ČELLO CĒSIS | Multimediāls dejas iestudējums PIKASO UN ĒRIKS SATĪ

ČELLO CĒSIS. Multimediāls dejas iestudējums PIKASO UN ĒRIKS SATĪ

Ik gadu kāds no Starptautiskā festivāla “Čello Cēsis” programmas koncertiem dāvā neparastas mākslu vai mūzikas žanru sinerģijas, jaunu izteiksmes līdzekļu un formu meklējumus. Arī šī reize nav izņēmums un gaidāmais  multimediālais dejas notikums būs krāsu, formu, efektu un mūzikas piedzīvojums jebkura vecuma skatītājiem un klausītājiem.

Koncerts būs muzikāls ceļojums franču komponista Ērika Satī nozīmīgāko klaviermūzikas kompozīciju pasaulē. To vainagos baleta “Parāde” iestudējums, kas pirmizrādi piedzīvoja 1917. gadā Parīzes Šatlē teātrī, Sergeja Djagiļeva Krievu baleta (Ballets Russes) izpildījumā. Horeogrāfija pēc Žana Kokto viencēliena libreta tika veidota, izmantojot Ērika Satī mūziku, kostīmu un scenogrāfijas autors bija Pablo Pikaso. 

Arī uzvedumā Cēsīs uz skatuves tiks uzburta krāsu un formu pasaule, kas tapusi balstoties uz Pablo Pikaso oriģinālajām skicēm. Dejotāju tērpi ir Pikaso kubisma manierē radīto brīnišķīgo kostīmu rekonstrukcijas. Tie veidoti, respektējot oriģinālo mākslinieka estētiku, ieviešot tikai nelielus pielāgojumus, kas tos papildina ar laikmetīgu pieskaņu. 

Iestudējumā baleta klasiku papildina jaunas mediju tehnikas, tai skaitā – stopkadra animācija, videomāksla, projekciju deja un laikmetīgā deja. Baleta librets vēsta par kādas cirka trupas artistu neveiksmīgo mēģinājumu piesaistīt skatītāju uzmanību savai izrādei, kurā darbojas Ķīniešu iluzionists, Amerikāņu meitene, Zirgs un divi Akrobāti.

Lai izceltu čella skanējumu, Rubens Zahra festivālam Cēsīs komponista Satī klavierdarbus aranžējis īpašam instrumentu sastāvam -  čellam, klavierēm un sitaminstrumentiem.

Ērika Satī 19. un 20. gadsimta mijā radītos skaņdarbus mūsdienās bieži vien uzskata par impresionisma, neoklasicisma, dadaisma, sirreālisma, konceptuālās mākslas, minimālisma un ambientās mūzikas priekšvēstnešiem. Jau kā pazīstamam un atzītam pianistam Pirmais pasaules karš zināmā mērā ierobežoja Satī koncertēšanas iespējas, bet tas dāvāja arī jaunas iespējas, kad Žans Kokto viņam pasūtināja mūziku baletam “Parāde”. Tas stingri nostiprināja Satie vārdu publikas priekšā, un pēc tam viņa karjera koncentrējās uz teātri.

Mākslinieciskais vadītājs – Rubens Zahra

Horeogrāfija un dejotāji – Diāna Portelli un Dorians Mallia, Moveo Dance Company 

Projekciju dejas kadri – MAKA Visuals, stopkadra animācija – Krists Šikluna

Maskas un lelles – Čārlzs Bedzina, kostīmi – Ritjēna Zamita 

Papīra animācija – Trevors Zahra, tehniskā režija – Kristofers Gats