Brett Valiant. Nosferatu

31. oktobrī Ventspilī, koncertzālē “Latvija” gaidāma amerikāņu ērģelnieka Breta Valianta (Brett Valiant) performance, kurā mākslinieks solo koncertā veidos oriģinālu skaņu celiņu 20. gadsimta sākuma klasikai – Frīdriha Vilhelma Mūrnava (Friedrich Wilhelm Murnau) mēmajai kino filmai “Nosferatu”.

Brets Valiants ir pazīstams kā mūziķis-brīvdomātājs, pat dauzoņa, kurš izmanto katru iespēju atskaņot sev tuvu mūziku uz sev vistuvākā instrumenta – ērģelēm. Vai tas būtu koncertzālē vai svētdienas rītā baznīcā, pie majestātiskā “Wurlitzer” instrumenta teātrī vai “Hammond B-3” elektroniskajām ērģelēm džeza klubā, tā vien šķiet, ka it visur Brets jūtas kā mājās. Ar eksaltētiem “aizraujoši”, “atsvaidzinoši”, “neierasti” un “satriecoši” tiek vērtēts ikkatrs mākslinieka uznāciens.

Jau agrā bērnībā, triju gadu vecumā Brets pirmoreiz sastapās ar ērģeļmūzikas skanējuma burvību baznīcā, un jau četru gadu vecumā paralēli klavierspēlei pievērsās instrumenta apguvei. Pirmo darba pieredzi B. Valiants guva agros pusaudža gados, kļūstot par baznīcas ērģelnieku, kam drīz vien sekoja pirmie starptautiskie koncerti un turnejas. Teju divdesmit gadus Brets Valiants pilda Pirmās Apvienotās Metodistu Baznīcas ērģelnieka pienākumus Vičitas pilsētā ASV un ir arī šīs pilsētas teātrī rezidējošais mūziķis, ikdienā muzicējot uz savulaik no Ņujorkas “Paramount” teātra atceļojušā “Wurlitzer” instrumenta. Ik gadu viņš sniedz koncertus dažādos filmu festivālos, tostarp Amerikas Filmu institūta rīkotajā Starptautiskajā Filmu festivālā, kā arī Amerikas Ērģelnieku ģildes rīkotajos konventos un citos profesionāļu salidojumos.

Kā mēmā kino tapieris un mūzikas autors Brets Valiants vislabāk pazīstams pēc saviem darbiem pie filmām “Operas spoks”, “Dievmātes katedrāles zvaniķis”, “Spārni” un citām. Ventspilī gaidāmajā koncertā mūziķis uz ērģelēm atskaņos pavadījumu hrestomātiskajai vācu režisora F. V. Mūrnava 1922. gadā uzņemtajai mēmajai filmai “Nosferatu” jeb “Nosferatu, šausmu simfonija”. Filma, ko uzskata par pagājušā gadsimta sākuma vienu no nozīmīgākajām filmām un jo spilgtu ekspresionisma paraugu, veidota pēc ne mazāk pazīstamā Brema Stokera (Bram Stoker) romāna “Drakula” motīviem. Interesanti, ka, neieguvis rakstnieka atļauju romānu ekranizēt, Mūrnavs tik un tā nolēma filmu uzņemt, riskējot ar iebildēm un pat tiesvedību. Tā arī sekoja, tiesai lemjot visus filmas eksemplārus iznīcināt. Taču “Nosferatu” ir saglabājusies līdz mūsdienām un publika līdz ar šo filmu ir iepazinusi nu jau par klasisku kļuvušo vampīra attēlojumu kino – atdzīvojušos mironi ar gariem nagiem un pagarinātiem priekšzobiem. Mūrnava veikums ir iedvesmojis ne vien režisorus (piemēram, Verneru Hercogu (Werner Herzog)) veidot filmas “rimeikus”, bet arī virkni citu mākslas žanru pārstāvju, tostarp mūziķus, tostarp Bretu Valiantu, kura koncerts kopā ar filmu uz Lielās zāles ekrāna Ventspilī izskanēs Visu svēto dienas priekšvakarā.