SANKTPĒTERBURGAS FILHARMONIJAS ORĶESTRIS, JURIJS TEMIRKANOVS & MIHAILS PĻETŅOVS

“Sanktpēterburgas Filharmonijas orķestris ir krievu kultūras nacionālais dārgums, bet diriģents Jurijs Temirkanovs — viens no pasaules labākajiem!”

(Laikraksts “The Washington Post”)

Dārgie klausītāji!

Koncerta apmeklējums iespējams personām, kuras var uzrādīt negatīvu"Covid–19" testa rezultātu, ir vakcinētas pret "Covid–19" vai pārslimojušas minēto infekciju.

Pie ieejas visiem apmeklētājiem no 12 gadu vecuma būs jāuzrāda drošības līmenim atbilstošs "Covid–19" sertifikāts, kā arī personu apliecinošs dokuments un koncerta ieejas biļete. Koncertzāles publiskajā zonā un koncerta laikā jālieto sejas aizsargmaska un jāievēro 2 m distance.

Lūdzam Jūs ierasties vismaz stundu pirms koncerta sākuma, lai paredzētu laiku dokumentu pārbaudei.

Pateicībā par Jūsu sapratni,

Fonds “Uniting History”

___________________________________________________________________

Fonds “Uniting History” sadarbībā ar mūzikas festivālu “Rīga Jūrmala” ir pagodināti liepājniekiem un pilsētas viesiem piedāvāt izcilā un tradīcijām bagātā Sanktpēterburgas Filharmonijas orķestra, leģendārā diriģenta Jurija Temirkanova un nepārspējamā pianista Mihaila Pļetņova koncertu Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”!

Sanktpēterburgas Filharmonijas orķestris ir vēsturiski nozīmīgākais un senākais Krievijas orķestris, kas pirms teju 140 gadiem dibinātais kā Aleksandra III Galma mūzikas koris, bet pēcāk pārtapis par Galma orķestri. Šobrīd ārvalstu mediji kolektīvu raksturo ar vārdiem — pasaules mūziķu elite.

Tieši šis tradīcijām bagātais orķestris Krievijā pirmatskaņoja tādus mūsdienās ikoniskus darbus kā Riharda Štrausa simfoniskās poēmas “Varoņa dzīve” un “Tā runāja Zaratustra”, Gustava Mālera Pirmo simfoniju un Antona Bruknera Devīto simfoniju, Aleksandra Skrjabina “Ekstāzes poēmu” un Igora Stravinska Pirmo simfoniju. 

Orķestri savulaik diriģējuši tādi meistari kā Artūrs Nikišs, Rihards Štrauss un Aleksandrs Glazunovs, kas orķestrim veltīja “Svinīgo uvertīru”. Vietu akadēmiskās mūzikas elitē orķestris iekaroja laikā no 1938. gada, kad pusgadsimta garumā galvenā diriģenta godā bija Jevgēņijs Mravinskis. Nozīmīga un ražīga izvērtās Mravinska radošā savienība ar Dmitriju Šostakoviču, — pateicoties šī mākslinieciskā tandēma saskaņai, orķestris pirmatskaņojis septiņas Šostakoviča simfonijas un komponists kolektīvam veltījis arī savu Astoto simfoniju. 1946. gadā Sanktpēterburgas filharmoniķi bija pirmais Krievijas orķestris, kas devās koncertturnejā ārpus valsts, bet pēc tās panākumiem sekoja regularās pasaules koncertturnejas un viesošanās prestižos Eiropas festivālos. Līdz šai dienai orķestris ir gaidīts viesis festivālos Āzijā, Amerikā un Eiropā, un šogad debitēs arī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”.

Pie orķestra diriģenta pults kā asistentdiriģenti stājušies Kurts Zanderlings, Arvīds Jansons, Mariss Jansons. Koncertos diriģējuši arī Leopolds Stokovskis, Lorins Māzels, Zubins Meta, Kurts Mazurs, Jevgeņijs Svetlanovs un Genādijs Roždestvenskis. Kā solisti ar orķestri kopā ir muzicējuši Vens Klaiberns, Glens Gulds, Arturo Benedeti Mikelandželi, Īzaks Sterns, Svjatoslavs Rihters, Emīls Gilelss, Dāvids Oistrahs, Eliso Virsaladze, Nikolajs Petrovs, Grigorijs Sokolovs, Vladimirs Tretjakovs, Natālija Gūtmane, Vladimirs Spivakovs, Aleksandrs Ļubimovs un citi.

Pēdējo divu sezonu intensīvais koncertu grafiks vedis orķestri uz koncertiem Elizejas lauku teātrī Parīzē (kur tas ir vienīgais rezidējošais Krievijas orķestris), tāpat uz Amsterdamas Concertgebouw, Ņujorkas Kārnegija zāli, Vīnes Mūzikas biedrības zāli un Vašingtonas Kenedija centru, kā arī Sankarlo teātri Neapolē, Berlīnes, Minhenes un Hamburgas filharmonijām, Dublinas koncertzāli, Londonas Karalisko festivālu zāli un citām vietām.

