Mesa un interlūdijas L homme arme / Uģis Prauliņš

Mesa un interlūdijas L’homme armè / Uģis Prauliņš

 

Uģis PRAULIŅŠ /komponists, taustiņi/

Jānis PELŠE /ērģeles/

Kaspars MAJORS /sakbuts/

Vairis NARTIŠS /sakbuts/

“Ars Antiqua Riga” /senās mūzikas ansamblis/  - Normunds ĶIRSIS /kontrtenors/, Rūdolfs BĒRTIŅŠ /kontrtenors/, Jānis KURŠEVS /tenors/, Vitālijs STANKEVIČS /baritons/, Pēteris VAICKOVSKIS /bass, mākslinieciskais vadītājs/

 

Komponista Uģa Prauliņa cikliskais darbs Mesa un interlūdijas “L’homme armè“ [no franču valodas - Bruņots vīrs] ir vēstījums, kas mazliet utopiski centies apvienot vai pārkāpt žanra, formas, laikmeta un stila robežas. Garīgs un laicīgs ne vienmēr ir pretēji, drīzāk komponists ir mēģinājis atrast kopīgo un vienojošo.

Franču bruņinieku dziesma “L’homme armè“ iespējams ir visvairāk citētā melodija renesanses laikmeta mesās. Senās mūzikas ansambļa “Ars Antiqua Riga” mākslinieciskā vadītāja Pētera Vaickovska “L’homme armè“ programmas iecere, sadarbojoties ar komponistu Uģi Prauliņu, bija veidot caurviju attīstību – savienot, komentēt un turpināt iesākto muzikālo tēmu, saglabājot refleksijas mesas žanra kontekstā. Piecbalsīgajam vokālajam ansamblim pieskaņojas ērģeles, sakbuti (senie tromboni) un elektroniskie taustiņinstrumenti, veidojot atmosfēriskas skaņu gleznas. 

Cikls 2020. gada 20. decembrī Eiroradio Ziemassvētku dienā izskanēja LR3 “Klasika” 1. studijā, kā arī citviet Eiropā, šobrīd norit darbs pie opusa skaņu ieraksta izdošanas. Darbs saņēmis ekspertu novērtējumu: Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvas „Kilograms kultūras” ziemas balsojumā saņemta nominācija “Gada pārsteigums”, kā arī izvirzīts Lielajai mūzikas balvai 2020 nominācijā “Gada jaundarbs”.

 

PUBLICITĀTE

Intervija ar komponistu Uģi Prauliņu LR3 “Klasika”:

https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/diena-sakusies/ugis-praulins-cilvekiem-patik-sensacijas.a122801/

 

Intervija ar komponistu Uģi Prauliņu LTV1 raidījumā “Kultūrdeva”:

https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/05.11.2019-studijas-viesis-ugis-praulins.id171927/

 

Atsauksme kritikas Raidījumā “Post factum” LR3 “Klasika”:

https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/post-factum/karlsona-otra-simfonija-praulina-interludijas-sarkisjana-solo-qu.a123035/

 

Ieraksts no LR3 “Klasika” // 2020. gada 20. decembrī https://www.youtube.com/watch?v=-gEHL6B80X0

 

“Tas ir izaicinājums: sakrālās mūzikas tradicionālos izteiksmes līdzekļus un formas ietvert mūsdienu apkārtesošajās ainavās. Starp labo un ļauno, starp dzīvību un nāvi – kā brīvmūrnieku grīdas plāksnēs – baltais un melnais. Miers vai karš. Mīlestība vai naids. Tā ir dāvātā izvēles iespēja. [..] L'homme armé - karā iesaistīto mīlestība un iznīcība ir smaga tēma. Arī šodien. Tā ir mūsu civilizācijas atbildība par kariem, kuri norisinās citās zemēs, īstenībā - dažu stundu lidojuma attālumā. Un dabas atgādinājums vīrusu formā ir liels pārbaudījums apzinīgajai vai neapzinīgajai cilvēcei. Mēs nevaram vienudien pārtraukt karu ar ieročiem rokās.”

