JVLMA simfoniskā orķestra un jauktā kora sezonas atklāšanas koncerts. Osokins. Ādamsons

Biļetes cena - 5 € , skolēniem, studentiem, pensionāriem – 4 €
Programmā
Karls Marija fon Vēbers Uvertīra operai "Oberons"
Pēteris Plakidis "Vēl viena Vēbera" opera klarnetei un orķestrim
Juris Karlsons "Magna opera Domini" solistiem, korim un orķestrim
Ludviga van Bēthovena Fantāzija do minorā klavierēm, korim un orķestrim. 
Solists - Andrejs Osokins
Diriģents - Kaspars Ādamsons

JVLMA simfoniskā orķestra koncertu regulārie klausītāji ir pārliecinājušies par šī kolektīva repertuāra daudzveidību. Pēdējā laika koncertprogrammas aptver plašu ārzemju mūzikas panorāmu, bet tikpat kupli repertuārā tiek pārstāvēta arī latviešu skaņumāksla – no augstskolas dibinātāja un patrona Jāzepa Vītola hrestomātiski pazīstamajiem darbiem līdz pat studentu jaundarbiem.
Sezonas pirmajā vokāli simfoniskajā programmā izvēlēti vēl klasiski, bet tomēr vācu romantisma un novatorisma caurstrāvoti simfoniskās mūzikas paraugi, kā arī divu latviešu komponistu muzikāli krāsaini skaņdarbi.
Orķestra jaunā mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Kaspara Ādamsona rokas vadīti, jaunieši atskaņos 19. gadsimta vācu komponista, diriģenta, pianista, ģitārista, mūzikas kritiķa, bet galvenokārt zināma kā vācu romantiskās operas pamatlicēja Karla Marijas fon Vēbera Uvertīru operai "Oberons". Mūsdienās Vēbera operas nav pārāk bieži sastopamas pasaules opernamu repertuāros, tomēr to uvertīras itin bieži krāšņo simfoniskās mūzikas koncertu programmas. Operas Oberons jeb Elfu karaļa zvērests libreta pamatā ir skaista romantiska pasaka par pārbaudījumiem, kuriem jāiziet cauri patiesas mīlestības vārdā. Uvertīras tēmās un muzikālajos motīvos kā raibā kaleideskopā izskan operas galveno personāžu raksturojumi.
Turpinājumā latviešu komponista un bijušā Mūzikas akadēmijas profesora Pētera Plakida dzirkstoši asprātīgā parodija "Vēl viena Vēbera opera" klarnetei un orķestrim par vācu romantiskās operas aizsācēja Kārļa Marijas Vēbera operu tēmām. Tajā komponists apvienojis operas un koncerta žanru, uzticot klarnetei galveno lomu. Spilgti teatrāls, ar veselīgi ironisku skatu uz romantiskās operas klišejām, citātiem, kolāžām un alūzijām pārpilnais darbs sajūsminājis klausītājus daudzās valstīs. Šo skaņdarbu atskaņojuši visi Latvijas vadošie klarnetisti. Šī koncerta klarnetes solo izpildītājs gan vēl tikai tiks noteikts nopietnā konkursā akadēmiskā gada sākumā.

Koncerta otrajā daļā orķestrim pievienosies jauktais koris, atskaņojot latviešu komponista, arī Mūzikas akadēmijas profesora Jura Karlsona 1989. gadā sacerēto kantāti "Magna Opera Domini" - gaiša mirdzuma, cildenas jūsmas un gara pacilājuma caurvīta kompozīciju. Tās pamatā likts 110. psalms, kura vārdi – Lieli ir Tā Kunga darbi. Komponista mūzika balstās uz emociju kā apgarota intelekta izpausmi, uz loģiku un sistēmu, kur nav emocijas bez argumenta. Sākotnējā versijā kantāte "Magna Opera Domini" tika veidota lielam zēnu korim un ērģelēm. Savukārt šajā koncertā "Magna Opera Domini" skanēs savā otrajā redakcijā – jauktajam korim, solistiem un simfoniskajam orķestrim, kura pirmatskaņojumu piedzīvoja 2006. gada 30. jūnijā Tartu Sv. Jāņa baznīcā Studentu Dziesmu svētku "Gaudeamus" atklāšanas koncertā.
Īsteni iespaidīgā Ludviga van Bēthovena Fantāzija do minorā klavierēm, korim un orķestrim piešķirs visam pasākumam nepieciešamo dramaturģisko noapaļojumu un būs labs muzikālais ievadījums jaunajai sezonai.
Taujāts par iespaidiem, pianists Andrejs Osokins atklāj, ka viņa repertuārā jau ir visi Bēthovena koncerti klavierēm ar orķestri un šī Fantāzija tiek apgūta īpaši šim sezonas atklāšanas koncertam. Tas ir interesants izziņas process, jo katrs Bēthovena skaņdarbs ir kā nākamais solis uz jauniem atklājumiem, katrs darbs ir ļoti oriģināls gan pēc savas uzbūves, gan izpildītāju sastāva, gan idejas, kā šajā Fantāzijā, kura ir kā priekšvēstnesis Devītās simfonijas finālam Oda priekam - šodienas Eiropas Savienības himnai.
Latviešu pianists Andrejs Osokins plūcis laurus pasaules nozīmīgākajos pianisma konkursos, tostarp Artura Rubinšteina Starptautiskajā pianistu konkursā Telavivā, Longas-Tibo starptautiskajā konkursā Parīzē, Līdsas Starptautiskajā pianistu konkursā un Karalienes Elizabetes Starptautiskajā pianistu konkursā Briselē. Saņēmis arī Latvijas Lielo mūzikas balvu 2008. Kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”.