MIŠA MAISKIS /čells/ un LILIJA MAISKA /klavieres/. Rīga Jūrmala mūzikas festivāls.

 

Bijušā rīdzinieka, čellista Mišas Maiska un viņa meitas Lilijas Maiskas duets ik reizi veido aizraujošas kamermūzikas programmas, kurās nav vietas rutīnai. Viņu saspēli raksturo aizraujoša brīvība un vienota elpas izjūta. Viņu dialogs, saruna mūzikā šķiet tik viegla un vienkārša, bet patiesībā tā slēpj sevī ģimenes muzicēšanas tradīciju dziļumu, laika gaitā uzkrātās zināšanas un patiesu meistarību.

 

Miša Maiskis, stāstot par muzicēšanas procesu, saka: „Mūzika ir ļoti subjektīva, tāpēc ir iespējamas daudzas dažādas interpretācijas. Iespēju skaits ir bezgalīgs, un arī to dziļums ir bezgalīgs. Par interpretāciju nekad nevaram teikt, ka tā ir „tā vienīgā” absolūti perfektā. Perfekcija mūzikā ir ilūzija. Es to salīdzinu ar vēlmi sasniegt horizontu – jo vairāk tam pietuvojies, jo vairāk tas arvien un arvien attālinās. Tas nenozīmē, ka nevajadzētu mēģināt tam tuvoties. Tomēr apjaušot, ka nekad to nespēsiet sasniegt, būs mazāka vilšanās.”

 

Jautāta, ko nozīmē muzicēt kopā ar pašiem tuvākajiem, kopā ar tēvu, Lilija atbild: “Mūsu dzīslās rit tās pašas asinis. Mums tiešām ir ļoti līdzīga mūzikas izjūta. Mūzika mums ir dabisks saziņas veids. To ir grūti izskaidrot ar vārdiem. Mans tēvs mani ir ļoti iedvesmojis un ietekmējis. Man nav bijis pārāk daudz skolotāju, un es tiešām lielāko daļu esmu iemācījusies, muzicējot kopā ar tēvu. Viņš man iemācīja daudzus mūzikas likumus un principus un to, kādai būtu jābūt attieksmei pret muzicēšanas procesu.”

 

Koncerta programma:
Ludvigs van BĒTHOVENS. Septiņas variācijas Mibemol mažorā čellam un klavierēm par tēmu no V. A. Mocarta operas “Burvju flauta”
Francis ŠŪBERTS. Arpeggione Sonata laminorā, D. 821
Pēteris ČAIKOVSKIS. “Rudens dziesma” (“Oktobris”) no cikla “Gadalaiki”, op. 37b
Pēteris ČAIKOVSKIS. “Sentimentālais valsis”, op. 51 nr. 6
Dmitrijs ŠOSTAKOVIČS. Sonāte čellam un klavierēm reminorā, op. 40

 

Čellists Miša Maiskis (1948) dzimis Rīgā, te arī sācis mācīties čellu Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Maskavas konservatorijā viņš skolojies pie Mstislava Rostropoviča un Gregora Pjatigorska. Rostropovičs savam studentam savulaik teicis brīnišķīgus ceļavārdus: “…viens no čellistu jaunākās paaudzes izcilākajiem talantiem. Viņa spēlē dzejiskums un izsmalcināts delikātums apvienojas ar varenu temperamentu un spožu tehniku.”

Pirms gada nosvinējis savu septiņdesmito dzimšanas dienu, Miša Maiskis pats saka: „Es ieteiktu vienmēr uzturēt uguni, uzturēt kaismi. Mūzikas atskaņošana nekad nedrīkstētu kļūt par rutīnu, par darbu. Lai vai ko jūs dzīvē darītu, galu galā, visu izšķir tas, vai darāt to ar mīlestību.”

 

Pēc emigrēšanas uz Izraēlu 1973. gadā Mišas Maiska karjeras ceļi veduši viņu uz Londonu, Parīzi, Berlīni, Vīni, Ņujorku, Tokiju un neskaitāmi daudziem citiem nozīmīgiem mūzikas dzīves centriem.

