Koncerts Lielajā piektdienā. Stabat Mater

 

Piedalās: Gunta Gelgote (soprāns), Kacpers Šelāžeks (kontrtenors, Polija), baroka orķestris Collegium Musicum Riga,  Māra Kupča vadībā, Rīgas Doma zēnu koris, diriģents Mārtiņš Klišāns

Programmā:

Džovanni Batista Pergolēzi (Giovanni Battista Pergolesi, 1710-1736) "Stabat Mater"

Antonio Vivaldi (1678 - 1741) “Stabat Mater”

Koncerta ilgums ~ 1 stunda 20 minūtes.

Koncerts vienā daļā.

PAR MĀKSLINIEKIEM

RĪGAS DOMA ZĒNU KORIS (RDZK)

Dibināts 1950. gadā, Rīgas Doma zēnu koris Latvijas koru saimē ir viens no visaktīvāk koncertējošiem kolektīviem, kura devums ir novērtēts ar Lielo Mūzikas balvu – nopietnāko apbalvojumu mūzikā mūsu valstī. 2009. gadā RDZK tika vēlreiz nominēts šai godpilnajai balvai. Šoreiz – par J. S. Baha „Ziemassvētku Oratorijas” interpretāciju. Bet Artura Onegēra oratorijas “Žanna d’Arka uz sārta” uzvedums, ko rīkoja Valsts akadēmiskais koris “Latvija” , nominēts LMB Gada uzveduma kategorijā. Gada balvu par labāko mūzikas ierakstu RDZK jau saņēmis divreiz. Arī 2009. gadā zēnu koris bija izvirzīts mūzikas ierakstu balvai akadēmiskās mūzikas nominācijā par ierakstu J. S. Bahs „Choral motets and organ solo”, bet 2011. gadā – par ierakstu „Ave Maria”.

Vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu RDZK vadīja Jānis Erenštreits, kura darbība saistīta ar nozīmīgu devumu Latvijas kultūrizglītībā - zēnu kora kustības veidošanu Latvijā, zēnu kora dziedāšanas tradīciju kopšanu un uzturēšanu, jauna izglītības modeļa - Rīgas Doma kora skolas (1994.) izveidošanu Latvijā.
Kopš 1998. gada kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs ir Mārtiņš Klišāns. Patlaban koris piedalās vairākos Latvijas Nacionālās operas iestudējumos: Džakomo Pučīni operā „Toska”, Pētera Čaikovska operā „Pīķa dāma”, Žorža Bizē operā „Karmena”, arī 2013. gadā iestudētajā Bendžamina Britena bērnu operā „Mazais skursteņslauķis”.

Regulāri ir kora koncertceļojumi pa Japānu un Vāciju, tāpat kā dalība Starptautiskos festivālos, kormūzikas simpozijos: ASV, Itālijā, Francijā, Zviedrijā, Šveicē u.c.Līdzās sniegumam labdarības akcijās un priekšnesumiem daudzām Latvijā oficiālās vizītēs esošām amatpersonām (to vidū ASV, Somijas, Uzbekijas, Ukrainas un Turcijas prezidenti, Velsas princis Čārlzs, Apvienotās Karalistes karaliene Viņas Majestāte Elizabete II u.c.), regulāri notiek kora koncerti ne tikai visas Latvijas vadošajās koncertzālēs un baznīcās, bet arī daudzās jo daudzās pasaules valstīs. 2010. gadā koncertceļojuma laikā pa ASV koris uzstājās Baltajā namā un saņēma ASV prezidenta Baraka Obamas un viņa kundzes rokasspiedienus, pateicību par kora izcilo sniegumu un laba vēlējumus.

MĀRTIŅŠ KLIŠĀNS, diriģents

Beidzis E. Dārziņa speciālo mūzikas vidusskolu un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas kordiriģēšanas nodaļu pie prof. Imanta Kokara. Papildinājis vokālās iemaņas Štutgartes Baha Akadēmijā pie prof. Brjūsa Ābela (Bruce Abel). Dziedājis Rīgas Vokālajā Grupā un kamerkorī Ave Sol. Kā vokālists piedalījies vairāku baroka laika operu un oratoriju atskaņojumos, to vidū G. F. Hendeļa Mesijā, J. S. Baha Ziemassvētku oratorijā, H. Pērsela operās Feju karaliene un Didona un Enejs. Par pēdējo kopā ar radošo grupu saņēmis Lielo Mūzikas Balvu. 2009. gadā saņēmis Maģistra grādu Latvijas Mūzikas Akadēmijas diriģēšanas nodaļā. Strādā par lektoru JVLMA.

