Ksenija Sidorova un Pāvo Jervi

Koncerta programmā Dmitrija Šostakoviča 1. simfonija un 8. Stīgu kvartets orķestra pārlikumā, Erki Svena Tīra akordeonkoncerts "Prophecy". 

Koncertā piedalās: Ksenija Sidorova un Igaunijas festivāla orķestris, diriģents Pāvo Jervi (Paavo Järvi).

Koncerts veltīts Igaunijas simtgadei un Igaunijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē

Dmitrijs Šostakovičš (Дмитрий Шостакович, 1906–1975)

Astotais stīgu kvartets pārlikumā orķestrim

  1.    Largo
  2. Allegro molto

                III. Allegretto

  1. Largo
  2. Largo

Erki Svens Tīrs (Erkki-Sven Tüür, 1959)

Akordeona koncerts PROPHECY

Dmitrijs Šostakovičš

Pirmā simfonija fa minorā

  1. Allegretto-Allegro non troppo
  2. Allegro (moto pepetuo)

                III. Lento

  1. Finale. Allegro molto

Dmitrijs Šostakovičš neapšaubāmi ir viens no dižākajiem 20. gadsimta mūzikas ģēnijiem, kura daiļrade ir skaudra liecība par savu laikmetu un cilvēka traģēdiju tajā. Komponista moto “Mākslinieks var miljoniem parādīt to, kas notiek viena cilvēka dvēselē un vienam cilvēkam parādīt to, kas notiek miljonu dvēselēs’’ atklāj Šostakoviča mākslas dziļumu un augsto vispārinājuma pakāpi. Neskatoties uz ciešanu un laikmeta kolīziju klātbūtni komponista daiļradē, Šostakovičam nav svešs humors, tiesa, ne bez groteskas un velnišķa smaida.

Astotais stīgu kvartets tapis Šostakovičam īpaši tumšā laikā, kad viņam tika diagnosticēta amiotrofā laterālā skleroze, smaga, neiromuskulārās sistēmas pataloģija. Skaņradis esot domājis par pašnāvību un Astoto kvartetu sākotnēji iecerējis kā savu rekviēmu, bet partitūrā viņš ierakstījis veltījumu “fašisma un kara upuriem’’. No 15 Šostakoviča stīgu kvartetiem Astotais iemantojis lielāko popularitāti – tajā Šostakovičš vairākkārt citējis pats sevi, izmantojot gan cauri visām daļām skanošo monogrammu DSCH (nošu secību re-mibemol-do-si), gan fragmentus no Pirmās un Piektās simfonijas, Otrā klavieru trio un operas “Lēdija Makbeta’’. Pārlikumu stīgu orķestrim veicis Rūdolfs Baršajs un koncertpraksē tā pazīstama arī kā Kamersimfonija do minorā 110a.

Pirmo simfoniju Šostakovičs saraksta tikai 19 gadu vecumā – tas ir viņa diplomdarbs, absolvējot Ļeņingradas konservatoriju. Pirmatskaņojumam bija tik milzīgi panākumi, ka komponists to nodēvēja par savu “otro piedzimšanu’’. Simfoniju drīz vien repertuārā iekļāva tādi 20. gadsimta dižie diriģenti kā Arturo Toskanīni, Bruno Valters, Oto Klemperers.

Erki Svens Tīrs ir Rietumu pasaulē slavens igaunis. Karjeru sācis kā rokmūziķis, arī viņa ne gluži demokrātiskie skaņdarbi ir piesātināti ar enerģētisku izteiksmi un organisku intuitīvā un racionālā sintēzi, kas ļauj tos uztvert plašam klausītāju lokam. Komponista daiļrades centrā ir instrumentālā mūzika. Par akordeona koncertu Prophency (tulkojumā “Pravietojums’’) komponists saka: “Pravietojums attiecas uz ļoti seno praksi redzēt lietas pāri atšķirīgu kultūru un tradīciju vēsturei. Atcerēsimies, ka pret praviešiem sabiedrība attiecās neviennozīmīgi. Viņi tika gan respektēti, gan ignorēti un nicināti, toties spēja lūkoties tālumā. Arī šis skaņdarbs no mana subjektīvā skatu punkta atspoguļo dažādus šī fenomena līmeņus.’’

