ZELTA ZIRGS. Latvijas Leļļu teātra izrāde tiešsaistē

Iegādājoties biļeti, saņemsiet pieejas saiti un kodu. IZRĀDI iespējams noskatīties jebkurā ērtā mirklī 3 dienu laikā no piekļuves koda aktivizēšanas brīža.

Rainis / Matīss Gricmanis
ZELTA ZIRGS

Ieraksta ilgums: 1h un 4min
Ieteicamais vecums: 16+
Pirmizrāde: 24.11.2017.

Režisors: Duda Paiva
Leļļu mākslinieks: Duda Paiva
Scenogrāfs: Andris Eglītis
Kostīmu māksliniece: Vita Radziņa
Komponists: Rihards Zaļupe
Gaismu māksliniece: Jūlija Bondarenko
Režisora asistents: Pāvels Struminskis

LOMĀS
Antiņš: Druvis Anusāns
Baltais bandinieks, Baltais tēvs: Baiba Vanaga
Melnais bandinieks, Melnā māte: Lienīte Osipova
Melnais bandinieks, Komentētājs: Anrijs Sirmais
Melnais princis: Aleksandrs Jonovs

Nominācija "Spēlmaņu nakts 2017/2018" balvai kategorijā "Gada lielās formas izrāde".

"Spēlmaņu nakts 2017/2018" balva Aleksandram Jonovam "Gada aktieris otrā plāna lomā" par darbu izrādēs "Zelta zirgs" (Melnais princis) un "Krokodils Gena un Pekausis" (Piķamice)

GRAND PRIX 31. Starptautiskajā teātru festivālā VALISE (Lomža, Polija)

"Labākā scenogrāfija" 25. Starptautiskajā leļļu teātru festivālā “Spotkania” Polijas pilsētā Toruņā

"Labākā izrāde" 14. Starptautiskajā laikmetīgā leļļu teātra festivālā „ImPuls” (Bukareste, Rumānija)

"Labākais aktieris" Aleksandrs Jonovs 14. Starptautiskajā laikmetīgā leļļu teātra festivālā „ImPuls” (Bukareste, Rumānija)

Dejotājs, aktieris un režisors Duda Paiva ir dzimis Brazīlijā, bet pēdējos 20 gadus dzīvo un veido iestudējumus Nīderlandē, vienlaikus strādājot projektos daudzās pasaules valstīs. Ar savu jaunatklāto leļļu un dejas mākslu sintēzi viņš ir radījis unikālu skatuves valodu, kļūstot par vienu no oriģinālākajiem leļļu teātra režisoriem 21. gadsimtā. Dudas Paivas izrāžu uzmanības centrā ir spēja vienam prātam kontrolēt un manipulēt vairāku objektu dzīvi, mijiedarboties starp tiem. Attīstījis šo tehniku virtuozā līmenī pats, nu jau vairākus gadus režisors pieņem izaicinājumu strādāt citu valstu teātros, kopā ar to aktieriem pētot nacionālos kodus un meklējot tiem atbilstošu vizuālo izpausmi.

2017. gada rudenī Duda Paiva Latvijas Leļļu teātrī strādāja pie Raiņa lugas “Zelta zirgs” interpretācijas, ko režisora vīzijai atbilstoši dramatizēja Matīss Gricmanis. Sapulcinājis īpašu radošo komandu – scenogrāfu Andri Eglīti, kostīmu mākslinieci Vitu Radziņu, komponistu Rihardu Zaļupi un gaismu mākslinieci Jūliju Bondarenko – Duda Paiva ķērās pie lugas kodu izpētes un analīzes. Izrāde paredzēta pieaugušajiem un jauniešiem no 16 gadu vecuma.

Raiņa luga stāsta par jaunāko no trīs brāļiem. Viņa vārds ir Antiņš, vārds, kurš latviešu valodā kļuvis par sugas vārdu neizlēmīgumam, neveiklumam un biklumam. Naktī, kad brāļu tēvs nomirst, Antiņu apciemo vientuļš nabags, kurš lūdz drēbes. Antiņš viņam atdod visu, kas viņam ir, un pateicībā nabags viņam atklāj, kā izsaukt trīs burvju zirgus, kas uznesīs Antiņu stikla kalnā, lai atmodinātu guļošo princesi.

Dudas Paivas “Zelta zirgs” iestudējums Latvijas Leļļu teātrī piedāvā mūsdienīgu skatījumu pieaugušajiem skatītājiem. Raiņa luga pirmo reizi iestudēta 1904. gadā un kopš tā laika kļuvusi par Latvijas teātra klasiku. Lielākoties iestudēta bērnu auditorijai, jo tās pamatā ir pasaka. Ne mazāk saistoši luga stāsta par to, kā ir būt cilvēkam, par sapņiem un cerībām, kuras katrs reiz ir piedzīvojis. Paivas uzmanības centrā ir pretmetu dialektika - kā gaisma un tumsa, cerības un nolemtība, valdnieki un pārvaldītie. Sacensība par princeses Saulcerītes roku var tikt uzlūkota kā cīņa starp melno un balto, kas izrādē pārnesta šaha laukumā. Tā ir nežēlīga spēle, bet vienlaikus galvenais varonis Antiņš nes naivu vēstījumu, kas silda sirdis un negaidot apstulbina ar atklātību.

Paivas stils apvieno laikmetīgo deju un leļļu teātri. Tas ir piedāvājums no jauna paskatīties uz Raiņa “Zelta zirgu” un Latvijas kultūru ar atsvešinātu skatījumu, dodot iespēju pārvērtēt Raiņa idejas. Kopā ar dramaturgu Matīsu Gricmani un komponistu Rihardu Zaļupi Paiva izveidojis izrādi, kas ļauj domāt un vienlaikus izklaidē. Tā nojauc aizspriedumus par leļļu teātri, to vietā piedāvājot lelles kā neaizvietojamu teātra ieroci.

Izrāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros!