Tirdzniecības vietas

Dzintaru Koncertzāle Lielā zāle - Jūrmala, Turaidas iela 1
VISI PASĀKUMI ŠAJĀ NORISES VIETĀ

Rīkotājs: RJMF EVENTS, SIA
Reģ. Nr.: 40008283962
VISI ŠĪ RĪKOTĀJA PASĀKUMI

DER ZINĀT:
Pasākuma valoda: Orģinālvaloda
Bezmaksas ieeja bērniem: Nav paredzēta

Biļešu cenas

  130.00 €  pieejams  110.00 €  pieejams  90.00 €  pieejams  70.00 €  pieejams  50.00 €  pieejams  35.00 €  pieejams  25.00 €  pieejams  15.00 €  pieejams

Pērkot biļetes internetā, tiek piemērota interneta veikala izmantošanas maksa. Lasīt šeit

Iegādājoties biļetes tirdzniecības vietās, pakalpojuma maksa netiek piemērota.

UZZINI VAIRĀK

Londonas Simfoniskais orķestris un DŽANANDREA NOZEDA / Vadims Repins, vijole/

Pirkt

 
Sestdien, 31. augustā, plkst. 19.00 Dzintaru koncertzālē (Lielā zāle)
Londonas simfoniskais orķestris un Džanandrea Nozeda Noseda
Vadims Repins, vijole
 
Mūzikas festivāla RĪGA JŪRMALA noslēdzošās nedēļas nogales centrā – orķestris, kuru var dēvēt par drosmīgāko un asprātīgāko starp pasaules orķestriem. Šķiet, jēdziens “robežas” uz Londonas simfonisko orķestri nav attiecināms – kopš tā dibināšanas 1904. gadā mūziķu kolektīvs vienmēr ir bijis avangardā, ieviešot vai aprobējot laikmeta vēsmas. Orķestris pirmais ieskaņo skaņuplates, mūziku filmām, dibina pats savu ierakstu zīmolu, spēlē olimpisko spēļu atklāšanā un jaunās virsotnēs uzved tieši laikmetīgo mūziku. 
 
Kopā ar Londonas simfonisko orķestri tā galvenā viesdiriģenta Džanandrea Nozedas Nosedas vadībā muzicēs krievu vijolnieks Vadims Repins. Viņa spēli raksturo ugunīga kaisme, nevainojama tehnika, dzejiskums un jūtīgums. Pasaules mūzikas arēnā savulaik ienācis teju kā brīnumbērns un 11 gadu vecumā uzvarējis Ļubļinas Veņjavska konkursā, V. Repins kopš tā laika muzicējis Eiropas, Amerikas un Āzijas slavenākajās koncertzālēs. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš kļuva par jaunāko prestižā Karalienes Elizabetes konkursa uzvarētāju.
 
Koncerta programmā:
Bendžamins BRITENS “Četras jūras interlūdijas” no operas "Pīters Graimss"
Makss BRUHS Pirmais koncerts vijolei un orķestrim solminorā, op. 26
Pēteris ČAIKOVSKIS. Piektā simfonija miminorā, op. 64

Kopš pirmās pastāvēšanas dienas Londonas simfoniskais orķestris ir bijis izaicinoši atšķirīgs un lepni novatorisks – šādu pašraksturojumu rodam Londonas simfoniskā orķestra (LSO) mājaslapā. 1904. gadā dibinātais orķestris bija pirmais Lielbritānijā, kas piederēja pašiem mūziķiem. Un viņu neatkarības mīlestība kopš tā laika nav mazinājusies. LSO bija viens no pašiem pirmajiem orķestriem, kas ieskaņoja skaņuplates un mūziku filmām; šodien viņu diskogrāfijā ir vairāk ieskaņojumu, nekā jebkuram citam pasaules orķestrim.
 
