Reanimatologa PĒTERA KĻAVAS lekciju cikls. 2. lekcija “Nāve un apziņa mūsdienu zinātnes skatījumā”

Izprast cilvēka apziņu un nāvi un, pats galvenais, vai apziņa pastāv pēc cilvēka bioloģiskās nāves, nav tikai reanimatologu kompetence. Šajā sakarībā 1981. gadā Konektikutas Universitātē tika dibināta starptautiska pirmsnāves sindroma pieredzes izpētes asociācija (IANDE), lai uzkrātu materiālus un pētījumus, kas saistīti ar nāves fenomenu un ārpus ķermeņa pieredzes (OBE – out of body experience) izpausmēm. Līdz šim brīdim pasaules intelektuālajā telpā ir sakrājies liels daudzums mediķu, zinātnieku un starptautisku izpētes projektu sniegtu materiālu un liecību, kas liek pārskatīt vispārpieņemtos stereotipus nāves fenomena izpratnē. Ir pienācis laiks saprast un atzīt, ka apziņa nav smadzeņu produkts. Lekcijā mūsdienu pētījumi par nāves brīdi, zinātnieku atziņas un secinājumi, kā arī intervijas ar Latvijas cilvēkiem, kas piedzīvojuši nāvei tuvu pieredzi.

Pētera Kļavas lekciju cikls aicina domāt un meklēt atbildes gan uz eksistenciāli svarīgiem jautājumiem par dzīvi, tās jēgu, nāvi, apziņu un prātu, gan izprast dažādas ļoti praktiskas dzīves jomas, ar kurām ikvienam jāsaskaras ikdienā. Lekcijas notiks reizi mēnesī klātienē un tiešraidē.

Par lekciju cikla rašanos Pēteris Kļava stāsta: “Jau no 1989.gada, strādājot BKUS Reanimācijas nodaļā un Latvijas Katastrofu medicīnas centrā, man ļoti daudz ir nācies redzēt cilvēku izmisumu, sāpes, nesamierināšanos, pašam domāt un atbildēt uz vecāku jautājumiem par dzīvības vērtību, prāta niecību un nevarību. Kāpēc dzīve notiek tieši tā? Kas ir jēga? Un vai vispār tāda ir? Vai dzīve tiešām nevar būt bez ciešanām? Vairāk nekā 30 gadus diendienā esmu meklējis atbildes uz šiem eksistenciālajiem jautājumiem, lasot gan senus autentiskus tekstus, gan mūsdienu zinātnes jaunākos pētījumus.

Tas, ko es vēlos, ir - dalīties savās atziņās. Ne jau atklāt galējo patiesību, bet uzrādīt interesantus un kvalitatīvus zināšanu avotus. Jēga nav nepārtraukti vilties un būt pesimistiskiem, bet caur izpratni spēt nointegrēt samsāras bezjēdzīgās eksistences riteni un pelēkās ikdienas ļoti daudzos priekus.”