Franču romantiskās opermūzikas pērles. Lui et Elle / Viņš un viņa

Franču romantiskās opermūzikas pērles

“Lui et Elle / Viņš un viņa” 

 

Koncerta dalībnieki: 

 

Anta Jankovska soprāns 

Irma Pavāre mecosoprāns

Mihails Čuļpajevs tenors 

Nauris Indzeris baritons 

 

Ilona Meija flauta

Arvīds Zvagulis vijole 

Ivars Bezprozvanovs čells

Helēna Kundrāta klavieres 

Koncertu vada Liene Jakovļeva 

 

 

Informācija par pasākumu: 

Klasiskās mūzikas ģilde Euterpe sadarbībā ar Latvijas baleta un dejas ģildi ir izveidojušas romantiskās franču opermūzikas programmu. 

Šī koncerta centrā būs diženākie franču operas pārstāvji Šarls Guno, Žoržs Bizē, Žaks Ofenbahs, Žils Masnē, Kamils Sensānss un viņu skaistākās un slavenākās daļrades lappuses. “Viņš un viņa” franču opermūzikā šie personu vietniekvārdi iegūst pavisam citu, intīmu un personificētu skanējumu, Fausts un Margarēta, Romeo un Džuljeta, Hosē un Karmena, Nadirs un Leila, Atanaēls un Taīda, Samsons un Dalila, Verters un Šarlote šie visi mīlētāju pāri tiek ievīti pārpasaulīgi skaistas melodikas, sensualitātes un elegances mākonī

Blakus slavenajam grand-opéra žanram sākot ar 19.gs. 50 gadiem Francijā izveidojas jauns, eklektisks žanrs kas ietver sevī gan l’opéra-comique gan grand-opéra gan l’opéra-lyrique iezīmes. Operā Francijā piedzīvo savu zelta periodu sākas dižo franču komponistu ēra. 

Šarls Guno ar savām slavenākajām operām “Fausts” un “Romeo un Džuljeta” ir franču liriskās operas spilgtākais pārstāvis, viņa liriskās mūzikas lappuses, kurās netrūkst ar zināma modernisma piesitiena, ir iekļuvušas opermūzikas olimpā. Viņa daiļradi caurauž tikai viņam raksturīga elegance, melodika un lirisms. 

Žaks Ofenbahs ir operetes žanra pamatlicējs, viņš ar savu ironiju, muzikālo asprātību un lielo melodiķa talantu piešķir šim “vieglprātīgajam” žanram zināmu dižciltību. Viņa salvenākais darbs “Hofmaņa stāsti” ir perfekts operetei raksturīgā viegluma un franču liriskās operas melodikas saliedējums. 

Pēdējās 19. gs. desmitgades franču operas uzmanības centrā nostāda eksotiku un austrumnieciskus motīvus radot īstus meistardarbus. Šim žanram pieder Žorža Bizē salvenākie darbi “Karmena” un “Pērļu zvejnieki”. Karmena sava laika kritikas neatzīta drīz vien iekaro publiku un visas pasaules opermūzikas olimpu, atstājot ēnā mazliet nepelnīti otru Bizē meistardarbu “Pērļu zvejnieki”. “Pērļu zvejnieki” ar saviem intīmajiem putoņiem absolūti fantastiskām lirisma un eksotisma lappusēm noteikti ieņem īpašu vietu franču operas antoloģijā. “Karmena” savukārt paver atkal jaunu līdz šim nepazīstamu ceļu franču operā orķestrālais eksotisms un spāniskie motīvi nekļūst par pašmērķi, bet izvirza priekšplānā operas drāmu. “Karmenas” skaudrais reālisms un traģika, līdz šim svešs Bizē daiļradei, padara šo operu par pirmo un visslavenāko reālisma pērli. 

Sava savrupa ceļa gājējs franču opermūzikā ir Žils Masnē viens no auglīgākajiem un eklektiskākajiem franču komponistiem.Viņa daiļradē saplūst un iegūst savu personficēto skanējumu gan eksotisms un grand-opéra elementi “Taīda” un “Erodiāde”, gan reālisms “Safo” gan franču liriskās operas romantiskie toņi “Verters” un “Manona”. Apdāvināts ar fantastiski personisku un intīmu melodiskumu un melanholiju, Masnē ātri vien kļuva par īstu publikas mīluli. Viņa operu centrā vienmēr ir sievete un viņas smalkā jūtu pasaule. 

 

Ņemot vērā epidemioloģiskos drošības pasākumus, skatītāji tiek lūgti ierasties uz koncertu ļoti laicīgi, vismaz 40. min pirms sākuma, kā arī karstas pēcpusdienas gadījumā nodrošināties ar galvas apsegiem. 

Personalizētas biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, pensionāriem biļetes ar 50% atlaidi

 

Koncertu atbalsta - Rīgas Dome, Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, BannerFactory.lv, Rīgas Baleta skola, alus ražotne Malduguns, The Lady’s Class