TIEŠRAIDES koncerts. Jūrmalas festivāls. Dzimuši Latvijā

Šā gada “Jūrmalas festivāla” īpašais jaunums ir visu koncertu interneta tiešraides!

Ņemot vērā spēkā esošos pulcēšanās ierobežojumus, Dzintaru koncertzāles sēdvietu izkārtojums ir mainīts un katru koncertu klātienē varēs apmeklēt līdz 500 klausītāju. Tomēr, lai sniegtu iespēju baudīt koncertus daudz plašākai auditorijai, Dzintaru koncertzāle kopā ar mūziķi Jāni Šipkēvicu piedāvā skatīties koncertus attālināti ar interneta tiešraides starpniecību visā pasaulē. Jānis Šipkēvics interneta tiešraides vadīs no īpaši iekārtotas koncertstudijas, kurā viesosies dažādi mūziķi un sabiedrībā zināmi cilvēki. Biļetes uz interneta tiešraidēm būs iespējams iegādāties www.bilesuparadize.lv, un tiešraides koncertus varēs skatīties vēl mēnesi pēc pasākuma. 

Piedalās:

Aleksandrs Antoņenko, tenors;

Laura Teivāne, soprāns;

Reinis Zariņš, klavieres;

Mārtiņš Starostnieks, marimba;

Andrejs Osokins, klavieres;

Edgars Cīrulis, klavieres;

Kristīne Balanas, vijole;

Aigars Raumanis, saksofons;

Raimonds Ozols, vijole;

Beāte Zviedre, soprāns;

Sergejs Osokins, klavieres;

Orķestris Sinfonietta Rīga

Diriģents Ainārs Rubiķis

Turpinot Latvijas simtgadē iedibināto tradīciju, “Jūrmalas festivālā” tiksimies ar izciliem Latvijā dzimušiem mūziķiem, kuri ieguvuši plašu starptautisku atzinību – gan strauji plaukstošos jaunos talantus, gan latviešu mūziķus ar starptautisku slavu, kuru uzstāšanās dzimtenē vienmēr ir gaidīts notikums. Krāšņajā solistu parādē uzstāsies vijolniece Kristīne Balanas, kuras spožā un temperamentīgā  vijoļspēle pēdējos gados skanējusi Berlīnes un Parīzes filharmonijās, Bārbikena centrā Londonā, kā arī jaunās paaudzes izcilais un daudzpusīgais saksofonists Aigars Raumanis, kurš šogad ieguva Lielo mūzikas balvu kategorijā ‘’Gada jaunais mākslinieks’’. Klausītājiem būs iespēja iepazīt  spilgtu sitaminstrumentu spēles talantu, vēl tikai Ķekavas mūzikas skolas audzēkni Mārtiņu Starostnieku – pagājušajā gadā viņš kļuva par konkursa ’’Inese Galantes talanti’’ laureātu, apburot daudzus ar savu uzstāšanos. Mūziķu plejādes vidū muzicēs arī pianisti – harismātiskais stilu meistars Andrejs Osokins, klavierspēles pētnieks Sergejs Osokins un Reinis Zariņš, kuru neapšaubāmi var dēvēt par dārgakmeni latviešu atskaņotājmākslā, kā arī džeza pianists un komponists Edgaru Cīrulis, oriģinālas muzikālās valodas īpašnieks. Latviešu slavenākā opertenora Aleksandra Antoņenko balsi dzirdēt Latvijā allaž ir svētki – šoreiz viņš priecēs ar Riharda Štrausa mūziku, kurš cilvēka balsij 20. gadsimtā veltījis brīnumskaistas lappuses. Strauji plaukstošā un spēcīgā soprāna īpašniece Laura Teivāne kļuvusi par vienu no vadošajām Latvijas Nacionālās operas solistēm, bet šarmantā dziedātāja Beāte Zviedre niansēti spēj dziedāt gan mūziklu, džezu un seno mūziku. Koncertā muzicēs kamerorķestris ’’Sinfonietta Rīga’’ un arī vijolnieks Raimonds Ozols, kurš brīvi uzstājas klasiskās un populārās mūzikas žanros, spēlējot gan akustisko, gan elektrisko vijoli. Pie diriģenta pults – Berlīnes Komiskās operas galvenais diriģents Ainārs Rubiķis.

Daudzveidīgajā un emocionāli košajā programmā līdzās neakadēmiskām epizodēm skanēs izlase ar Volfganga Amadeja Mocarta, Pētera Čaikovska, Fēliksa Mendelszona, Morisa Ravela, Frederika Šopēna, Antonīna Dvoržāka instrumentāliem un vokālajiem skaņdarbiem, kuros uzplaukst gan dzirkstošs saules prieks, gan melodiju daile, gan cildinošs mūzikas gars.