Jau 34. sezonu — kopš 1988. gada — ar lieliskiem panākumiem un izpelnoties starptautisku kritiķu augstu novērtējumu, orķestri vada leģendārais diriģents Jurijs Temirkanovs.

Jurijs Temirkanovs (1938) regulāri koncertē ar Eiropas un pasaules vadošajiem orķestriem, tostarp Berlīnes filharmoniķiem, Vīnes filharmoniķiem, Drēzdenes Valsts kapelas orķestri, Londonas filharmonisko, Londonas simfonisko orķestri, Karalisko Concertgebouw orķestri un citiem. Bijis pirmais Padomju Savienības mākslinieks, kam atļauts koncertēt ASV. Veicis neskaitāmus ieskaņojumus ar Sanktpēterburgas filharmonijas orķestri, Ņujorkas filharmonisko orķestri, Dānijas Radio Nacionālo orķestri, kā arī ar Londonas Karalisko filharmonisko orķestri, ar kuru kopā ierakstījis visus Stravinska baletus un Čaikovska simfonijas. Saņēmis neskaitāmus starptautiskus apbalvojumus, tostarp 2016. gadā saņēmis Itālijas ordeni “Zelta arka”, kas neoficiāli tiek saukta par Nobela premīju mūzikā, bet 2018. gadā apbalvots ar Krievijas Federācijas Valsts prēmiju par izcilu ieguldījumu nacionālās un pasaules mūzikas kultūras attīstībā.

Temirkanovam un Sanktpēterburgas filharmoniķiem izvērtusies gadiem ilga, veiksmīga sadarbība ar vienu no pasaules spožākajām pianisma zvaigznēm — Mihailu Pļetņovu (1958), kuru dēvē par vienu no mūsdienu neparastākajiem mūziķiem, jo viņa dzīvē vienlīdz veiksmīgi īstenojusies pianista, diriģenta un komponista karjera.

Gan klausītājus, gan kolēģus vienmēr sajūsminājusi Pļetņova nevainojamā tehnika, smalkā stila izjūta un interpretāciju svaigums. „Mihails Pļetņovs katru skaņdarbu spēlē kā paša sacerētu, viņa interpretācijas ir satriecošas – nez vai jel ko tamlīdzīgu iespētu kāds cits pianists,” rakstījis BBC „Music Magazine”.

2006. gadā Mihails Pļetņovs ieguvis prestižo „Grammy” balvu par Prokofjeva „Pelnrušķītes” pārlikumu un ieskaņojumu kopā ar pianisti Martu Argeriču. „Grammy” nominēts arī par Rahmaņinova un Prokofjeva klavierkoncertu ierakstiem, bet izdevuma „Gramophone” balvu saņēmis par Domeniko Skarlati Sonāšu albuma ieskaņojumu. „The New Yorker” par 2007. gada labāko albumu atzina Pļetņova visu Bēthovena simfoniju un klavierkoncertu ieskaņojumu, ko izdeva „Deutsche Grammophon”.

Mihails Pļetņovs šobrīd ir viens no ietekmīgākajiem māksliniekiem Krievijā, bet pats sevi joprojām dēvē vienkārši par mūziķi.

Ar krievu kultūras nacionālajiem dārgumiem klausītāji iepazīsies arī koncerta programmā. Tās pirmajā daļā dzirdēsim Pētera Čaikovska Polonēzi no operas “Jevgeņijs Oņegins” un vienu no klasiskās mūzikas virsotnēm — Čaikovska Pirmo klavierkoncertu, bet otrajā daļā — vienu no populārākajiem Nikolaja Rimska Korsakova darbiem, svītu “Šeherezade”.

Piedalās:

SANKTPĒTERBURGAS FILHARMONIJAS ORĶESTRIS

Mihails PĻETŅOVS | Михаил ПЛЕТНЁВ — klavieres

DIRIĢENTS Jurijs Temirkanovs | Юрий ТЕМИРКАНОВ

 

Programma:

I daļa:

Pēteris ČAIKOVSKIS Polonēze no operas “Jevgeņijs Oņegins”, op. 24, no. 19

Pēteris ČAIKOVSKIS Pirmais klavierkoncerts sibemolminorā, op. 23

II daļa:

Nikolajs RIMSKIS-KORSAKOVS Svīta “Šeherezade” op. 35

Koncerts divās daļās, norises ilgums: 2 stundas 30 minūtes

Biļetes: no 40 eiro

Pasākums paredzēts pieaugušo auditorijai. Uz pasākumiem, kas paredzēti pieaugušo auditorijai, bērni līdz 7 gadu vecumam var netikt ielaisti. Bērniem no 7 gadu vecuma ir jīegādājas atsevišķa biļete.

 Lūdzam vērst uzmanību, ka vietas kora balkonā atrodas virs skatuves zonas un ir ar ierobežotu redzamību.

Atlaides:

• Skolēniem, studentiem, pasniedzējiem, pensionāriem – 25%

•  Personām ar I un II grupas invaliditāti, kā arī viņu pavadoņiem – 25%

NB. Apmeklējot koncertu, apmeklētājam ir jāuzrāda atlaidi apliecinošs dokuments.

Organizē: Fonds “Uniting History” sadarbībā ar festivālu “Rīga-Jūrmala”