Tirdzniecības vietas

Dzintaru Koncertzāle Lielā zāle - Jūrmala, Turaidas iela 1
VISI PASĀKUMI ŠAJĀ NORISES VIETĀ

Rīkotājs: RJMF EVENTS, SIA
Reģ. Nr.: 40008283962
VISI ŠĪ RĪKOTĀJA PASĀKUMI

DER ZINĀT:
Pasākuma valoda: Orģinālvaloda
Bezmaksas ieeja bērniem: Nav paredzēta

Biļešu cenas

  100.00 €  pieejams  75.00 €  pieejams  60.00 €  pieejams  50.00 €  pieejams  40.00 €  pieejams  30.00 €  pieejams  20.00 €  pieejams  15.00 €  nav pieejams

Pērkot biļetes internetā, tiek piemērota interneta veikala izmantošanas maksa. Lasīt šeit

Iegādājoties biļetes tirdzniecības vietās, pakalpojuma maksa netiek piemērota.

UZZINI VAIRĀK

Krievijas Nacionālais orķestris un MIHAILS PĻETŅOVS, Miša Maiskis / čells /

Pirkt

 
Svētdien, 18. augustā, plkst. 19.00 Dzintaru koncertzālē (Lielā zāle)
Krievijas Nacionālais orķestris un Mihails Pļetņovs
Miša Maiskis, čells
 
Koncertā Dzintaru koncertzālē vienā vakarā satiksies trīs leģendas – Rīgā dzimušais un pasaules izcilākā čellista slavu ieguvušais Miša Maiskis, redzamākais mūsdienu pianists un diriģents Mihails Pļetņovs un vadošais Krievijas simfoniskais orķestris. 2008. gadā britu žurnāla „Gramophone” pasaules labāko orķestru divdesmitnieka vidū iekļautais Krievijas Nacionālais orķestris iemieso sevī labākās krievu akadēmiskās muzicēšanas skolas tradīcijas. Orķestra mākslinieciskais vadītājs kopš tā dibināšanas Mihails Pļetņovs par svarīgāko kopdarbā vērtē muzikālās satikšanās prieku, bet čellists Miša Maiskis savās interpretācijās nekad nepieļauj rutīnu. Azarts, impulsivitāte un harisma – tāds ir lielo meistaru satikšanās koncerta vadmotīvs!
 
Koncerta programmā:
Žoržs BIZĒ. Svīta no mūzikas lugai “Arliete”
Kamils SENSĀNSS. Pirmais koncerts čellam un orķestrim laminorā, op. 33
Sergejs PROKOFJEVS. Svīta no baleta “Romeo un Džuljeta”
 
Diriģentu Mihailu Pļetņovu (1958) dēvē par vienu no mūsdienu neparastākajiem mūziķiem, jo viņa dzīvē vienlīdz veiksmīgi īstenojusies gan pianista, gan diriģenta un komponista karjera. Mihails Pļetņovs piedzima Arhangeļskā mūziķu ģimenē un mācības uzsāka Kazaņas Valsts konservatorijas Mūzikas skolā, pēc tam P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas Centrālajā mūzikas skolā. Maskavas konservatorijā viņš mācījās pie Jakova Fliēra un Ļeva Vlasenko. 1978. gadā viņš ieguva 1. vietu un zelta medaļu 6. starptautiskajā Čaikovska pianistu konkursā. Tūlīt pēc tam aizsākās intensīva koncertdarbība visā pasaulē – gan solo, gan sadarbībā ar izcilākajiem orķestriem.
 
Pļetņovs ir saspēlējies ar Berlīnes, Londonas, Minhenes, Izraēlas, Čehijas filharmoniskajiem orķestriem, Sanfrancisko, Pitsburgas, Berlīnes simfoniskajiem orķestriem, Francijas Nacionālo orķestri un daudziem citiem. Uz koncertskatuvēm viņš ir ticies ar diriģēšanas lielmeistariem – Klaudio Abado, Karlo Mariju Džulīni, Bernardu Haitinku, Nēmi Jervi, Rikardo Šaijī, Lorinu Māzelu, Zubinu Metu, Leonardu Slatkinu un daudziem citiem. Gan klausītājus, gan kolēģus vienmēr sajūsminājusi viņa nevainojamā tehnika, smalkā stila izjūta un interpretāciju svaigums. „Mihails Pļetņovs katru skaņdarbu spēlē kā paša sacerētu, viņa interpretācijas ir satriecošas – nez vai jel ko tamlīdzīgu iespētu kāds cits pianists,” raksta BBC „Music Magazine”.
 