Ņemot vērā spēkā esošos pulcēšanās ierobežojumus, Dzintaru koncertzāles sēdvietu izkārtojums ir mainīts un katru koncertu klātienē varēs apmeklēt līdz 500 klausītāju. Tomēr, lai sniegtu iespēju baudīt koncertus daudz plašākai auditorijai, Dzintaru koncertzāle kopā ar mūziķi Jāni Šipkēvicu piedāvā skatīties koncertus attālināti ar interneta tiešraides starpniecību visā pasaulē. Jānis Šipkēvics interneta tiešraides vadīs no īpaši iekārtotas koncertstudijas, kurā viesosies dažādi mūziķi un sabiedrībā zināmi cilvēki. Biļetes uz interneta tiešraidēm būs iespējams iegādāties www.bilesuparadize.lv, un tiešraides koncertus varēs skatīties vēl mēnesi pēc pasākuma. 

Koncerts vienā daļā.

 

Ksenija Sidorova, akordeons

Par “akordeona princesi” kronētā Ksenija Sidorova ar savu meistarību un personības šarmu ir kļuvusi par akordeona vēstnesi pasaulē. 2016. gadā viņa parakstīja ekskluzīvu līgumu ar vienu prestižākajām mūzikas ierakstu izdevniecībām “Deutsche Grammophon”. K. Sidorova izpelnījusies daudz apbalvojumu, tostarp Mūziķu ģildes (Worshipful Company of Musicians) Sudraba medaļu, Meizijas Luisas balvu, turklāt viņa bija pirmā akordeoniste, kura saņēmusi godpilno Mūziķu ģildes Prinča balvu. 2012. gada maijā Ksenija pirmā tikusi pie Brīna Tervela fonda starptautiskās godalgas. Akordeonista ir sadarbojusies ar tādiem komponistiem kā Karls Dženkinss (Karl Jenkins), Hanss Abrahamsens (Hans Abrahamsen), Stefano Džervazoni (Stefano Gervasoni), Nirmali Fena (Nirmali Fenn), Samanta Fernando (Samantha Fernando), Karloss Dukeijs, Elspeta Brūka (Elspeth Brooke) un Patriks Nans (Patrick Nan). Ksenija uzstājusies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, “Sinfonietta Rīga”, sniegusi koncertus Londonas Karaliskajā Svētku zālē, Pērsela zālē (Southbank Centre), Bristoles Kolstona zālē, debitējusi Lucernas festivālā, Bergenas festivālā, Cēsu mākslas festivālā un citos festivālos Apvienotajā Karalistē, Francijā, Šveicē un Itālijā.

Reinis Zariņš, klavieres

Londonā dzīvojošs latviešu koncertpianists Reinis Zariņš ir viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem. Viņš ir dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis un konceptuālu starpmākslu projektu autors. R. Zariņš debitēja kā solists ar orķestri jau desmit gadu vecumā un vēlāk guva godalgas vienpadsmit starptautiskos pianistu konkursos. R. Zariņš ir horeogrāfiskā uzveduma “Gadalaiki” līdzautors, viens no “Trio Palladio” dalībniekiem un trīskārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts (2011, 2013, 2015). Viņš ir piedalījies daudzos prestižos festivālos: Lucernas festivālā, “Kremerata Baltica” festivālā, Bātas, Norfolkas un Jaunskotijas starptautiskajos mūzikas festivālos, “MasterWorks” un “Holland Music Sessions” festivālā. R. Zariņš ir muzicējis pasaules labākajās koncertzālēs – Amsterdamas Concertgebouw, Ņujorkas Kārnegija centra Veila zālē, Londonas Vigmora zālē, Sanktpēterburgas Glazunova zālē, Maskavas Čaikovska zālē.

Aleksandrs Antoņenko, tenors

Izcilākais Latvijas tenors Aleksandrs Antoņenko pēdējos desmit gados iekarojis pasaules ievērojamāko operteātru un koncertu skatuves, izdziedot teju 30 tenoru lomu. Jau kopš 2004. gada viņš ir kļuvis par starptautiski atzītāko Latvijas tenoru, kurš ar panākumiem debitējis Berlīnes operās, Drēzdenes Semperoper, Oslo un Stokholmas Karaliskajā operā, Ženēvas, Parīzes, Romas un Minhenes opernamos, Vīnes valsts operā, Londonas Koventgārdena un arī Ņujorkas Metropoles operteātrī. Diriģenta Rikardo Muti vadīta, spoži aizritēja A. Antoņenko debija Otello lomā prestižajā Zalcburgas festivālā 2008. gadā. Gadu vēlāk A. Antoņenko ar milzu panākumiem debitēja Metropoles operteātrī Ņujorkā, kurā viņš tagad atgriežas jau regulāri, atveidojot vadošās tenoru lomas.