Savā divpadsmitajā desmitgadē Londonas simfoniskais orķestris joprojām tic, ka viņu galvenais uzdevums ir gādāt, lai pēc iespējas lielāks klausītāju skaits varētu tikties ar izcilu mūziku. Kopš 1982. gada orķestris ir Londonas Bārbikenas centra rezidences orķestris. Ik gadu tas sniedz 70 koncertus Londonā un ap pussimtu koncertu citur pasaulē.
 
LSO ir ne tikai pirmais orķestris, kas izveidoja pats savas izglītības programmas, bet arī pirmais, kas radīja pats savu mūzikas izglītības centru. LSO ir pirmais vēl kādā būtiskā jomā. Jau 1999. gadā orķestris dibināja pats savu ierakstu zīmolu „LSO Live”. Tobrīd tā bija gluži revolucionāra pieeja koncertu ieskaņošanai un ierakstu izplatīšanai, jo tā bija viena no pašām pirmajām ierakstu firmām, kas, jau atkal, pieder pašiem mūziķiem.  LSO bija pirmais, kas lika lietā digitālās filmēšanas, „Blu-ray Audio”, lejupielādes un straumēšanas iespējas. Orķestra muzicēšanu var dzirdēt arī simtiem filmu skaņu celiņos – no “Zvaigžņu kariem” līdz “Karaļa runai”, “Ūdens formai” un “Indiana Džonsam”.
 
LSO ir bijis rezidences orķestris arī Ņujorkas Linkolna centrā, Parīzes Filharmonijā, Floridas Starptautiskajā festivālā, Santori zālē Tokijā. 1956. gadā tas kļuva par pirmo britu orķestri, kas devās uz Dienvidāfriku. Orķestris regulāri ceļo arī uz Tālajiem Austrumiem un, protams, uz visām Eiropas nozīmīgākajām pilsētām.
 
1912. gadā LSO kļuva par pirmo britu orķestri, kas devās koncerttūrē uz Ameriku. Tikai pēdējā brīža izmaiņas kuģu grafikā viņus paglāba no kuģošanas ar „Titāniku” – orķestris ceļā devās pāris dienas agrāk ar kuģi „The Baltic”.
Visvairāk klausītāju – 900 miljoni – orķestrim bija tad, kad 2012. gada Londonas olimpisko spēļu atklāšanā kopā ar LSO un Saimonu Retlu muzicēja misters Bīns – aktieris Rovans Atkinsons.
 
Diriģents Džanandrea Noseda (1964) ir dzimis Milānā, diriģēšanu studējis pie Donato Renceti, Mjunhuna Čuna un Valērija Gergijeva. Mācījies arī klavierspēli un kompozīciju. Par nopelniem Itālijas mākslā viņš ir apbalvots ar Itālijas Republikas Goda ordeni. 2015. gadā par Gada diriģentu viņu titulēja žurnāls „Musical America”, 2016. gadā viņš ieguva Starptautisko Operas balvu kā Gada diriģents.
 
Šobrīd Noseda ir Nacionālā simfoniskā orķestra muzikālais vadītājs Vašingtonā, kā arī Londonas simfoniskā orķestra (LSO) un Izraēlas filharmoniskā orķestra galvenais viesdiriģents. Viņš vada Kadakesas orķestri Katalonijā un Strezas festivālu Itālijā. 2018. gada jūlijā Cīrihes opera paziņoja, ka Noseda būs tās galvenais muzikālais vadītājs, sākot ar 2021./2022. gada sezonu, un jau tagad ir zināms, ka šī darba perioda centrālais notikums būs jauns Vāgnera „Nībelungu gredzena” cikla iestudējums.
 
Savukārt, kad 2017. gadā tika ziņots par Nosedas apstiprināšanu Londonas simfoniskā orķestra galvenā viesdiriģenta statusā, LSO galvenais diriģents Saimons Retls teica: „Esmu sajūsmā, ka Džanandrea vēl ciešāk iekļausies LSO ģimenē. Jau sen apbrīnoju viņa muzicēšanu, kurā tik neparasti apvienojas liriskums un drāma.”
 
