Izraēlas Filharmonijas orķestris un ZUBINS META /Juidzja Vana, klavieres/. Rīga Jūrmala mūzikas festivāls.

 

 

Tradīcijām bagātā Izraēlas filharmonijas orķestra, diriģēšanas meistara Zubina Metas un mūsdienu pianisma neparastākās zvaigznes sastapšanās Jūrmalā ļaus klausītājiem noticēt brīnumiem. Juidzjas Vanas  spēlei raksturīgais “tehniskais vieglums, krāsu spektrs un nevaldāmais spēks vienmēr ir bijis pārsteidzošs, tomēr šodien tajā jaušams arvien lielāks dziļums, kas acumirklī un neizbēgami ievelk katra komponista pasaulē” – pirms gada rakstīja „Financial Times”.

 

Koncertā izskanēs viens no visbiežāk atskaņotajiem Sergeja Rahmaņinova opusiem – Trešais klavierkoncerts, kuru pamatoti dēvē par vienu no grūtākajiem klavierkoncertiem, kas no izpildītāja prasa nevainojamu tehniku un muzikalitāti. Skanēs arī Hektora Berlioza “Fantastiskā simfonija”, kura pāršķēla mūzikas vēsturi pirms un pēc posmos.

 

Koncerta programmā:
Sergejs RAHMAŅINOVS. Trešais koncerts klavierēm un orķestrim reminorā, op. 30
Hektors BERLIOZS. “Fantastiskā simfonija” Domažorā, op. 14

Izraēlas filharmonijas orķestris jau kopš tā dibināšanas brīža ir iekarojis stabilu vietu pasaules izcilāko orķestru virsotnē un ar savām koncertprogrammām regulāri uzstājas pasaules prestižākajās koncertzālēs un festivālos. Orķestri 1936. gadā dibināja izcilais vijolnieks Broņislavs Hūbermans, bet orķestra inaugurācijas koncertu diriģēja 20. gs. leģenda – maestro Arturo Toskanīni. 1969. gadā maestro Zubins Meta tika iecelts par orķestra muzikālo padomnieku, bet 1981. gadā orķestris viņam piešķīra mākslinieciskā vadītāja titulu uz mūžu. Šo gadu laikā maestro kopā ar Izraēlas filharmonisko orķestri ir atskaņojis vairāk nekā 3000 koncertu visos pasaules kontinentos.

 

Diriģents Zubins Meta kopā ar Izraēlas filharmonisko orķestri ir diriģējies tūkstošiem koncertu piecos kontinentos jau kopš 1969. gada, kad pirmajā kopīgajā koncertā jaunais diriģents aizstāja leģendāro Jūdžinu Ormandi. 1981. gadā orķestris viņu titulēja par Mūža diriģentu. 50 gadu ilgais sadarbības laiks noslēgsies 2019. gada oktobrī.

 

Meta ir darbojies arī Bavārijas Valsts operā un prestižajā Florences festivālā Maggio Musicale Fiorentino. Viņš ir goda biedrs Vīnes Valsts un Bavārijas Valsts opernamos, goda pilsonis Florencē un Telavivā, goda diriģents Vīnes Filharmonijas, Minhenes Filharmonijas, Losandželosas Filharmonijas, Bavārijas Valsts un „Teatro del Maggio Musicale Fiorentino” orķestrī.

 

Judzja Vana (1987) piedzima Pekinā mūziķu ģimenē. Septiņu gadu vecumā uzsākusi klavierspēles mācības Pekinas Centrālajā konservatorijā, viņa jau trīspadsmit gadu vecumā pārcēlās uz Kanādu, kur mācījās Kalgari Morningsaidas festivāla vasaras meistarklasēs. Ļoti stingrās mācību metodes Ķīnā bija ielikušas jaunajai pianistei stabilu tehnisko pamatu, kas nu ļāva sajusties brīvai – un šiem abiem aspektiem vienmēr jābūt līdzsvarā, ir norādījusi Judzja Vana. Divus gadus vēlāk viņa tika uzņemta vienā no ASV tradīcijām bagātākajām mūzikas augstskolām – Kērtisa Mūzikas institūtā Filadelfijā. Viņas skolotājs, amerikāņu pianisma leģenda Garijs Grafmanis atceras, ka piecpadsmitgadīgās Judzjas tehniskā varēšana bijusi iespaidīga, tomēr uzmanību īpaši saistījusi viņas interpretāciju inteliģence un labā gaume.

 

Starptautiskajā apritē Judzja Vana nonāca 2007. gadā, kad Bostonas simfoniskā orķestra un diriģenta Šarla Dituā koncertā aizstāja Martu Argeriču. Tomēr jau pirms tam viņa bija uzstājusies gan ar Cīrihes Tonhalles orķestri, gan ar Ņujorkas filharmonisko orķestri tā Korejas un Japānas tūrēs. Jau divus gadus vēlāk viņa noslēdza ekskluzīvu līgumu ar „Deutsche Grammophon”, un kopš tā laika arī viņas ieskaņojumi ir veicinājuši iekļaušanos pasaules pianistu elitē. Šosezon Judzja Vana būs gan Kārnegija zāles, gan Vīnes koncertnama un Luksemburgas filharmoniskā orķestra rezidences māksliniece, neskaitāmus solokoncertus viņa sniegs arī citās Eiropas un Amerikas koncertzālēs.

 

Kad diriģentam Maiklam Tilsonam Tomasam kāds norādīja uz astronomisko Judzjas Vanas mājaslapas skatījumu skaitu, viņš atbildēja: „Varu iedomāties dažu labu citu komerciāli noskaņotu pianistu, bet ne Judzju. Viņai dažādība nozīmē iespēju aizbraukt uz Edinburgas festivālu un nospēlēt visas Brāmsa vijoļsonātes ar Leonīdu Kavakosu, pa vidam vēl atskaņojot Bēthovena koncertus tūrē ar Sanfrancisko simfonisko orķestri. Viņa vēlas apgūt un atskaņot nozīmīgus darbus. Šobrīd viņa zina pilnīgi visu klavierrepertuāru un meklē piedzīvojumus, atskaņojot kaut ko tik grūtu kā Mesiāna „Turangalila”.”

 

No 19. jūlija līdz 1. septembrim Rīgā un Jūrmalā viesosies vadošie pasaules simfoniskie orķestri un diriģenti, būs iespēja klausīties simfoniskās, kamermūzikas un solokoncertus, kā arī iepazīt akadēmiskās mūzikas izpildītājmākslas zvaigznes un jaunos talantus. RJMF2019 mākslinieciskās koncepcijas autori ir Verbjē mūzikas festivāla dibinātājs un vadītājs Martins Engstrēms un producents Migels Estebans. RJMF2019 rīko fonds “Rīgas Jūrmalas mūzikas festivāls”, kura darbības mērķis ir veidot klasiskās mūzikas notikumus, kas popularizē Latviju pasaulē kā nozīmīgu klasiskās mūzikas tūrisma galamērķi Ziemeļeiropā.

 

Vairāk: www.riga-jurmala.com