Koncerta programmā Dmitrija Šostakoviča 1. simfonija un 8. Stīgu kvartets orķestra pārlikumā, Erki Svena Tīra akordeonkoncerts "Prophecy".
Koncertā piedalās: Ksenija Sidorova un Igaunijas festivāla orķestris, diriģents Pāvo Jervi (Paavo Järvi).
Koncerts veltīts Igaunijas simtgadei un Igaunijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē
Dmitrijs Šostakovičš (Дмитрий Шостакович, 1906–1975)
Astotais stīgu kvartets pārlikumā orķestrim
III. Allegretto
Erki Svens Tīrs (Erkki-Sven Tüür, 1959)
Akordeona koncerts PROPHECY
Dmitrijs Šostakovičš
Pirmā simfonija fa minorā
III. Lento
Dmitrijs Šostakovičš neapšaubāmi ir viens no dižākajiem 20. gadsimta mūzikas ģēnijiem, kura daiļrade ir skaudra liecība par savu laikmetu un cilvēka traģēdiju tajā. Komponista moto “Mākslinieks var miljoniem parādīt to, kas notiek viena cilvēka dvēselē un vienam cilvēkam parādīt to, kas notiek miljonu dvēselēs’’ atklāj Šostakoviča mākslas dziļumu un augsto vispārinājuma pakāpi. Neskatoties uz ciešanu un laikmeta kolīziju klātbūtni komponista daiļradē, Šostakovičam nav svešs humors, tiesa, ne bez groteskas un velnišķa smaida.
Astotais stīgu kvartets tapis Šostakovičam īpaši tumšā laikā, kad viņam tika diagnosticēta amiotrofā laterālā skleroze, smaga, neiromuskulārās sistēmas pataloģija. Skaņradis esot domājis par pašnāvību un Astoto kvartetu sākotnēji iecerējis kā savu rekviēmu, bet partitūrā viņš ierakstījis veltījumu “fašisma un kara upuriem’’. No 15 Šostakoviča stīgu kvartetiem Astotais iemantojis lielāko popularitāti – tajā Šostakovičš vairākkārt citējis pats sevi, izmantojot gan cauri visām daļām skanošo monogrammu DSCH (nošu secību re-mibemol-do-si), gan fragmentus no Pirmās un Piektās simfonijas, Otrā klavieru trio un operas “Lēdija Makbeta’’. Pārlikumu stīgu orķestrim veicis Rūdolfs Baršajs un koncertpraksē tā pazīstama arī kā Kamersimfonija do minorā 110a.
Pirmo simfoniju Šostakovičs saraksta tikai 19 gadu vecumā – tas ir viņa diplomdarbs, absolvējot Ļeņingradas konservatoriju. Pirmatskaņojumam bija tik milzīgi panākumi, ka komponists to nodēvēja par savu “otro piedzimšanu’’. Simfoniju drīz vien repertuārā iekļāva tādi 20. gadsimta dižie diriģenti kā Arturo Toskanīni, Bruno Valters, Oto Klemperers.
Erki Svens Tīrs ir Rietumu pasaulē slavens igaunis. Karjeru sācis kā rokmūziķis, arī viņa ne gluži demokrātiskie skaņdarbi ir piesātināti ar enerģētisku izteiksmi un organisku intuitīvā un racionālā sintēzi, kas ļauj tos uztvert plašam klausītāju lokam. Komponista daiļrades centrā ir instrumentālā mūzika. Par akordeona koncertu Prophency (tulkojumā “Pravietojums’’) komponists saka: “Pravietojums attiecas uz ļoti seno praksi redzēt lietas pāri atšķirīgu kultūru un tradīciju vēsturei. Atcerēsimies, ka pret praviešiem sabiedrība attiecās neviennozīmīgi. Viņi tika gan respektēti, gan ignorēti un nicināti, toties spēja lūkoties tālumā. Arī šis skaņdarbs no mana subjektīvā skatu punkta atspoguļo dažādus šī fenomena līmeņus.’’
Igaunijas festivāla orķestris ir diriģenta Pāvo Jervi lolojums. Tas ir Pērnavas mūzikas festivāla rezidējošais orķestris, kurā muzicē ārzemju kolektīvu vadošie mūziķi un igauņu talanti. “Profesionāla attieksme festivāla gaisotnē – šis vienojošais gars ir orķestra dzinulis, par ko man ir tāds lepnums’’, saka Pāvo Jervi. Līdz šim Igaunijas festivāla orķestris uzstājies Pērnavā un 2017. gada augusts iezīmē šī kolektīva pirmo oficiālo koncerttūri pa Baltijas jūras krasta valstīm un uzstāšanos Skandināvijas prestižākajos festivālos. 2018. gada janvārī plānota Igaunijas festivāla orķestra koncerttūre pa vairākām Eiropas galvaspilsētām. Pāvo Jervi Igaunijas festivāla orķestra dibināšana ir viens no nozīmīgākajiem viņa sasniegumiem – apliecinājums dzimtenei un tās vienotībai ar pārējo Eiropu.
Ksenija Sidorova, kronēta par “akordeona princesi’’, kļuvusi par sava instrumenta vēstnesi pasaulē, pārkāpjot žanru robežas, ar savu meistarību un personības šarmu uzrunājot klausītājus visā pasaulē. 2016. gadā Ksenija parakstīja ekskluzīvu līgumu ar vienu prestižākajām mūzikas ierakstu izdevniecībām Deutsche Grammmaphon. Mūzikas skolā Ksenija mācījās no astoņu gadu vecuma, un viņas skolotāja bija leģendārā Marija Gasele. Vēlme pamatīgāk iedziļināties klasiskajā un laikmetīgajā repertuārā aizveda Kseniju uz Londonu, kur viņa ar izcilību ieguva maģistra grādu Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā, studējot Ouena Marija klasē. Viņa izpelnījusies daudzus apbalvojumus, tai skaitā Mūziķu ģildes (Worshipful Company of Musicians) Sudraba medaļu, Meizijas Luisas balvu un bijusi pirmā akordeoniste, kas saņēmusi godpilno Mūziķu ģildes Prinča balvu. 2012. gada maijā Ksenija pirmā tikusi pie Brīna Tervela fonda starptautiskās godalgas. Ksenija sadarbojusies ar tādiem komponistiem kā Karls Dženkinss, Hanss Abrahamsens, Stefano Džervazoni, Nirmali Fena, Samanta Fernando, Karloss Dukeijs, Elspeta Brūka un Patriks Nans. Ksenija uzstājusies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, sniegusi koncertus Londonas Karaliskajā Svētku zālē, Pērsela zālē (Southbank Centre), Bristoles Kolstona zālē, debitējusi Lucernas festivālā, Bergenas festivālā, Cēsu mākslas festivālā un citos festivālos Apvienotajā Karalistē, Francijā, Šveicē un Itālijā.
Koncerts veltīts Igaunijas simtgadei un Igaunijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē