dejas izrāde Gorodki.Veltījums Sibīrijas bērniem

Būs skatāma uz Sibīriju izsūtīto bērnu liecībās balstīta dejas izrāde
“Gorodki. Veltījums Sibīrijas bērniem”
Veltījums Sibīrijas bērniem”. Piedāvājot ieskatu nozīmīgā vēstures posmā, izrāde balstīta 1941. un 1949. gadā izsūtīto bērnu liecībās.
Šie stāsti ir pamats horeogrāfijai - laikmetīgās dejas interpretācijai par laika posmu un dzīvēm, saskaroties ar izsalkumu, badu, bēdām, sāpēm, ilgām, vientulību, draudzību un tēvzemes mīlestību. Izrāde ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums, kas aicina stiprināt mūsu piederību Latvijai un vēstīt „ES ESMU LATVIJA!”.
Ar šo izrādi vēlamies uzsvērt, ka nedrīkstam aizmirst arī sāpīgos mūsu tautas notikumus, lai vienmēr spētu būt brīvi, vienoti un spēcīgi. Ceļš uz Latvijas neatkarības atgūšanu pēc Otrā pasaules kara iekļauj arī izsūtīšanu, lai, pēc tam atgriežoties, vainagotos ar mīlestību pret savu zemi. Citāts no izrādes noslēguma daļas: „Tik daudzi gadi tālumā un, kad pēc daudziem gadiem, es beidzot braucu mājās. Tu, mana mīļā Latvija, tie paši meži, tie paši lauki, bet liekas sveši man, tik manas mājas drupu kaudze, kas aizaugušas nātrēm, vībotnēm. Tomēr manas mājas, mana Latvija, mana dzimtene”.
Mēdz sacīt, ka mēs saviem bērniem varam iedot vien saknes un spārnus, bet ja saknes nocērt un spārnus aizlauž?
Stāsts tiek veidots caur 38 deju studijas „Benefice” jauniešiem vecumā no 7 līdz 20 gadiem. Izrādes tapšana bija mērķtiecīga darbība, kas vērsta uz sadarbību starp represētajiem un jauniešiem, kuri šos stāstus atspoguļo dejā. Dejotāji veica pētniecisku darbu, kolekcionējot stāstus un vēstures piezīmes, apmeklējot muzejus un lasot publikācijas, kas bija izejas materiāls izrādes saturiskajai bāzei.
Izrādes horeogrāfija - Sintija Siliņa, Modris Opelts un Annika Andersone
Muzikālais materiāls – Uldis Timma
Scenogrāfija – Kārlis Freibergs
Ideja – Annika Andersone un Lolita Muižniece
Producenti - biedrība “Benefice” un Māra Siliņa

 
Nav gaidāmo pasākumu