 Raimonds Ozols, vijole

Vijolnieks Raimonds Ozols ir plaši pazīstams un starptautiski augsti novērtēts vijolnieks un kopš 1995. gada Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmo vijoļu grupas koncertmeistars. Viņa spēles profesionālā kvalitāte tiek vērtēta vienlīdz augstu gan klasiskajos mūzikas, gan populārās mūzikas žanros. R. Ozola vijoles skanējums ir unikāls tā īpaši samtainā skanējuma, perfektā tehniskā izpildījuma un emocionālā dziļuma dēļ, kas neatstāj klausītājus vienaldzīgus. Savā radošajā darbā R. Ozols ir pievērsies simfoniskajai, kamermūzikai un solokarjerai, tostarp arī populārajos žanros, ko mūzikas profesionāļi un kritiķi vērtē kā veiksmīgu 21. gadsimta klasiskās mūzikas interpretāciju, rosinot interesi par klasisko mūziku ļoti plašam klausītāju lokam. Spēlē gan akustisko, gan digitālo vijoli.

Laura Teivāne, soprāns

Jaunā un talantīgā dziedātāja Laura Teivāne ieguvusi bakalaura grādu akadēmiskajā dziedāšanā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, docentes Zigrīdas Krīgeres klasē. Kopā ar Latvijas Nacionālās operas orķestri, Latvijas Universitātes pūtēju orķestri un Liepājas Simfonisko orķestri Laura koncertējusi Somijā, Lietuvā un daudzviet Latvijā. Viņa piedalījusies Džojas Mammenas (Joy Mammen), Tamāras Novičenko (Tamara Novichenko), Aksela Everaerta (Axel Everaert) un Andreasa Baumana meistarklasēs. L. Teivāne sekmīgi piedalījusies arī vairākos starptautiskos vokālistu konkursos, tostarp 2014. gadā Džanbatistas Vioti (Giovanni Battista Viotti) Vokālistu konkursā Verčelli pilsētā Itālijā Laura, iegūstot Lučāno Pavaroti (Luciano Pavarotti) īpašo balvu. L. Teivāne nominēta “Lielajai mūzikas balvai 2016” kategorijā “Gada jaunais skatuves mākslinieks”.

 Aigars Baumanis, saksofons

Aigars Raumanis šobrīd vēl apgūst saksofonista profesiju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (prof. Arta Sīmaņa klasē), bet, neskatoties uz to, jau ir sekmīgi startējis arī vairākos starptautiskos konkursos, tostarp VII Starptautiskajā Stokholmas Mūzikas konkursā  (VII International Stockholm Music Competition), kur ieguva 1. vietu vecākajā kategorijā. 

Diriģents Ainārs Rubiķis

Berlīnes Komiskās operas muzikālais vadītājs Ainārs Rubiķis ir absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmiju, bet starptautisku ievērību ieguva 2010. gadā ar uzvaru 3. Starptautiskajā Gustava Mālera (Gustav Mahler) diriģentu konkursā Vīnē. 2011. gadā viņš saņēma “Nestlé” un Zalcburgas jauno diriģentu festivāla balvu. No 2012. gada līdz 2014. gadam A. Rubiķis bija Novosibirskas Valsts operas muzikālais vadītājs. Par Leonarda Bernsteina (Leonard Bernstein) “Mesas” iestudējumu viņš saņēmis prestižo “Zelta maskas” balvu kā labākais diriģents. Ar panākumiem sadarbojies ar izciliem kolektīviem – Barselonas Liceu operu, Maskavas Lielo teātri, Velsas Nacionālo operu, Insbrukas Senās mūzikas festivālu, Somijas Nacionālo operu, Poznaņas filharmoniju, Jaunā Nacionālā Tokijas teātra, Poznaņas filharmonisko, Ildefransas nacionālo, Hamburgas simfonisko, Liverpūles Karalisko, Heidelbergas, Toronto, Melburnas, Lucernas, Igaunijas simfoniskajiem, Gulbenkiana (Gulbenkian) fonda, Jyväskylä Sinfonia un citiem orķestriem.