Noseda ir diriģējis pasaules slavenākos orķestrus – Berlīnes, Minhenes, Ņujorkas filharmoniķus, Čikāgas simfonisko orķestri, Klīvlendas un Filadelfijas orķestrus, NHK simfonisko orķestri, Parīzes orķestri un Francijas Nacionālo orķestri, „Vīnes filharmoniķus” un Vīnes simfonisko orķestri, Amsterdamas Karalisko „Concertgebouw” orķestri. Viņš ir diriģējis „La Scala”, Metropoles operā, Karaliskajā Koventgārdena operā, Zalcburgas festivālā un Cīrihes operā. Viņš bija Turīnas „Teatro Regio” muzikālais vadītājs no 2007. līdz 2018. gadam, un šajā laikā šī opernama uzvedumi, ieskaņojumi un filmu projekti iemantoja starptautisku atzinību.
 
Vijolnieks Vadims Repins (1971) vijoļspēli sāka mācīties dzimtajā Novosibirskā pie izcilā pedagoga Zahara Brona, kura skolnieku vidū minami arī Maksims Vengerovs, Vadims Gluzmans, Daniels Houps, u. c. Ļubļinas Veņjavska konkursa zelta medaļu Vadims Repins ieguva 11 gadu vecumā. Tad arī uzstājās pirmajos solokoncertos Maskavā un Pēterburgā. Četrpadsmit gadu vecumā viņš jau koncertēja Tokijā, Minhenē, Berlīnē, Helsinkos un Ņujorkas Kārnegija zālē. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš kļuva par jaunāko Karalienes Elizabetes konkursa uzvarētāju. Kopš tā laika viņš ir muzicējis Eiropas, Amerikas un Āzijas slavenākajās koncertzālēs.
 
Uz sadarbību viņu ir aicinājuši pasaules izcilākie orķestri – Berlīnes, Ņujorkas un Losandželosas filharmoniskie orķestri, Bostonas, Čikāgas un Sanfrancisko simfoniskie orķestri, Klīvlendas orķestris, Sanktpēterburgas Filharmonijas orķestris, Londonas simfoniskais orķestris, Izraēlas filharmoniskais orķestris, NDR Hamburgas simfoniskais orķestris, Amsterdamas Karaliskais „Concertgebouw” orķestris un „La Scala” orķestris.
Viņš ir muzicējis kopā ar Marisu Jansonu, Saimonu Retlu, Kentu Nagano, Valēriju Gergijevu, Jehudi Menuhinu, Pjēru Bulēzu, Rikardo Šaijī, Nēmi Jervi, Esu Peku Salonenu, Mstislavu Rostropoviču, Rikardo Muti, Juriju Temirkanovu un daudziem citiem diriģentiem.
 
Viņš ir piedalījies Maskavas Lieldienu festivālā, BBC Promenādes koncertos, Šlēzvigas-Holšteinas, Zalcburgas, Holivudas, Tenglvudas, Ravīnijas, Gštādes, Reingavas, Verbjē, Dubrovniku, Mentonas un daudzos citos festivālos. V. Repina ieraksti ir ieguvuši gan „ECHO Classic” balvu, gan BBC Mūzikas balvu.
 
2010. gadā Vadims Repins ieguva Francijas „Victoire d’Honneur” balvu par mūža devumu mūzikā un kļuva par Francijas Mākslas un literatūras ordeņa kavalieri, 2014. gadā – par Pekinas Centrālās konservatorijas Goda profesoru, bet 2015. gadā tādu pašu titulu ieguva Šanhajas konservatorijā.
 
No 19. jūlija līdz 1. septembrim Rīgā un Jūrmalā viesosies vadošie pasaules simfoniskie orķestri un diriģenti, būs iespēja klausīties simfoniskās, kamermūzikas un solokoncertus, kā arī iepazīt akadēmiskās mūzikas izpildītājmākslas zvaigznes un jaunos talantus. RJMF2019 mākslinieciskās koncepcijas autori ir Verbjē mūzikas festivāla dibinātājs un vadītājs Martins Engstrēms un producents Migels Estebans. RJMF2019 rīko fonds “Rīgas Jūrmalas mūzikas festivāls”, kura darbības mērķis ir veidot klasiskās mūzikas notikumus, kas popularizē Latviju pasaulē kā nozīmīgu klasiskās mūzikas tūrisma galamērķi Ziemeļeiropā.
 