Maiskis sevi uzskata par pasaules pilsoni: “Es spēlēju itāļu čellu ar franču un vācu lociņiem, austriešu un vācu stīgām. Mani seši bērni ir dzimuši četrās dažādās valstīs. Mana otrā sieva ir pa pusei šrilankiete, pa pusei itāliete. Es braucu ar japāņu mašīnu, nēsāju šveiciešu pulksteni un jūtos kā mājās visur, kur ļaudis novērtē un izbauda klasisko mūziku.”

 

Miša Maiskis – pasaules līmeņa mūziķis – uzstājas visos nozīmīgākajos starptautiskajos festivālos, ir sadarbojies ar Leonardu Bernsteinu, Šarlu Dituā, Karlo Mariju Džulīni, Valēriju Gergijevu, Lorinu Māzelu, Zubinu Metu, Džeimsu Levainu, Džuzepi Sinopoli, Danielu Barenboimu un citiem diriģēšanas grandiem. Viņa partneri kamermūzikas programmās bijuši – Marta Argeriča, Jevgeņijs Kisins, Ichaks Perlmans, Radu Lupu, Jurijs Bašmets, Džošua Bells, Žanīne Jansena, Gidons Krēmers, Julians Rahlins, Vadims Repins un daudzi citi.

 

Pianiste Lilija Maiska (1987) piedzima Parīzē, bet drīz vien pārcēlās uz dzīvi Briselē. Persela Mūzikas skolā Hertfordšīras grāfistē, Lielbritānijā, viņa mācījās klavierspēli ne tikai klasiskās mūzikas, bet arī džeza nodaļā. Pianiste piedalījusies Martas Argeričas, Dmitrija Baškirova, Pāvela Gililova u. c. meistarklasēs.

 

Lilija Maiska ir uzstājusies Eiropā, Tālajos Austrumos un arī abos Amerikas kontinentos. Gada laikā viņai mēdz būt pat 100 koncerti, un daudzos no tiem Lilija muzicē kopā ar savu tēvu čellistu Mišu Maiski vai Maisku trio sastāvā – vēl arī kopā ar brāli vijolnieku Sašu Maiski.

 

Šīs zināšanas Lilija Maiska liek lietā, muzicējot arī ar citiem saspēles partneriem – Julianu Rahlinu, Žanīni Jansenu, Reno Kapisonu, Maksimu Risanovu, Martu Argeriču, Borisu Brovcinu un daudziem citiem.

Pianisti pie sevis aicina lielākie festivāli – Verbjē, Edingurgas, Florences, Pekinas, Gštādes, Šlēzvigas-Holšteinas, Dubrovniku un Berlīnes festivāli. Lilijai Maiskai ir laimējies uzstāties kopā ar Leonardu Slatkinu, Tomasu Zanderlingu, Gerdu Albrehtu, Enriki Dīmeki un citiem diriģentiem.

 

Lilija Maiska ir spēlējusi Londonas Karaliskajā Festivālu zālē, Vīnes Mūzikas biedrībā un Vīnes koncertnamā, Minhenes Prinča reģenta teātrī, Elbas filharmonijā Hamburgā, Berlīnes koncertnamā, Venēcijas „La Fenice” operteātrī, Bēthovena zālē Bonnā, ”Suntory” zālē Tokijā – un tas ne tuvu nav pilns saraksts.

 

Lilija Maiska lepojas ar to, ka viņas mājās ir leģendārā Arturo Benedeti-Mikelandželi pēdējais ”Steinway” instruments, un arī koncertos viņa dod priekšroku šīs firmas instrumentiem, jo ieraudzīt tos uz koncertskatuves ir kā saņemt uzmundrinošu dāvanu.

 

No 19. jūlija līdz 1. septembrim Rīgā un Jūrmalā viesosies vadošie pasaules simfoniskie orķestri un diriģenti, būs iespēja klausīties simfoniskās, kamermūzikas un solokoncertus, kā arī iepazīt akadēmiskās mūzikas izpildītājmākslas zvaigznes un jaunos talantus. RJMF2019 mākslinieciskās koncepcijas autori ir Verbjē mūzikas festivāla dibinātājs un vadītājs Martins Engstrēms un producents Migels Estebans. RJMF2019 rīko fonds “Rīgas Jūrmalas mūzikas festivāls”, kura darbības mērķis ir veidot klasiskās mūzikas notikumus, kas popularizē Latviju pasaulē kā nozīmīgu klasiskās mūzikas tūrisma galamērķi Ziemeļeiropā.

 

Vairāk: www.riga-jurmala.com