Paradīzes dārzs. Izstādes atklāšana "Merķeļa vasaras" ietvaros

Ir atkal vasara un tas nozīmē, ka durvis vērs sezonālā kultūrvide “Paradīzes dārzs” Katlakalna baznīcas dārzā. Šogad kultūrvides koncepts ir veltīts Eiropas mēroga apgaismības darbiniekam, cīnītājam par dzimtbūšanas atcelšanu, Katlakalna baznīcas draudzes loceklim, grāmatas “Latvieši” autoram, filozofam un laikmetīgās žurnālistikas aizsācējam Garlībam Merķelim. Viņš savulaik ir dzīvojis Depkina/Rāmavas muižā un ir apbedīts Katlakalna kapos, kur pieminekli viņam, novērtējot viņa devumu kultūrā, ir uzlikusi Rīgas Latviešu biedrība.

“Paradīzes dārzā” šajā sezonā tiks izvietota īpaša, informatīvi mākslinieciska ekspozīcija, kas raksturos dažādus Garlība Merķeļa personības aspektus. Tā kā Garlība Merķeļa lielākais un nozīmīgākais darbs, kurš ir ticis tulkots vairākās Eiropas tautu valodās, ir grāmata “Latvieši”, ap baznīcu būs izvietotas planšetes atvērtas grāmatas formā. Vienā grāmatas pusē būs apraksts par kādu arī mūsdienās svarīgu tēmu Merķeļa atziņās un QR kods, kas interesentus aizvedīs uz žurnālistes un novadpētnieces Anitas Freibergas rakstīto par Merķeli un viņa atstāto mantojumu, savukārt, otrajā pusē būs mākslinieka darba reprodukcija kā ilustrācija konkrētajai tēmai. Ekspozīcijā piedalās dažādu paaudžu mākslinieki un radošās personības: māksliniece Ināra Garklāvatēlniece Anda Poikāneaktrise un tēlniece Maija Arvena un komponists un dziesminieks, projekta mākslinieciskais vadītājs Arnis Miltiņš.
“Paradīzes dārza” izstādes atklāšana paredzēta 15. jūnijā, plkst. 16.00, kas vienlaicīgi būs arī “Merķeļa vasaras” programmas atklāšana, kurā ar savām aktivitātēm piedalīsies arī Rāmavas muiža un bijušās Bellas muižas vietā esošās mājas “Vidzemnieki”. Atklāšanas koncertā spēlēs izcilais Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā Ģilde" senās mūzikas ansamblis "Ludus".
"Merķeļa vasaras“ programma apmeklētājus vasaras garumā iepazīstinās tuvāk ar Merķeļa personību un sagatavos apmeklētājus vasaras sezonas noslēguma pasākumam/koncertstāstam “Merķelis, Latvieši. Mēs”, kurš pirmizrādi piedzīvos Dzejas dienās 14. septembrī Katlakalna baznīcā.
Projektu vasaras garumā veidos Katlakalna draudze kopā ar apkaimes kopienām un interesentiem. Ja ir interese – esi aicināts pievienoties!

Informācija par māksliniekiem:
Anda Poikāne, tēlniece - mākslinieces radošais rokraksts atpazīstams ar unikālām terakotas skulptūrām un meistarīgām sīkplastikas formām. Radošajā darbā meklē saikni starp arhaisko un šodienu, velta uzmanību mākslas izteiksmes veidam caur savu estētisko uztveri. Neierobežojot sevi noteikta žanra robežās, māksliniece rada vizuālus stāstus.
Andas Poikānes dzimtā puse ir Dunalka. 2001. gadā absolvējusi Tēlniecības nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā.
Spilgtākie radošie notikumi ir mākslas plenērs "Mundum" Nepālā 2023.gadā, mākslas projekts "Krēslas ainavas" Īvandes baznīcā 2023.g., "Trauslu objektu pārvietošana" Tēlniecības kvadriennālē Rīga 2020.

Ināra Garklāva, māksliniece - dzimusi Rīgā, absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu 1981.gadā. 2003. gadā ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas Humanitāro zinātņu Maģistra grādu vizuāli plastiskajās mākslās.
Izstādēs piedalās kopš 1980. gada. Savās grafikas lapu kompozīcijās autore līnijās un tonālos laukumos pievērsusies cilvēku garīgās pasaules izpētei. Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Jūrmalas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Māksliniece ir vairāku grāmatu ilustratore. Nozīmīgākā starp tām – latviešu tautas pasaku krājums “Trīs vēja mezgli”. Viņa ir bijusi arī māksliniece inscenētāja režisores Rozes Stiebras pilnmetrāžas animācijas filmai “Kaķīša dzirnavas”. No 1998. gada māksliniece ir zīmēšanas un grafikas pasniedzēja Jaņa Rozentāla mākslas skolā.

Maija Arvena, aktrise un tēlniece - mākslinieces radošajam rokrastam raksturīga tēlainība un simbolika, īpaši tēlniecības darbos. Radošo darbu centrā ir cilvēks, spēcīgs tā iekšējais emocionālais tēlojums, kurā nozīmīga loma ir krāsas, formas un gaismas simbiozei. Savos darbos pievēršas cilvēka kā personības iekšējās pasaules izziņai, radot vizuālu vēstījumu, kurā cilvēks parādīts redzamās, kā arī netveramās dimensijās.
Absolvējusi Ņujorkas filmu akadēmiju Losandželosā (ASV, 2015), Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu.
Spilgtākie radošie notikumi mākslās: tēlniecības plenērs “Bauskas vasara 2022”, tēlniecības kvadriennāle Rīga 2020, konkursizstāde “Cik vērts?”, aktiermākslā: filmas “Permission”, Granny Murderer”, “Baltu ciltis” (2018), “Nameja gredzens” (2018), “Ko zina Klusā Gerda” (2020), izrādes “Alise Brīnumzemē” (2019), Armastus (2019), “Grāmata zīme” (2019), Knuta Skujenieka audiogrāmata "Dziesmu dziesma" (2022) un "Akmens aizslīd garām" (rež. R. Kalniņa, 2023, mūzikas un drāmas telpā OratoriO).

Arnis Miltiņš, mūziķis, dziedātājs, komponists un režisors - lai gan publikai viņš ir zināms kā dziesmu autors, īpaši bērnu auditorijai, viens no Arņa radošās izpausmes veidiem ir arī zīmēšana. Skolā zīmēšanas skolotāja viņam iesaka stāties Jaņa Rozentāla mākslas skolā, bet izvēle tai laikā notiek par labu mūzikai. Vēlāk, dienesta laikā, iepazīstoties ar mākslinieci Elitu Viliamu un viņas zīmētajiem ekslibriem, seko aizraušanās ar ekslibru zīmēšanu saviem dienesta biedriem un draugiem, arī dziesminiecei Austrai Pumpurei.
Kopš 1986. gada ir aktīvs Mūzikas un Mākslas festivāla “Bildes” izstāšu dalībnieks. Kongresu namā, festivāla “Bildes 1994” ietvaros, notiek viņa pirmā un līdz šim vienīgā personālizstāde.
Šajā izstādē eksponētais darbs “Taisnība un patiesība” ir radīts Mūzikas un mākslas festivāla “Bildes” vasaras nometnē Ratniekos 2013. gadā.
Pasākumu atbalsta: Katlakalna draudze, Ķekavas novads un Solfeg.io dzejas, mūzikas un mākslas platforma.
Pasākuma noformējumā izmantots Maijas Arvenas darbs “Merķelis un kritika”.
Lasīt aprakstu
Nav gaidāmo pasākumu