Latvijas Radio koris. Gija Kančeli. Ramons Umets. Gaisma

Mūziķi:
Latvijas Radio koris
Rīgas Saksofonu kvartets
Diriģents Sigvards Kļava

Programma:
Koncertprogramma Gaisma
Gija Kančeli "Amao omi"
Romans Umets “Gaisma”

Barselonā dzimušā Ramona Umeta (Ramon Humet, 1968) mūzika nereti tiek raksturota kā ārpus laika esoša, mirguļojoša, krāsām piepildīta, ļoti meditatīva un dabiski plūstoša. Viens no viņa skolotājiem un lielākajiem iedvesmas avotiem, izcilais britu meistars Džonatans Hārvijs (1939-2012) teicis: “Ramona Umeta mūzika ir izsmalcināta un ļoti poētiska. Umets ir nākotnes cerība; viņš apveltīts ar jūtīgu dzirdi un garu, kas pilns gaismas.” Šī katalāņu skaņraža darbu klāsts ir plašs un daudzveidīgs – kamermūzika mijas ar elektroakustiskiem opusiem un skatuves darbiem, un izvērstas orķestra partitūras – ar emocionāli piepildītiem vokālās mākslas, tostarp kormūzikas piemēriem.
Ramona Umeta kompozīcijas Llum jeb “Gaisma” tapšanu iedvesmojis Monseratas klostera mūks Visents Santamarija, kurš dziļā ticībā Dievam piekopj askētisku vientuļnieka dzīvi. Šis mūks, kuru ar komponistu vieno cieša draudzība, ir arī skaņdarba teksta autors. Umeta izraudzītās vārsmas ir Santamarijas vārdos formulēta liecība par septiņiem nozīmīgiem soļiem viņa garīgajā pieredzē. Kompozīciju ievada šūpuļdziesma, aicinot aizvērt acis, tai seko mistiska pasakalja, kas rosina iedziļināties sevī... Mierpilns dvēseļu saieta apdziedājums pāraug stāstā par dzīves līkločiem un likstām, kas nav svešas nevienam... Un pretstatā raizēm likts ticības un cerības piepildīts Dieva slavinājums un vēstījums par mieru, kas iemājojis sirdī.

Pērn mūžībā aizgājušais gruzīnu komponists Gija Kančeli (1935-2019) galvenokārt pazīstams kā “lielo audeklu” meistars – viņa daiļrades kontā rodamas septiņas simfonijas, virkne programmatisku opusu simfoniskajam orķestrim, mūzika kino un teātrim, arī opera, kamermūzikas piemēri un izvērsti vokālinstrumentāli darbi... “Mūzika, tāpat kā dzīve, ir neiedomājama bez romantisma. Romantisms ir pagātnes, tagadnes un nākotnes augstais sapnis – neatvairāma skaistuma spēks, kas slejas pāri visam un turas pretī neizpratnes, fanātisma, varmācības un ļaunuma spēkiem,” teicis skaņdaris, kurš raksturots gan kā “apvaldīts Vezuvs”, gan koncentrēta garīguma un klusuma mūzikas meistars, arī izcils melodiķis un saviļņojušu kontrastu burvis...
Kančeli opuss Amao omi jeb “Bezjēdzīgais karš” jauktajam korim un saksofonu kvartetam rakstīts 2005. gadā, trīs gadus pirms Krievijas – Gruzijas bruņotā konflikta 2008. gada augustā... Kompozīcijas nosaukums aizgūts no gruzīnu klasiķa Važas Pšavela dzejoļa, savukārt skaņās austais teksts ir paša komponista veidots, brīvi izraugoties sonoriski saistošus gruzīnu vārdus, kas raksturo dabas parādības un Gruzijas ainavas un runā par kristīgām vērtībām.

 
Nav gaidāmo pasākumu