Pēterdienas svētku labdarības koncerts Kurmenes baznīcas atjaunošanai / RENĀRS KAUPERS UN DRAUGI

Aizdegsimies Pēteros! Pēterdienas svinības Kurmenē

25. jūnijā gleznainās Mēmeles krastos Vecumnieku novada Kurmenē ar Svēto misi Kurmenes baznīcā aizsāksies un līdz pat 5. jūlijam ilgs Pēterdienas svinības, veltītas ievērojamam notikumam - Kurmenes katoļu baznīcas 150 gadu jubilejai.

„Kad Jāņi būs nosvinēti, ugunskuri izdzisuši, pa īstam aizdegsimies Pēteros, ļaujot šim laikam mūs piepildīt, iedvesmot un nostiprināt mūsos ilgas būt dzīviem. Degt un dzīvot šai mīlestībā, būt par gaismu, par spēku un svētību visiem, kas mums ir līdzās”, tā Kurmenes katoļu baznīcas prāvests Andrejs Mediņš par Pēterdienu.

Pēterdienas svinībās, kas ilgs no 25. jūnija līdz 5. jūlijam, būs plaša kultūras pasākumu programma, kurā katrs Kurmenes iedzīvotājs un viesis atradīs sev tīkamo. Koncerti, torņu mūzika, cepļa atvēršana, izstādes, melnbaltais kino, pašmāju, kā arī poļu folkloras grupu uzstāšanās, Arņa Medņa rokmesas pirmatskaņojums, dzejas vakars, iemīļotu aktieru uzstāšanās, tirgus ar umurkumuru, Vislatvijas Pēteru saiets un vēl daudz kas cits – tik notikumiem bagātas būs svētku dienas Mēmeles krastos.

Īpaši gaidīti būs koncerti, kuros uzstāsies iemīļoti mākslinieki - 27. jūnijā plkst. 20.00 DaGamba, 28. jūnijā plkst.16.00 Renārs Kaupers un draugi, 4. jūlijā plkst. 21.00  DJ Toms Grēviņš.

Svētā Pētera Romas katoļu baznīcas pirmsākumi  Kurmenē ir cieši saistīti ar grāfu Pēteri Komarovski, un jau tolaik šeit plaši tika atzīmēta Pēterdiena. Jau kopš seniem laikiem Pēterdiena ir bijuši gada lielākie svētki, daudz iecienītāki nekā Jāņi. Mūsdienās svinības ir kļuvušas par neoficiālu pagasta salidojumu.

 Pirmais Komorovsku dzimtas muižas īpašnieks Kurmenē Pēteris Komorovskis 1820. gadā atvēlēja līdzekļus koka kapelas celtniecībai. Tā bija Skaistkalnes baznīcas, kura slavena ar brīnišķīgu Dievmātes Marijas Ģimeņu Aizstāves gleznu, filiāle. 1870. gadā Antonijs Ježijs Augusts Komorovskis koka kapelas vietā uzbūvē mūra baznīcu Pētera godam no ķieģeļiem un dolomīta, kura gandrīz neizmainītā veidā saglabājusies līdz mūsdienām. Pēdējais majorāta īpašnieks Pēteris Antonijs Komorovskis 1918. gadā baznīcu novēlēja topošajai Kurmenes draudzei. Starp torņiem virs zelmeņa ir uzstādīta sv. Pētera skulptūra. Pirmās divas figūras (otrā no 1930. gada) bija gatavotas no ozolkoka. Pašreizējā, trešā tika izgatavota no akmens Polijā 2008. gadā.