  1. gada 30. decembrī Tallinā dzimušaisPāvo Jerviir slavenās Jervi mūziķu dzimtas pārstāvis (tēvs diriģents Nēme Jervi, māsa flautiste Marika Jervi, brālis diriģents Kristjans Jervi.)
  2. gadā visa ģimene emigrēja uz ASV, kur Pāvo līdzās sitaminstrumentālista diplomam sasniedza arī sava bērnības sapņa piepildījumu – kļuva par diriģentu. Viņš ir viens no ievērojamākajiem savas paaudzes diriģentiem, kurš regulāri uzstājas ar pasaules izcilākajiem orķestriem. Starp nesenākajām sadarbībām izceļama uzstāšanās Milānas La Scala, koncerti ar Vīnes simfoniķiem, Budapeštas festivāla orķestri, Berlīnes Staastkapelle, Cīrihes Tonhalle orķestri, Romas Nacionālās akadēmijas Santa Cecilia orķestri. Pāvo Jervi saņēmis prestižākās klasiskās mūzikas balvas, piemēram ECHO, GRAMMY, BBC Music Magazine, Diapason, Gramaphone, u. c. Pāvo Jervi bijis ilggadējās līgumsaistībās gan ar Malmes un Stokholmas simfoniskajiem kolektīviem, no 2001. līdz 2011. gadam - Sinsinati simfoniskā orķestra šefs un šobrīd goda biedrs, kopš 2004. gada viņš ir kopā ar Brēmenes Vācu kamerfilharmoniju, ar kuru kopā veiktie Ludviga van Bēthovena simfoniju ieraksti izpelnījušies nedalītu kritiķu un klausītāju atzinību. 2017. gada rudenī ar šo kolektīvu nāks klajā Brāmsa simfoniju cikla pirmie ieraksti. Viņš bijis Frankfurtes Radio simfoniskā orķestra un Parīzes simfoniskā orķestra galvenais diriģents, ticis apbalvots ar Francijas mūzikas kritiķu asociācijas balvu “Gada personība mūzikā’’. Pāvo Jervi pašlaik ir NKH simfoniskā orķestra galvenais diriģents, Igaunijas festivāla orķestra mākslinieciskais vadītājs un Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Pērnavas mūzikas festivāla mākslinieciskais padomnieks.

Igaunijas festivāla orķestris ir diriģenta Pāvo Jervi lolojums. Tas ir Pērnavas mūzikas festivāla rezidējošais orķestris, kurā muzicē ārzemju kolektīvu vadošie mūziķi un igauņu talanti. “Profesionāla attieksme festivāla gaisotnē – šis vienojošais gars ir orķestra dzinulis, par ko man ir tāds lepnums’’, saka Pāvo Jervi. Līdz šim Igaunijas festivāla orķestris uzstājies Pērnavā un 2017. gada augusts iezīmē šī kolektīva pirmo oficiālo koncerttūri pa Baltijas jūras krasta valstīm un uzstāšanos Skandināvijas prestižākajos festivālos. 2018. gada janvārī plānota Igaunijas festivāla orķestra koncerttūre pa vairākām Eiropas galvaspilsētām. Pāvo Jervi Igaunijas festivāla orķestra dibināšana ir viens no nozīmīgākajiem viņa sasniegumiem – apliecinājums dzimtenei un tās vienotībai ar pārējo Eiropu.

Ksenija Sidorova, kronēta par “akordeona princesi’’, kļuvusi par sava instrumenta vēstnesi pasaulē, pārkāpjot žanru robežas, ar savu meistarību un personības šarmu uzrunājot klausītājus visā pasaulē. 2016. gadā Ksenija parakstīja ekskluzīvu līgumu ar vienu prestižākajām mūzikas ierakstu izdevniecībām Deutsche Grammmaphon. Mūzikas skolā Ksenija mācījās no astoņu gadu vecuma, un viņas skolotāja bija leģendārā Marija Gasele. Vēlme pamatīgāk iedziļināties klasiskajā un laikmetīgajā repertuārā aizveda Kseniju uz Londonu, kur viņa ar izcilību ieguva maģistra grādu Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā, studējot Ouena Marija klasē. Viņa izpelnījusies daudzus apbalvojumus, tai skaitā Mūziķu ģildes (Worshipful Company of Musicians) Sudraba medaļu, Meizijas Luisas balvu un bijusi pirmā akordeoniste, kas saņēmusi godpilno Mūziķu ģildes Prinča balvu. 2012. gada maijā Ksenija pirmā tikusi pie Brīna Tervela fonda starptautiskās godalgas. Ksenija sadarbojusies ar tādiem komponistiem kā Karls Dženkinss, Hanss Abrahamsens, Stefano Džervazoni, Nirmali Fena, Samanta Fernando, Karloss Dukeijs, Elspeta Brūka un Patriks Nans. Ksenija uzstājusies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, sniegusi koncertus Londonas Karaliskajā Svētku zālē, Pērsela zālē (Southbank Centre), Bristoles Kolstona zālē, debitējusi Lucernas festivālā, Bergenas festivālā, Cēsu mākslas festivālā un citos festivālos Apvienotajā Karalistē, Francijā, Šveicē un Itālijā.

Koncerts veltīts Igaunijas simtgadei un Igaunijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē

 
Нет предстоящих мероприятий