mūsdienās komponista marši joprojām ir būtiska Čehijas patriotiskās mūzikas sastāvdaļa, lai gan īpašu uzmanību tiek pievērsta tikai diviem no tiem: “Gladiatoru ienākšana”(Entrance of the Gladiators, Vjezd gladiátorů) un “Florencietis”. Savu Florencieša maršu Fučiks komponēja 1907. gadā, būdams Austroungārijas impērijas 86.kājnieku garnizona pulka kapteinis. Marša mūzika noslēgumā attāli atgādina slavenā ASV oficiālā nacionālā marša – Džona Filipa Sūzas “The Stars and stripes forever” kopējo pacilāto noskaņu.

Vjets Kongs (Viet Cuong, 1990) Moth (nemāku iztulkot – kaut kāds fizikāls termins, kas apzīmē kaut ko līdzīgu luminiscencei)

Vjetnamiešu izcelsmes jaunais amerikāņu komponists Vjets (vai Viets) Kongs jau tagad bauda vispārēju atzinību. Laikraksts New York Times viņa mūziku nosaucis par “vilinošu”, savukārt San Francisco Chronicle – par “neatvairāmu”. Konga skaņdarbi skanējuši tādās prestižās koncertvietās kā Kaŗnegī zālē, Linkolna centrā, Kenedija centrā. Jaunā komponista mūziku pasūtījuši un atskaņojuši New York Philharmonic, Saint Paul Chamber Orchestra, Albany Symphony Orchestra, PRISM Saxophone Quartet un The Crossing. Pašreiz Kongs strādā kā kompozīcijas pasniedzējs Nevadas universitātē un ir patstāvīgs composer in rezidence Kalifornijas Simfoniskajā un orķestrī Pacific Symphony. Kā atzīst arī pats komponists – savā mūzikā viņam patīk pētīt dīvainas un negaidītas sajūtas, veidojot negaidītas kombinācijas un kopskaņas. Skaņdarbs Month ir burvīga miniatūra ar šarmantu impresionisku alūziju iespaidu. Izsmalcinātas pasāžas kopā ar harmonisko attīstītu rod savdabīgu panteisma kopiespaidu, kas noslēdzas ar himniski ritmisku kulmināciju.

Mūzika visapkārt pasaulei. Bētelas Universitātes pūtēju orķestra koncerts