Tirdzniecības vietas

Jelgavas Kultūras nams - Jelgava, Barona iela 6
VISI PASĀKUMI ŠAJĀ NORISES VIETĀ

Rīkotājs: Kultūra, Jelgavas pilsētas, PI
Reģ. Nr.: 90001282471
VISI ŠĪ RĪKOTĀJA PASĀKUMI

Pievienot pasākumu kalendāram

Biļešu cenas

  20.00 €  pieejams  15.00 €  pieejams  12.00 €  pieejams  10.00 €  pieejams

Pērkot biļetes internetā, tiek piemērota interneta veikala izmantošanas maksa. Lasīt šeit

Iegādājoties biļetes tirdzniecības vietās, pakalpojuma maksa netiek piemērota.

Andrejs Osokins un Liepājas Simfoniskais orķestris

Pirkt

ANDREJS OSOKINS UN LIEPĀJAS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS

 

Andrejs OSOKINS / klavieres

 

Guntis KUZMA / diriģents
Liepājas Simfoniskais orķestris

 

programmā:

Ludvigs van BĒTHOVENS – uvertīra “Egmonts” op.84
Juris KARLSONS – svīta no baleta “Antonija # Silmači” (pirmatskaņojums)

Sergejs RAHMAŅINOVS – Trešais klavierkoncerts op.30

 

Koncertu ievadīs muzikāli ekspresīvā Ludviga van Bēthovena uvertīra “Egmonts”, kas tapusi laikā, kad Eiropu pāršalca Napoleona kari un Francijas impērijas dominance. Šajā opusā komponists pauž savu nostāju pret apkārt notiekošajiem procesiem un cilvēku apspiešanu.  

 

Izcilo pianistu Andreju Osokinu kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri dzirdēsim vienā no visbiežāk atskaņotajiem Sergeja Rahmaņinova opusiem – Trešajā klavierkoncertā. To pamatoti dēvē par vienu no grūtākajiem klavierkoncertiem, kas no izpildītāja prasa nevainojamu tehniku un muzikalitāti. 

 

Koncerta programmā arī pirmatskaņojums. Pēc Liepājas Simfoniskā orķestra un diriģenta Gunta Kuzmas ierosinājuma Juris Karlsons radījis svītu savam 2017. gadā tapušajam baletam "Antonija #Silmači", kas Latvijas Nacionālajā operā Aivara Leimaņa vadībā uzvests 2018. gadā. Balets veidots, iedvesmojoties no Blaumaņa lugas "Skroderdienas Silmačos", un tā centrālais tēls ir Antonija, kuras mīlestības izslāpusī sirds alkst pēc īsta un patiesa piepildījuma. Nepārtrauktā simfoniskā attīstībā svītā ir sakārtoti fragmenti no baleta abiem cēlieniem.

 

Par māksliniekiem:

 

Andrejs Osokins ir pasaules nozīmīgāko starptautisko pianistu konkursu - Rubinšteina konkursa Telavivā, Margaritas Longas un Žaka Tibo konkursa Parīzē, Līdsas konkursa, Karalienes Elizabetes konkursa Briselē laureāts un Starptautiskā Pianisma Foruma laureāts. Pasaulē pieprasītais latviešu pianists regulāri uzstājas leģendārās Eiropas kon-certzālēs, piemēram, Berlīnes Filharmonijā, Konzerthaus Berlin, Frankfurtes Alte Oper koncertzālē, Milānas La Verdi zālē, Dublinas Nacionālajā koncertzālē Īrijā, Vigmora zālē, Royal Festival Hall, St Martin in the Fields un Kings Place koncertzālēs Londonā, Gasteig koncertzālē Minhenē, La Monnaie koncertzālē Briselē, Opera Comique zālē Parīzē, Birmingemas Simfoniskajā zālē un citās.

Latvijas Lielās Mūzikas Balvas laureāts koncertējis kopā ar neskaitāmiem orķestriem, tostarp ar Beļģijas Nacionālo simfonisko orķestri, Francijas Radio filharmonijas orķestri, orķestri Kremerata Baltica, Mančestras Hallé orķestri, Dublinas Nacionālo simfonisko orķestri, Londonas filharmonisko orķestri un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, sadarbojoties ar tādiem diriģentiem kā sers Marks Elders, Vladimirs Fedosejevs, Marina Alsopa, Jurijs Simonovs, Bojans Videnofs, Pablo Mieglo, Andris Poga, Ainārs Rubiķis, Džeimss Džads un citiem.

Andrejs Osokins regulāri sniedz meistarklases Latvijā un ārvalstīs, kā arī vada savu klavieru klasi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 2018. gadā Andrejam Osokinam piešķirts prestižais Asociētā biedra statuss (ARAM) Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā.

