Tirdzniecības vietas

Latgales vēstniecība GORS - Rēzekne, Pils iela 4
VISI PASĀKUMI ŠAJĀ NORISES VIETĀ

Rīkotājs: LNSO, VSIA
Reģ. Nr.: 40003373615
VISI ŠĪ RĪKOTĀJA PASĀKUMI

Biļešu cenas

  20.00 €  pieejams  17.00 €  pieejams  15.00 €  pieejams  12.00 €  pieejams  10.00 €  pieejams

Pērkot biļetes internetā, tiek piemērota interneta veikala izmantošanas maksa. Lasīt šeit

Iegādājoties biļetes tirdzniecības vietās, pakalpojuma maksa netiek piemērota.

LNSO VASARNĪCA 2019. Bēthovena “Heroiskā”, Carion un LNSO

Pirkt

Plkst. 19.00 Lielajā zālē

Bēthovena “Heroiskā”, Carion un LNSO

Pūšaminstrumentu kvintets Carion (Dānija/Latvija) un LNSO

Diriģents Andris POGA

Režisors Dāvis SĪMANIS

Gaismu mākslinieks Oskars PAULIŅŠ

Programmā:

Andris DZENĪTIS, Brita BĪSTREMA, Anderss NORDENTOFTS Jaundarbs pūšaminstrumentu kvintetam un orķestrim

Ludvigs van BĒTHOVENS Trešā simfonija

 

Unikāls jaundarbs un klasisks simfonisks hits vienā vakarā.

Latvijas, Zviedrijas un Dānijas komponistu trio radījis skaņdarbu, kas veltīts atraktīvajam pūšaminstrumentu kvintetam Carion un Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim. Latviju pārstāv viens no mūsu zemes izcilākajiem skaņražiem Andris Dzenītis, Zviedriju – jaudīgā Brita Bīstrema, Dāniju – vitālais Anderss Nordentofts. Katrs no viņiem komponē vienu daļu no trīsdaļīga jaundarba. Andris Dzenītis savu veikumu Delta Returning veltījis “Baltijas ceļa” 30. jubilejai.

Kvintets Carion Latvijas klausītājiem pazīstams kā skatuviski aktīvs ansamblis, kas visu spēlē no galvas un sniegumu papildina ar kustību partitūru. Notikuma režisors būs Dāvis Sīmanis, kurš vairākkārt veidojis skatuvisko tēlu LNSO koncertiem. Līdzdalību koncertizrādē apsolījis viens no progresīvāk un interesantāk domājošiem gaismu māksliniekiem Oskars Pauliņš.

Koncerta otrajā daļā – Ludviga van Bēthovena Trešā simfonija, kas sākotnēji veltīta viņa dievinātajam vienaudzim Napoleonam Bonapartam. Bēthovena ģēnijs esot samanīja zināmas paralēles savā un slavenā valdnieka liktenī. Ir ticams, ka komponists pat esot vēlējies pārcelties uz dzīvi Parīzē, kur tobrīd koncentrējās viss Eiropas spēks. Taču, 1804. gada maijā uzzinot, ka Napoleons nolēmis kronēt sevi, Bēthovens bija tik ļoti vīlies, pat sašutis par elka vēlmi iekļūt tirānu rindās, ka trakās dusmās (tā stāsta komponista asistents Ferdinands Rīss) demonstratīvi saplēsa simfonijas titullapu, tādējādi atsaucot veltījumu.

LNSO VASARNĪCA 2019. Bēthovena “Heroiskā”, Carion un LNSO

Plkst. 19.00 Lielajā zālē

Bēthovena “Heroiskā”, Carion un LNSO

Pūšaminstrumentu kvintets Carion (Dānija/Latvija) un LNSO

Diriģents Andris POGA

Režisors Dāvis SĪMANIS

Gaismu mākslinieks Oskars PAULIŅŠ

Programmā:

Andris DZENĪTIS, Brita BĪSTREMA, Anderss NORDENTOFTS Jaundarbs pūšaminstrumentu kvintetam un orķestrim

Ludvigs van BĒTHOVENS Trešā simfonija

 

Unikāls jaundarbs un klasisks simfonisks hits vienā vakarā.

Latvijas, Zviedrijas un Dānijas komponistu trio radījis skaņdarbu, kas veltīts atraktīvajam pūšaminstrumentu kvintetam Carion un Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim. Latviju pārstāv viens no mūsu zemes izcilākajiem skaņražiem Andris Dzenītis, Zviedriju – jaudīgā Brita Bīstrema, Dāniju – vitālais Anderss Nordentofts. Katrs no viņiem komponē vienu daļu no trīsdaļīga jaundarba. Andris Dzenītis savu veikumu Delta Returning veltījis “Baltijas ceļa” 30. jubilejai.

Kvintets Carion Latvijas klausītājiem pazīstams kā skatuviski aktīvs ansamblis, kas visu spēlē no galvas un sniegumu papildina ar kustību partitūru. Notikuma režisors būs Dāvis Sīmanis, kurš vairākkārt veidojis skatuvisko tēlu LNSO koncertiem. Līdzdalību koncertizrādē apsolījis viens no progresīvāk un interesantāk domājošiem gaismu māksliniekiem Oskars Pauliņš.

Koncerta otrajā daļā – Ludviga van Bēthovena Trešā simfonija, kas sākotnēji veltīta viņa dievinātajam vienaudzim Napoleonam Bonapartam. Bēthovena ģēnijs esot samanīja zināmas paralēles savā un slavenā valdnieka liktenī. Ir ticams, ka komponists pat esot vēlējies pārcelties uz dzīvi Parīzē, kur tobrīd koncentrējās viss Eiropas spēks. Taču, 1804. gada maijā uzzinot, ka Napoleons nolēmis kronēt sevi, Bēthovens bija tik ļoti vīlies, pat sašutis par elka vēlmi iekļūt tirānu rindās, ka trakās dusmās (tā stāsta komponista asistents Ferdinands Rīss) demonstratīvi saplēsa simfonijas titullapu, tādējādi atsaucot veltījumu.

Iesakām

Iesakām