-Uģis Prauliņš

MĀKSLINIEKI

 

Komponists UĢIS PRAULIŅŠ dzimis Rīgā 1957. gadā, mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolā, spēlējis sava laika “pagrīdes” rokgrupās, beidzis Latvijas valsts konservatoriju, studiju laikā interesējies par seno mūziku, piedalījies jaunā viļņa folkloras kustībā, strādājis Latvijas radio 1. studijā par skaņu režisoru. Kā Latvijas Komponistu savienības priekšsēdis (2004–2009) darbojies Latvijas pārstāvniecībā Eiropas un Vispasaules organizācijās - Eiropas populārās mūzikas komponistu organizāciju alianses APCOE (Alliance of Popular Music Composer Organizations in Europe) valdē, Starptautiskajā Mūzikas padomē IMC (International Music Council), bijis ievēlēts Eiropas Mūzikas padomes EMC valdē u.c. Sakarā ar Grammy nomināciju kļuvis par The Recording Academy biedru. Komponista publiskā atskaņojuma autortiesības administrē PRS / MCPS Londonā. 

U. Prauliņš visvairāk identificē sevi ar skaņu albumiem “Pagānu gadagrāmata”, “Odi et Amo”, Rīgas Doma zēnu korim veltīto latīņu mesu a cappella “Missa Rigensis” un ar svītu blokflautai un korim “The Nightingale” (rakstīta pēc Dānijas Radio pasūtījuma Michalai Petri, Dānijas Nacionālajam vokālajam ansamblim Stīvena Leitona (Stephen Layton) vadībā), kas saņēma Grammy nomināciju par labāko laikmetīgās mūzikas kompozīciju un Dienvidvācijas (SWR) radio kora izpildījumā - Vācijas augstāko mūzikas balvu ECHO Klassik. Visvairāk atskaņotais komponista darbs “Missa Rigensis” ir mūsdienu koru repertuārā gandrīz visos kontinentos (arī Austrālijā), ieskaņota vairākos kompaktdiskos, tagad izdota Novello/Music Sales Group izdevniecībā. 

Komponists saņēmis pasūtījumus no Trinity College Choir, Vocalforum Graz, I Vocalisti, St. Louis Chamber Chorus, Sonux Ensemble, Pro Coro Canada, Ņujorkas latviešu kora (albums, kurā iekļauta kantāte “Ziemsvētki Jaunajā Pasaulē” žurnālā Rolling Stone tika izvirzīts kā Top 25 visu laiku labākais Ziemassvētku albums pasaulē). Rakstījis darbus Sinfonietta Rīga, City of London Sinfonia un Berlīnes kamerorķestrim. 

Sacerējis mūziku filmām: “Sapņu komanda 1935” (rež. Aigars Grauba), mēmajai filmai “Un Chien Andalou” (rež. Luis Buñuel & Salvador Dalí), animācijas filmām “Velniņi” (rež. Inga Prauliņa), “Kaķīša dzirnavas” (rež. Roze Stiebra), baletam “Sniegbaltīte un septiņi rūķi”, bijis mūzikas redaktors Jāņa Streiča mākslas filmai “Rūdolfa mantojums”. Ar darbu “Valis” 2013. gadā piedalījies vaļu aizsardzībai veltītajā mūzikas ierakstu albumā Whale / Human Collaborative Music Project “Pod Tune”.

 

Senās mūzikas ansamblis ARS ANTIQUA RIGA dibināts 2013. gadā. Ansamblis regulāri uzstājas Rīgas Domā, atskaņot Eiropas viduslaiku un renesanses vokālo mūziku, atsevišķos projektos ansamblis pievienojas instrumentālisti. Ansambļa pamatsastāvā darbojas profesionālo koru mākslinieki. AAR piedalījusies Rīgas a cappella festivālā 2013; 2015, Senās mūzikas festivālā 2014. Ansamblis ar vairākām koncertprogrammām, kas aptver angļu, itāļu, frankoflāmu, vācu un spāņu renesanses mūziku, uzstājusies Rīgas Domā, Sv. Jāņa, Sv. Pētera un Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcās. Tāpat arī dievnamos ārpus Rīgas – Vidzemes un Latgales dievnamos koncerttūres ietvaros.

