VĪRS, KURŠ NOTURĒJA SAVU SIEVU PAR CEPURI V. Majakovska teātris, Maskava

Izrāde ir 2017. gada festivāla «Zelta Maska» programmas «Russian Case» dalībniece un iekļauta 2018. gada Krievijas teātra sezonas iestudējumu long-list atbilstoši balvas «Zelta Maska» ekspertu padomes versijai.

Režisors: Ņikita Kobeļevs

Kostīmu māksliniece: Marina Busigina

Video māksliniece: Jelizaveta Kešiševa

Gaismu mākslinieks: Andrejs Abramovs

Horeogrāfs: Aleksandrs Andrijaškins

Aktieri: Romāns Fomins, Oļegs Rebrovs, Aleksandra Rovenskiha, Aleksejs Zolotovickis, Ņina Ščegoļeva, Natālija Palaguškina, Jūlija Silajeva, Anastasija Cvetanoviča, Olga Jergina

Amerikāņu neiropsihologa Olivera Saksa grāmata «Vīrs, kurš noturēja savu sievu par cepuri» savulaik burtiski satricināja pasauli. Maikls Naimens, balstoties uz to, sarakstīja operu. Pīters Bruks izveidoja pirmo teātra iestudējumu. Arī Majakovska teātris bija pirmais – taču Krievijā: jaunais režisors Ņikita Kobeļevs un viņa biedri varonīgi ienira to ļaužu pasaulē, kuri cieš no nervu tika, dzird mūziku un balsis, zaudē spēju orientēties telpā un laikā, žonglē ar skaitļiem un neatpazīst tuviniekus. Gadījumi no ārsta prakses, kurus aprakstīja Sakss, būtu viegli pārvēršami amizantu aktierdarba etīžu krājumā, ar ko uzjautrināt publiku. Taču raibajai šīs izrādes personāžu kompānijai ir viena sevišķa īpašība. Viņi te nav garīgi slimi. Viņi ir apgaroti slimi. Un tiek tēloti tik spilgti un attapīgi,  tik gaiši un līksmi, tik humoristiski un cieņpilni, ka sajūsminātie skatītāji neviļus aizdomājas: vai patiesi neiropsiholoģiskās kaites var sagādāt tikai nepatikšanas? Ja nu novirzes kļūst par atklāsmēm, kas bruģē ceļu unikālām spējām… vai pat ceļu uz laimi?