Reanimatologa PĒTERA KĻAVAS lekciju cikls. 3. lekcija TIBETAS MIRUŠO GRĀMATA jeb PĒCNĀVES ALGORITMS

Strādājot par reanimatologu vairāk nekā 30 gadus un ikdienā sastopoties ar nāvi, Pēteris Kļava visu mūžu ir pētījis nāves fenomenu gan no sakrālā vieduma, gan mūsdienu zinātnes pozīcijām. Viņš uzsver: mēs nevis mirstam, bet apzināšanās pamet ķermeni. Apziņa ir brīva no primitīvām reliģiozām pārliecībām, bet izprast to nāves brīdī ir ļoti grūti.

“Tibetas mirušo grāmata” ir 8. gs. lielā meistara Padmasambhavas atstāts teksts, kura pamatā ir 18 000 gadus senās Tibetas Šang Šung kultūras mantojums par apziņas tehnoloģijām ķermeņa nāves brīdī, kad, klausoties sakrālo tekstu, tiek saņemta palīdzība sava Es virzībai augstākās dimensijās.

Lekcija ir veidota kā visiem pieejams algoritms, kas skaidro, kā rīkoties nāves brīdī, kā palīdzēt sev vai tuviniekam visatbildīgākajā dvēseles ceļojumā. Tā ir balstīta ne tikai uz senajiem autentiskajiem Tibetas tekstiem, bet arī indiešu un ēģiptiešu avotiem, kā arī mācībām, semināriem un praksēm, ko P. Kļava apguvis pie mūsdienās sastaptiem skolotājiem gan Latvijā, gan Indijā.

Pētera Kļavas lekciju cikls aicina domāt un meklēt atbildes gan uz eksistenciāli svarīgiem jautājumiem par dzīvi, tās jēgu, nāvi, apziņu un prātu, gan izprast dažādas ļoti praktiskas dzīves jomas, ar kurām ikvienam jāsaskaras ikdienā. Lekcijas notiks reizi mēnesī klātienē un tiešraidē.

Par lekciju cikla rašanos Pēteris Kļava stāsta: “Jau no 1989.gada, strādājot BKUS Reanimācijas nodaļā un Latvijas Katastrofu medicīnas centrā, man ļoti daudz ir nācies redzēt cilvēku izmisumu, sāpes, nesamierināšanos, pašam domāt un atbildēt uz vecāku jautājumiem par dzīvības vērtību, prāta niecību un nevarību. Kāpēc dzīve notiek tieši tā? Kas ir jēga? Un vai vispār tāda ir? Vai dzīve tiešām nevar būt bez ciešanām? Vairāk nekā 30 gadus diendienā esmu meklējis atbildes uz šiem eksistenciālajiem jautājumiem, lasot gan senus autentiskus tekstus, gan mūsdienu zinātnes jaunākos pētījumus.

Tas, ko es vēlos, ir - dalīties savās atziņās. Ne jau atklāt galējo patiesību, bet uzrādīt interesantus un kvalitatīvus zināšanu avotus. Jēga nav nepārtraukti vilties un būt pesimistiskiem, bet caur izpratni spēt nointegrēt samsāras bezjēdzīgās eksistences riteni un pelēkās ikdienas ļoti daudzos priekus.”