Mencendorfa nama kamermūzikas vakari. VĀCU BAROKA ZIEMASSVĒTKI.

Senās mūzikas ansamblis ARS ANTIQUA RIGA: Normunds Ķirsis /kontrtenors/, Jānis Kurševs /tenors/, Uģis Meņģelis /baritons/, Pēteris Vaickovskis /bass, mākslinieciskais vadītājs/,

AINĀRS PAUKŠĒNS /viola da gamba/,  

JĀNIS PELŠE /pozitīvs/.

 

Nenoliedzami lielākajai daļai auditorijas vācu baroks asociējas ar tā dižgara Johana Sebastiana Baha daiļradi, tomēr baroka estētikas aizsākumi meklējami gandrīz gadsimtu pirms J. S. Baha dzimšanas. Ātri vien Itālijas jaunās tradīcijas atbalsojās Vācijā, un kā pirmais baroka estētikas iespaidots, izpaudās komponists Heinrihs Šics. Vācija kā Mārtiņa Lutera reformācijas dzimtene (1517) piedzīvoja strauju sakrālās mākslas attīstību un bija atvērta jaunu tradīciju veidošanai. Viennozīmīgi tiesi Vācija kļuva par vienu no lielākajiem baroka mūzikas centriem Eiropā. Īpašu attīstību piedzīvoja ērģeļmūzika un daudzbalsīga vokālā mūzika ar pavadījumu. Tieši Vācijā aizsākās tradīcija atskaņot sakrālu mūziku ārpus dievkalpojuma liturģiskās daļas, kas veicināja ciklisku žanru formas attīstību.

 

Koncertprogramma "Vācu baroka Ziemassvētki" atklās Vācu baroka vēsturi, kura lielā mērā ietekmējusies no Venēcijas un Romas skolām. 16. - 17. gs. Eiropas vēsturi raksturo interesantu faktu samezglojums (Reformācija, Trīsdesmitgadu karš), kas būtiski ietekmēja arī mūzikas attīstību Vācijā - vienlaicīgi ir pastāvējušas jaunās reformācijas idejas un katoliskās baznīcas tradīcija. Tomēr lielā mērā mūzikas estētika ir vienota, un tieši vācu tradīcijai raksturīga.

Koncertprogrammā ir iekļauti labi pazīstamā vācu komponista Johana Sebastiana Baha priekšgājēju Samuela Šeita, Heinriha Šica, Johana Hermaņa Šeina un Hansa Leo Haslera 17. gs sākumā tapuši skaņdarbi.