Jūrmalas festivāls. GALA koncerts. Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš, Alisa Zinovjeva

Piedalās: Aleksandrs Antoņenko (tenors), Sungo Kims (tenors), Egils Siliņš (basbaritons), Alisa Zinovjeva (soprāns), Jūrmalas festivāla orķestris, Latvijas Radio koris, diriģents Villo Pāns (Vello Pähn)

Programma:

I

Andrejs Jurjāns. Ačikops no simfoniskās svītas Latvju dejas

Emīls Darziņš. Aizver actiņas un smaidi

Arvīds Žilinskis. Antiņa ārija no operas Zelta zirgs

Jānis Mediņš. Ārija no Pirmās orķestra svītas

Emīls Dārziņš. Teici to stundu, to brīdi

Alfrēds Kalniņš. Brīnos es

Emīls Dārziņš. Spāniešu romance

Andrejs Jurjāns. Kantāte Tēvijai

II

Džuzepe Verdi. Triumfa maršs no operas Aīda

Pjetro Maskaņji. Uvertīra un Siciliāna no operas Zemnieka gods

Pjetro Maskaņji. Santucas un Turidu duets Tu qui Santuzza no operas Zemnieka gods

Pjetro Maskaņji. Regina Coeli no operas Zemnieka gods

Džuzepe Verdi. Makbeta ārija Perfidi! ...Pietà, rispetto, amore no operas Makbets

Johans Štrauss. Uvertīra no operetes Sikspārnis

Žoržs Bizē. Mikaēlas un Hosē duets no operas Karmena 1. cēliena

Gaetāno Doniceti. Ernesto ārija Povero Ernesto!Cerchero lontana terra no operas Dons Paskvāle

Žoržs Bizē. Eskamiljo kuplejas no operas Karmena

Francis Lehārs. Hannas un Danilo duets Lippen schweigen no operetes Jautrā atraitne

Francis Lehārs. Prinča ārija Dein Ist Mein Ganzes Herz! no operetes Smaidu zeme

Džuzepe Verdi. Dzīru dziesma no operas Traviata

 

Jūrmalas festivāla Operas Galā koncerta divdaļīgajā programmā latviešu klasiskās mūzikas zelta izlase un spožākās pasaules opermūzikas lappuses. Latviešu klasiķi – sapņaini, melodiski, bet arīdzan episki un jestri. Skanēs Andreja Jurjāna spilgtā koncertdeja Ačikops un Jāņa Mediņa Ārija – latviešu simfoniskās mūzikas pērle, kurā ar emocionālu siltumu iedzīvināta mums tik tuvā melanholija, kā arī zināmākās lappuses no latviešu solo dziesmu pūra. Latviešu komponistu vokālajai mūzikai piemīt īpaša ilgu caurstrāvota lirikas stīga, pārlaicīguma vibrācijas un augstvērtīgas dzejas īstenojums. Autoru vidū būs Alfrēds Kalniņš, kura bagātīgajā nacionāla kolorīta iekrāsotajā daiļrades mantojuma klāstā goda vieta ierādīta tieši solo dziesmas žanram. Šķiet, ka intīmajā dziesmā Brīnos es it kā spoguļojas romantiskā varoņa liktenīgums. Skanēs arī tautā iemīļotākā komponista Emīla Dārziņa dziesmas. Gara aristokrāts un izcilais melodiķis, kura likteni apvij traģisma oreols, savās solo dziesmās tvēris vispārcilvēciskās vērtības visiem klausītājiem tik tuvā un uzrunājošā valodā. Kā arī Antiņa ārija no komponista – dziesminieka Arvīda Žilinska operas Zelta zirgs un pacilājošā, svinīgā Andreja Jurjāna kantāte Tēvijai.

Mūsu slavenie operdziedoņi Egils Siliņš un Aleksandrs Antoņenko spēj būt ne tikai dažādu likteņu plosīti varoņi uz operas skatuvēm, bet arī ar pērļainu smalkumu un intīmu siltumu atklāt solo dziesmu lappuses balsij, un tas vienmēr ir neaizmirstami, kad viņi interpretē latviešu klasiķu kompozīcijas. Viņiem pievienosies arī Alise Zinovjeva, kura dēvēta par Latvijā dzimušu itāļu operdīvu. Soprāns, kura ar izcilību beigusi Romas Santa Cecilia konservatoriju un stažējusies Milānas La Scala akadēmijā, nu jau padsmit gadus dzīvo un savu radošo talantu izkopj Itālijā, sadarbojoties ar visdažādākajiem operteātriem, kā arī dodoties pasaules viesizrādēs. Solistu vidū būs arī nesen kā Dzintaros notikušā Belvederes operdziedātāju konkursa uzvarētājs, tenors Sungo Kims no Dienvidkorejas. Pie diriģenta pults Igaunijas Nacionālās operas galvenais diriģents Vello Pēns.

Koncerta otrajā daļā itāļu, franču opermūzikas kaislības, bel canto mākslas parāde un operetes šarmantais valdzinājums. Iespaidīgais Triumfa maršs no operas Aīda, kuru kuplinās izcilās Latvijas Radio kora balsis un epizodes no Pjetro Maskaņji Zemnieka gods, kura uzskatīta par pirmo itāļu verisma operu. Maskaņji turpinājis mūzikā darīt to, ko itāļi prot vislabāk – dziedāt. Viņam dzied ne tikai cilvēka balss, bet jebkurš instruments, kam pieskaras itāļu komponista spalva. Franču mūzika tiks pārstāvēta ar Žorža Bizē Karmenu. Atcerēsimies, ka šīs operas pirmizrāde šokēja publiku ar brutālo patiesīgumu, nekautrīgo tēla seksapīlu, un nu ir kļuvusi par faktiski populārāko operu pasaulē, kuras lipīgās tēmas var nodungot teju jebkurš planētas iedzīvotājs. Lai gan darbība notiek Seviljā un Karmena ir čigāniete, Bizē nepārspējamo operas mūziku ar spilgtām čigānu un spāņu mūzikas krāsām ir radījis izsmalcinātā un filigrānā franču mērcē. Skanēs arī lappuses no Franča Lehāra un Johana Štrausa operetēm – komiskajām operām, kurās valda deju stihija. Bet noslēgumā – dzirkstošs šampanietis un dzīves mīlestība Dzīru dziesmā no operas Traviata.