Vairāk: www.riga-jurmala.com 

Londonas Simfoniskais orķestris un DŽANANDREA NOZEDA / Vadims Repins, vijole/
Sestdiena, 2019. gada 31. augusts - 19:00
Dzintaru Koncertzāle Lielā zāle
Biļešu cenas no 15.00€ līdz 130.00€
Pirkt

 
Sestdien, 31. augustā, plkst. 19.00 Dzintaru koncertzālē (Lielā zāle)
Londonas simfoniskais orķestris un Džanandrea Nozeda Noseda
Vadims Repins, vijole
 
Mūzikas festivāla RĪGA JŪRMALA noslēdzošās nedēļas nogales centrā – orķestris, kuru var dēvēt par drosmīgāko un asprātīgāko starp pasaules orķestriem. Šķiet, jēdziens “robežas” uz Londonas simfonisko orķestri nav attiecināms – kopš tā dibināšanas 1904. gadā mūziķu kolektīvs vienmēr ir bijis avangardā, ieviešot vai aprobējot laikmeta vēsmas. Orķestris pirmais ieskaņo skaņuplates, mūziku filmām, dibina pats savu ierakstu zīmolu, spēlē olimpisko spēļu atklāšanā un jaunās virsotnēs uzved tieši laikmetīgo mūziku. 
 
Kopā ar Londonas simfonisko orķestri tā galvenā viesdiriģenta Džanandrea Nozedas Nosedas vadībā muzicēs krievu vijolnieks Vadims Repins. Viņa spēli raksturo ugunīga kaisme, nevainojama tehnika, dzejiskums un jūtīgums. Pasaules mūzikas arēnā savulaik ienācis teju kā brīnumbērns un 11 gadu vecumā uzvarējis Ļubļinas Veņjavska konkursā, V. Repins kopš tā laika muzicējis Eiropas, Amerikas un Āzijas slavenākajās koncertzālēs. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš kļuva par jaunāko prestižā Karalienes Elizabetes konkursa uzvarētāju.
 
Koncerta programmā:
Bendžamins BRITENS “Četras jūras interlūdijas” no operas "Pīters Graimss"
Makss BRUHS Pirmais koncerts vijolei un orķestrim solminorā, op. 26
Pēteris ČAIKOVSKIS. Piektā simfonija miminorā, op. 64

Kopš pirmās pastāvēšanas dienas Londonas simfoniskais orķestris ir bijis izaicinoši atšķirīgs un lepni novatorisks – šādu pašraksturojumu rodam Londonas simfoniskā orķestra (LSO) mājaslapā. 1904. gadā dibinātais orķestris bija pirmais Lielbritānijā, kas piederēja pašiem mūziķiem. Un viņu neatkarības mīlestība kopš tā laika nav mazinājusies. LSO bija viens no pašiem pirmajiem orķestriem, kas ieskaņoja skaņuplates un mūziku filmām; šodien viņu diskogrāfijā ir vairāk ieskaņojumu, nekā jebkuram citam pasaules orķestrim.
 
Savā divpadsmitajā desmitgadē Londonas simfoniskais orķestris joprojām tic, ka viņu galvenais uzdevums ir gādāt, lai pēc iespējas lielāks klausītāju skaits varētu tikties ar izcilu mūziku. Kopš 1982. gada orķestris ir Londonas Bārbikenas centra rezidences orķestris. Ik gadu tas sniedz 70 koncertus Londonā un ap pussimtu koncertu citur pasaulē.
 