 

Diriģents un klarnetists Guntis Kuzma savu talantu spilgti apliecinājis  daudzu orķestru priekšā: kopš 2014./2015. gada sezonas ir Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra diriģents, 2019. gadā vada kamerorķestri Accademia Baltica, regulāri sadarbojas ar Liepājas simfonisko orķestri, kamerorķestri Sinfonietta Rīga, Sinfonia Concertante un citiem. Mūziķis nebaidās no izaicinājumiem, par ko liecina aktīvā interese par laikmetīgo mūziku un daudzu skaņdarbu pirmatskaņojumi gan klarnetista, gan diriģenta lomā. Viņa interpretācijā Latvijas un Gruzijas pirmatskaņojumus piedzīvojis ārkārtīgi sarežģītais Pjēra Bulēza opuss Dialogue de l’ombre double klarnetei un elektronikai. Savukārt 2018. gadā mākslinieks saņēmis Lielo Mūzikas balvu par diviem izciliem veikumiem: Ādolfa Skultes 5. simfonijas interpretāciju Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā, vadot LNSO un Sebastiana Fagerlunda Klarnetes koncerta atskaņojumu, kur G. Kuzma iejutās solista lomā. 

 

Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) ir vecākais orķestris Baltijas valstīs un tā pirmsākumi meklējami 1881. gadā, kad tika dibināta pirmā Baltijas filharmonija.

Pēc Otrā pasaules kara – 1947. gadā orķestra darbība tika atjaunota Liepājas mūzikas vidusskolas paspārnē tās ilggadējā direktora un diriģenta Valda Vikmaņa vadībā. Kopš 1986. gada Liepājas Simfoniskais orķestrim ir profesionāla orķestra statuss. Ilgus gadus tā mākslinieciskais vadītājs bijis Imants Resnis (1992–2009), jaunu lapaspusi orķestra izaugsmē atvēris galvenais diriģents Atvars Lakstīgala (2009–2016), bet no 2017. gada LSO galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs ir lietuvietis Gintars Rinkevičs.

Kopš 2015. gada orķestra mājvieta ir  koncertzāle “Lielais dzintars”. Īpaša uzmanība repertuāra politikā tiek pievērsta latviešu mūzikai – orķestris vairākkārt pirmatskaņojis un pasūtinājis jaundarbus. Pēdējo sezonu laikā publikas un speciālistu vērtējumam nodoti visi LSO rosinātā monumentālā 12 Liepājas koncertu cikla darbi, ko klajā laiduši ierakstu nami Odradek Records un “Skani”. LSO divkārt ieguvis Lielo mūzikas balvu (2006, 2017), kā arī sešas reizes kļuvis par Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas laureātu, saņemot arī citas zīmīgas balvas.

Andrejs Osokins un Liepājas Simfoniskais orķestris

ANDREJS OSOKINS UN LIEPĀJAS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS

 

Andrejs OSOKINS / klavieres

 

Guntis KUZMA / diriģents
Liepājas Simfoniskais orķestris

 

programmā:

Ludvigs van BĒTHOVENS – uvertīra “Egmonts” op.84
Juris KARLSONS – svīta no baleta “Antonija # Silmači” (pirmatskaņojums)

Sergejs RAHMAŅINOVS – Trešais klavierkoncerts op.30

 

Koncertu ievadīs muzikāli ekspresīvā Ludviga van Bēthovena uvertīra “Egmonts”, kas tapusi laikā, kad Eiropu pāršalca Napoleona kari un Francijas impērijas dominance. Šajā opusā komponists pauž savu nostāju pret apkārt notiekošajiem procesiem un cilvēku apspiešanu.  

 

Izcilo pianistu Andreju Osokinu kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri dzirdēsim vienā no visbiežāk atskaņotajiem Sergeja Rahmaņinova opusiem – Trešajā klavierkoncertā. To pamatoti dēvē par vienu no grūtākajiem klavierkoncertiem, kas no izpildītāja prasa nevainojamu tehniku un muzikalitāti. 

 

Koncerta programmā arī pirmatskaņojums. Pēc Liepājas Simfoniskā orķestra un diriģenta Gunta Kuzmas ierosinājuma Juris Karlsons radījis svītu savam 2017. gadā tapušajam baletam "Antonija #Silmači", kas Latvijas Nacionālajā operā Aivara Leimaņa vadībā uzvests 2018. gadā. Balets veidots, iedvesmojoties no Blaumaņa lugas "Skroderdienas Silmačos", un tā centrālais tēls ir Antonija, kuras mīlestības izslāpusī sirds alkst pēc īsta un patiesa piepildījuma. Nepārtrauktā simfoniskā attīstībā svītā ir sakārtoti fragmenti no baleta abiem cēlieniem.