 

Mākslinieciskais vadītājs un diriģents PĒTERIS VAICKOVSKIS ieguvis maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā kora diriģēšanas specialitātē pie asoc. prof. Sigvarda Kļavas. Teorētiskās un praktiskās zināšanas senajā mūzikā papildinājis arī Amsterdamas Mūzikas konservatorijā pie profesoriem Josa Fermunta un Josa van Feldhovena. Mācījies trombona spēli pie emer. prof. Boļeslava Voļaka un ērģeļspēli pie asoc. prof. Vitas Kalnciemas. Zināšanas papildinājis arī Dirka Snelinga, senās mūzikas ansambļa Doulce Mémoire, Mareka Rzepkas, Pola Hiljēra un citu meistaru renesanses vokālās mūzikas un diriģēšanas meistarklasēs. Šobrīd Pēteris Vaickovskis ir vairāku amatierkolektīvu mākslinieciskais vadītājs, senās mūzikas grupas Ars Antiqua Riga dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs, kā arī Latvijas Radio kora dziedātājs, vienlaikus šajā korī pildot arī mākslinieciskā vadītāja asistenta pienākumus.

 

Ērģelnieks JĀNIS PELŠE ir absolvējis JVLMA asoc. prof. Vitas Kalnciemas ērģeļklases maģistrantūru. Papildinājis zināšanas Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā pie prof. V. Cērera. Bijis Vecumnieku draudzes un Vācu Evaņģēliskās baznīcas Latvijā Rīgas draudzes ērģelnieks. Darbojas radošajā apvienībā “Taureņi debesīm”, atskaņojot baroka kamermūziku. Pelše ir Piņķu ev.lut.baznīcas draudzes ērģelnieks un muzikālās dzīves vadītājs. Regulāri kā koncertērģelnieks uzstājas Rīgas Domā, Liepājas Sv.Trīsvienības un citās Latvijas katedrālēs.

 

KASPARS MAJORS ir LNSO trombonu grupas koncertmeistars no 2011. gada, spēlē LNSO kopš 2005. gada. Iepriekš strādājis arī pūtēju orķestrī “Rīga”, kur bijis trombonu grupas koncertmeistara vietnieks. Regulāri spēlē kā Latvijas, tā ārzemju orķestros un ansambļos. Izglītību ieguvis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur profesora Boļeslava Voļaka klasē iegūts gan bakalaura, gan maģistra grāds. Kļuvis par laureātu vairākos vietēja un starptautiska mēroga konkursos, tajā skaitā starptautiskajā Jurjānu Andreja konkursā metāla pūšaminstrumentiem (2010 – 3. vieta, 2006 – 1. vieta). Kā trombonists un skaņu inženieris piedalījies CD un DVD ieskaņojumos gan klasiskās, gan populārās mūzikas žanrā.

 

Trombonists VAIRIS NARTIŠS Līdzās ikdienas darbam Latvijas Nacionālās operas un ballet orķestrī, Ogres Muzikālajā teātrī un citos muzikālos projektos, Vairis Nartišs – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas bakalaurs un Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas maģistrs – vispusīgās zināšanas liek lietā, vadot paša dibināto mūzikas veikalu NARTISS.LV. Apliecinot sevi kā vienu no radošākajiem un artistiskākajiem Latvijas pūšaminstrumentālistiem, izveidojis vairākus pūšaminstrumentu projektus: amizanto „Shady Brass Q”, „Riga Brass” un grupu CHARM. Šobrīd ar sev tipisko azartu “mūrē pamatus” veiksmīgai solokarjerai, savos priekšnesumos izmantojot ne tikai visdažādākos trombona paveidus, bet arī multiefektu procesorus, cilpu mašīnas un trāpīgus vizuālos efektus. Rezultātā paplašinot akadēmiskās mūzikas žanrisko robežu ar monoizrādēm, instrumentālām performancēm un multišoviem, kas Vairi ļauj iepazīt ne tikai kā trombona spēles virtuozu, bet arī atraktīvu ideju ģeneratoru un asprātīgu scenāriju autoru.

Publicitātes tekstu blakustiesības @MUSICA HUMANA