LSO ir ne tikai pirmais orķestris, kas izveidoja pats savas izglītības programmas, bet arī pirmais, kas radīja pats savu mūzikas izglītības centru. LSO ir pirmais vēl kādā būtiskā jomā. Jau 1999. gadā orķestris dibināja pats savu ierakstu zīmolu „LSO Live”. Tobrīd tā bija gluži revolucionāra pieeja koncertu ieskaņošanai un ierakstu izplatīšanai, jo tā bija viena no pašām pirmajām ierakstu firmām, kas, jau atkal, pieder pašiem mūziķiem.  LSO bija pirmais, kas lika lietā digitālās filmēšanas, „Blu-ray Audio”, lejupielādes un straumēšanas iespējas. Orķestra muzicēšanu var dzirdēt arī simtiem filmu skaņu celiņos – no “Zvaigžņu kariem” līdz “Karaļa runai”, “Ūdens formai” un “Indiana Džonsam”.
 
LSO ir bijis rezidences orķestris arī Ņujorkas Linkolna centrā, Parīzes Filharmonijā, Floridas Starptautiskajā festivālā, Santori zālē Tokijā. 1956. gadā tas kļuva par pirmo britu orķestri, kas devās uz Dienvidāfriku. Orķestris regulāri ceļo arī uz Tālajiem Austrumiem un, protams, uz visām Eiropas nozīmīgākajām pilsētām.
 
1912. gadā LSO kļuva par pirmo britu orķestri, kas devās koncerttūrē uz Ameriku. Tikai pēdējā brīža izmaiņas kuģu grafikā viņus paglāba no kuģošanas ar „Titāniku” – orķestris ceļā devās pāris dienas agrāk ar kuģi „The Baltic”.
Visvairāk klausītāju – 900 miljoni – orķestrim bija tad, kad 2012. gada Londonas olimpisko spēļu atklāšanā kopā ar LSO un Saimonu Retlu muzicēja misters Bīns – aktieris Rovans Atkinsons.
 
Diriģents Džanandrea Noseda (1964) ir dzimis Milānā, diriģēšanu studējis pie Donato Renceti, Mjunhuna Čuna un Valērija Gergijeva. Mācījies arī klavierspēli un kompozīciju. Par nopelniem Itālijas mākslā viņš ir apbalvots ar Itālijas Republikas Goda ordeni. 2015. gadā par Gada diriģentu viņu titulēja žurnāls „Musical America”, 2016. gadā viņš ieguva Starptautisko Operas balvu kā Gada diriģents.
 
Šobrīd Noseda ir Nacionālā simfoniskā orķestra muzikālais vadītājs Vašingtonā, kā arī Londonas simfoniskā orķestra (LSO) un Izraēlas filharmoniskā orķestra galvenais viesdiriģents. Viņš vada Kadakesas orķestri Katalonijā un Strezas festivālu Itālijā. 2018. gada jūlijā Cīrihes opera paziņoja, ka Noseda būs tās galvenais muzikālais vadītājs, sākot ar 2021./2022. gada sezonu, un jau tagad ir zināms, ka šī darba perioda centrālais notikums būs jauns Vāgnera „Nībelungu gredzena” cikla iestudējums.
 
Savukārt, kad 2017. gadā tika ziņots par Nosedas apstiprināšanu Londonas simfoniskā orķestra galvenā viesdiriģenta statusā, LSO galvenais diriģents Saimons Retls teica: „Esmu sajūsmā, ka Džanandrea vēl ciešāk iekļausies LSO ģimenē. Jau sen apbrīnoju viņa muzicēšanu, kurā tik neparasti apvienojas liriskums un drāma.”
 
Noseda ir diriģējis pasaules slavenākos orķestrus – Berlīnes, Minhenes, Ņujorkas filharmoniķus, Čikāgas simfonisko orķestri, Klīvlendas un Filadelfijas orķestrus, NHK simfonisko orķestri, Parīzes orķestri un Francijas Nacionālo orķestri, „Vīnes filharmoniķus” un Vīnes simfonisko orķestri, Amsterdamas Karalisko „Concertgebouw” orķestri. Viņš ir diriģējis „La Scala”, Metropoles operā, Karaliskajā Koventgārdena operā, Zalcburgas festivālā un Cīrihes operā. Viņš bija Turīnas „Teatro Regio” muzikālais vadītājs no 2007. līdz 2018. gadam, un šajā laikā šī opernama uzvedumi, ieskaņojumi un filmu projekti iemantoja starptautisku atzinību.
 