 

Par māksliniekiem:

 

Andrejs Osokins ir pasaules nozīmīgāko starptautisko pianistu konkursu - Rubinšteina konkursa Telavivā, Margaritas Longas un Žaka Tibo konkursa Parīzē, Līdsas konkursa, Karalienes Elizabetes konkursa Briselē laureāts un Starptautiskā Pianisma Foruma laureāts. Pasaulē pieprasītais latviešu pianists regulāri uzstājas leģendārās Eiropas kon-certzālēs, piemēram, Berlīnes Filharmonijā, Konzerthaus Berlin, Frankfurtes Alte Oper koncertzālē, Milānas La Verdi zālē, Dublinas Nacionālajā koncertzālē Īrijā, Vigmora zālē, Royal Festival Hall, St Martin in the Fields un Kings Place koncertzālēs Londonā, Gasteig koncertzālē Minhenē, La Monnaie koncertzālē Briselē, Opera Comique zālē Parīzē, Birmingemas Simfoniskajā zālē un citās.

Latvijas Lielās Mūzikas Balvas laureāts koncertējis kopā ar neskaitāmiem orķestriem, tostarp ar Beļģijas Nacionālo simfonisko orķestri, Francijas Radio filharmonijas orķestri, orķestri Kremerata Baltica, Mančestras Hallé orķestri, Dublinas Nacionālo simfonisko orķestri, Londonas filharmonisko orķestri un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, sadarbojoties ar tādiem diriģentiem kā sers Marks Elders, Vladimirs Fedosejevs, Marina Alsopa, Jurijs Simonovs, Bojans Videnofs, Pablo Mieglo, Andris Poga, Ainārs Rubiķis, Džeimss Džads un citiem.

Andrejs Osokins regulāri sniedz meistarklases Latvijā un ārvalstīs, kā arī vada savu klavieru klasi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 2018. gadā Andrejam Osokinam piešķirts prestižais Asociētā biedra statuss (ARAM) Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā.

 

Diriģents un klarnetists Guntis Kuzma savu talantu spilgti apliecinājis  daudzu orķestru priekšā: kopš 2014./2015. gada sezonas ir Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra diriģents, 2019. gadā vada kamerorķestri Accademia Baltica, regulāri sadarbojas ar Liepājas simfonisko orķestri, kamerorķestri Sinfonietta Rīga, Sinfonia Concertante un citiem. Mūziķis nebaidās no izaicinājumiem, par ko liecina aktīvā interese par laikmetīgo mūziku un daudzu skaņdarbu pirmatskaņojumi gan klarnetista, gan diriģenta lomā. Viņa interpretācijā Latvijas un Gruzijas pirmatskaņojumus piedzīvojis ārkārtīgi sarežģītais Pjēra Bulēza opuss Dialogue de l’ombre double klarnetei un elektronikai. Savukārt 2018. gadā mākslinieks saņēmis Lielo Mūzikas balvu par diviem izciliem veikumiem: Ādolfa Skultes 5. simfonijas interpretāciju Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā, vadot LNSO un Sebastiana Fagerlunda Klarnetes koncerta atskaņojumu, kur G. Kuzma iejutās solista lomā. 

 

Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) ir vecākais orķestris Baltijas valstīs un tā pirmsākumi meklējami 1881. gadā, kad tika dibināta pirmā Baltijas filharmonija.

Pēc Otrā pasaules kara – 1947. gadā orķestra darbība tika atjaunota Liepājas mūzikas vidusskolas paspārnē tās ilggadējā direktora un diriģenta Valda Vikmaņa vadībā. Kopš 1986. gada Liepājas Simfoniskais orķestrim ir profesionāla orķestra statuss. Ilgus gadus tā mākslinieciskais vadītājs bijis Imants Resnis (1992–2009), jaunu lapaspusi orķestra izaugsmē atvēris galvenais diriģents Atvars Lakstīgala (2009–2016), bet no 2017. gada LSO galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs ir lietuvietis Gintars Rinkevičs.

Kopš 2015. gada orķestra mājvieta ir  koncertzāle “Lielais dzintars”. Īpaša uzmanība repertuāra politikā tiek pievērsta latviešu mūzikai – orķestris vairākkārt pirmatskaņojis un pasūtinājis jaundarbus. Pēdējo sezonu laikā publikas un speciālistu vērtējumam nodoti visi LSO rosinātā monumentālā 12 Liepājas koncertu cikla darbi, ko klajā laiduši ierakstu nami Odradek Records un “Skani”. LSO divkārt ieguvis Lielo mūzikas balvu (2006, 2017), kā arī sešas reizes kļuvis par Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas laureātu, saņemot arī citas zīmīgas balvas.


Pievienot pasākumu kalendāram

Iesakām

Iesakām