Darbojies kā Latvijas Universitātes jauktā kora Juventus, Starptautisko konkursu laureāta – kamerkora Sacrum un jauktā kora Beverīna diriģents. Ievēlēts par XXIV un XXV Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģentu.

Kopš 1998.gada Mārtiņš Klišāns ir Rīgas Doma zēnu kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs. Astoņpadsmit pēdējie RDZK CD ieraksti veikti M. Klišāna vadībā. Tieši M. Klišāna darbības laikā RDZK tiek piešķirta Lielā Mūzikas Balva, koris tiek tai nominēts vairākkārt, tāpat kā kora ieraksti tiek nominēti Gada ierakstu balvai.

KACPERS ŠELĀŽEKS, kontrtenors

Kacpers Šelāžeks 2016. gadā absolvēja Varšavas Šopēna Mūzikas universitātes prof. Artūra Stefanoviča (Artur Stefanowicz) vadīto dziedāšanas klasi.

Savu debiju viņš piedzīvoja 2013. gadā Collegium Nobilium koledžā Varšavā, ar izciliem panākumiem izpildot Nerona lomu Monteverdi operā „Popejas kronēšana”, kā arī 2015. gadā uzstājoties „Salle Frank-Martin” Ženēvā.

2013. gadā kā gada labākais jaunais mūziķis viņš saņēma Polijas Radio piedāvājumu ierakstīt Šimanovska dziesmas un pārstāvēt Poliju EBU jauno talantu konkursā Bratislavā (Starptautiskajā jauno izpildītāju forumā „New Talent”).

Kopš tā brīža viņš uzstājies arī Parīzes Elizejas lauku teātrī, Versaļas operā, Amsterdamas operā, Dižonas operā, Ženēvas Viktorijas zālē, tādos festivālos kā „Ambronay” Francijā, Enesku festivālā Bukarestē, „Dramma per Musica” Varšavā, „National Philharmonic” Varšavā, „Teatro Ristori” Veronā, „Teatro Thalia” Lisabonā, Puškina muzeja koncertzālē Maskavā, Varšavas Nacionālajā operā, Varšavas Kameroperā, Polijas Radio koncertzālē Varšavā, Staņislavska Karaliskajā teātrī Varšavā.

Viņa repertuārā ir tādas lomas kā Nerons Monteverdi operā „Popejas kronēšana”, Nerons operā „Agripīna”, Bertarido operā “Rodelinda”, Ariodante Hendeļa operā „Ariodante”, Gileids Vivaldi operā „Farnace”, Hēliogabals Kavalli operā „Hēliogabals”, kā arī oratoriju un kantāšu dziedājumi.

2016. gadā viņš saņēma Karlo Marijas Džulīni (Carlo Maria Giulini) balvu Varšavā notiekošajā starptautiskajā vokālu konkursā „Moniuszko”.

2017./2018. gada sezonā mākslinieks uzstājās arī Landīni operā „La morte d'Orfeo” Amsterdamā, diriģējot Kristofam Rusē (Christophe Rousset), kopā ar orķestri „Les Talens Lyriques”, kā arī Nacionālajā Polijas Radio zālē Katovicē ar baroka operas āriju dziedājumiem, un festivālā „Dramma per Musica” kā Gileids Vivaldi operā „Farnace” .

2018./2019. gada sezonā uzstājies Vivaldi operā „Farnace” Staņislavska teātrī Varšavā, Poznaņas Lielajā teātrī Hendeļa operā „Jūlijs Cēzars” izpildot titullomu, diriģējot Polam Esvudam (Paul Esswood), debitējis Bostonas Senās mūzikas festivālā jaunatklātajā Agostino Steffani operā „Orlando generoso” Medoro lomā (opera tiks ierakstīta „Erato”), Eunuko lomā Frančesko Sakrati operā „La Finta Pazza” Dižonas operā, diriģējot Leonardo Garsijam Alarkonam (Leonardo Garcia Alarcon), kā arī uzstājies ar citiem priekšnesumiem Ženēvā un Versaļā.

2019./2020. gada sezonā mākslinieks uzstājies Parīzes Elizejas lauku teātra orķestra „Les Talens Lyriques” iestudējumos Narcisa lomā operā „Agripīna” un Ptolemaja lomā Hendeļa operā „Jūlijs Cēzars”, diriģējot Kristofam Rusē (Christophe Rousset), kā arī Enesku festivālā Bukarestē, Gulbja lomā Orfa kantātē „Carmina Burana” Varšavas Nacionālajā operā, diriģējot Lorenco Passerini (Lorenzo Passerini), ansambļa „L'Arpeggiata „Himmelsmusic”” iestudējumā Kristīnes Pluharas (Christina Pluhar) pavadījumā Leipcigā un Bidgoščā.