Vijolnieks Vadims Repins (1971) vijoļspēli sāka mācīties dzimtajā Novosibirskā pie izcilā pedagoga Zahara Brona, kura skolnieku vidū minami arī Maksims Vengerovs, Vadims Gluzmans, Daniels Houps, u. c. Ļubļinas Veņjavska konkursa zelta medaļu Vadims Repins ieguva 11 gadu vecumā. Tad arī uzstājās pirmajos solokoncertos Maskavā un Pēterburgā. Četrpadsmit gadu vecumā viņš jau koncertēja Tokijā, Minhenē, Berlīnē, Helsinkos un Ņujorkas Kārnegija zālē. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš kļuva par jaunāko Karalienes Elizabetes konkursa uzvarētāju. Kopš tā laika viņš ir muzicējis Eiropas, Amerikas un Āzijas slavenākajās koncertzālēs.
 
Uz sadarbību viņu ir aicinājuši pasaules izcilākie orķestri – Berlīnes, Ņujorkas un Losandželosas filharmoniskie orķestri, Bostonas, Čikāgas un Sanfrancisko simfoniskie orķestri, Klīvlendas orķestris, Sanktpēterburgas Filharmonijas orķestris, Londonas simfoniskais orķestris, Izraēlas filharmoniskais orķestris, NDR Hamburgas simfoniskais orķestris, Amsterdamas Karaliskais „Concertgebouw” orķestris un „La Scala” orķestris.
Viņš ir muzicējis kopā ar Marisu Jansonu, Saimonu Retlu, Kentu Nagano, Valēriju Gergijevu, Jehudi Menuhinu, Pjēru Bulēzu, Rikardo Šaijī, Nēmi Jervi, Esu Peku Salonenu, Mstislavu Rostropoviču, Rikardo Muti, Juriju Temirkanovu un daudziem citiem diriģentiem.
 
Viņš ir piedalījies Maskavas Lieldienu festivālā, BBC Promenādes koncertos, Šlēzvigas-Holšteinas, Zalcburgas, Holivudas, Tenglvudas, Ravīnijas, Gštādes, Reingavas, Verbjē, Dubrovniku, Mentonas un daudzos citos festivālos. V. Repina ieraksti ir ieguvuši gan „ECHO Classic” balvu, gan BBC Mūzikas balvu.
 
2010. gadā Vadims Repins ieguva Francijas „Victoire d’Honneur” balvu par mūža devumu mūzikā un kļuva par Francijas Mākslas un literatūras ordeņa kavalieri, 2014. gadā – par Pekinas Centrālās konservatorijas Goda profesoru, bet 2015. gadā tādu pašu titulu ieguva Šanhajas konservatorijā.
 
No 19. jūlija līdz 1. septembrim Rīgā un Jūrmalā viesosies vadošie pasaules simfoniskie orķestri un diriģenti, būs iespēja klausīties simfoniskās, kamermūzikas un solokoncertus, kā arī iepazīt akadēmiskās mūzikas izpildītājmākslas zvaigznes un jaunos talantus. RJMF2019 mākslinieciskās koncepcijas autori ir Verbjē mūzikas festivāla dibinātājs un vadītājs Martins Engstrēms un producents Migels Estebans. RJMF2019 rīko fonds “Rīgas Jūrmalas mūzikas festivāls”, kura darbības mērķis ir veidot klasiskās mūzikas notikumus, kas popularizē Latviju pasaulē kā nozīmīgu klasiskās mūzikas tūrisma galamērķi Ziemeļeiropā.
 
Vairāk: www.riga-jurmala.com 

Iesakām

Iesakām