1990. gadā Pļetņovs nodibināja pirmo neatkarīgo orķestri Krievijas vēsturē, un jau dažu darbības gadu laikā kolektīvs bija ieguvis pasaules klases orķestra slavu un reputāciju. Mihails Pļetņovs Krievijas Nacionālo orķestri dēvē par savu lielāko prieka avotu, viņš joprojām ir tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.
 
Krievijas Nacionālo orķestri (KNO) 1990. gadā dibināja pianists un diriģents Mihails Pļetņovs. „Vēl padomju laikos tapis kā drosmīgs mākslinieciskās brīvības apliecinājums, gadsimta ceturksni vēlāk tas ir kļuvis par vienu no pasaules labākajiem orķestriem. Kopš orķestra pirmsākumiem tā dibinātājs un muzikālais vadītājs Mihails Pļetņovs ir radījis ko ļoti iedvesmojošu – mākslinieciski un finansiāli neatkarīgu institūciju, kurai ir gan drosme, gan griba palikt uzticīgai saviem ideāliem jelkādu šķēršļu priekšā. Tas ir vienīgais orķestris Krievijā, kas nav pakļauts valdības kontrolei. KNO ir viens no nozīmīgākajiem labas gribas vēstnešiem Krievijā, pārstāvot mākslinieciskās izcilības un novatorisma ideālus, organizatorisko un finansiālo veselumu (integritāti) un atbildību tolerances un saprašanās nodrošināšanā. Individuālie ziedotāji, fondi un korporācijas, pateicoties viņiem, ir sapratušas, ko nozīmē atbalstīt šāda līmeņa orķestri, šķērsojot pāri robežām un okeāniem orķestra celtos kultūras tiltus,” – šādi savas misijas redzējumu raksturo pats orķestris.
 
Krievijas Nacionālajam orķestrim ir veltīti tik jūsmīgi kritiķu vārdi kā „dzīvs izcilākās krievu mākslas simbols” (Miami Herald) un „tik tuvs ideālam, cik vien varētu vēlēties” (Trinity Mirror). „Tam jābūt ļoti īpašam Patētiskās simfonijas atskaņojumam, lai liktu Londonas kritiķim „iespringt”, bet šoreiz tas tiešām bija īpašs… Tas bija dzejisks, liegs, ar noskaņu – krāšņs, bet ne pārsātināts, un – jā, cildens. Ar to atklāsmes nebeidzas. Nevajadzētu brīnīties par to, ka krievu orķestris var būt tik dvēseliski uzrunājošs, bet toņa izsmalcinātība un izcili samērīgais līdzsvars ir kaut kas jauns,” – tā par Čaikovska 6. jeb „Patētiskās” simfonijas atskaņojumu raksta „Observer”.
Orķestris regulāri koncertē pasaules slavenākajās koncertzālēs un nozīmīgākajos festivālos, tai skaitā Edinburgas, Šlēzvigas-Holšteinas, Gštādes, BBC Promenādes koncertu un Napas ielejas festivālos. Kopš 2009. gada tas ik septembri, uzsākot koncertsezonu Maskavā, rīko pats savu Krievijas Nacionālā orķestra Lielo festivālu, kurš ieguvis Maskavas publikas atzinību un mīlestību.
 
No 19. jūlija līdz 1. septembrim Rīgā un Jūrmalā viesosies vadošie pasaules simfoniskie orķestri un diriģenti, būs iespēja klausīties simfoniskās, kamermūzikas un solokoncertus, kā arī iepazīt akadēmiskās mūzikas izpildītājmākslas zvaigznes un jaunos talantus. RJMF2019 mākslinieciskās koncepcijas autori ir Verbjē mūzikas festivāla dibinātājs un vadītājs Martins Engstrēms un producents Migels Estebans. RJMF2019 rīko fonds “Rīgas Jūrmalas mūzikas festivāls”, kura darbības mērķis ir veidot klasiskās mūzikas notikumus, kas popularizē Latviju pasaulē kā nozīmīgu klasiskās mūzikas tūrisma galamērķi Ziemeļeiropā.
 
Vairāk: www.riga-jurmala.com

Krievijas Nacionālais orķestris un MIHAILS PĻETŅOVS, Miša Maiskis / čells /

 
Svētdien, 18. augustā, plkst. 19.00 Dzintaru koncertzālē (Lielā zāle)
Krievijas Nacionālais orķestris un Mihails Pļetņovs
Miša Maiskis, čells
 
Koncertā Dzintaru koncertzālē vienā vakarā satiksies trīs leģendas – Rīgā dzimušais un pasaules izcilākā čellista slavu ieguvušais Miša Maiskis, redzamākais mūsdienu pianists un diriģents Mihails Pļetņovs un vadošais Krievijas simfoniskais orķestris. 2008. gadā britu žurnāla „Gramophone” pasaules labāko orķestru divdesmitnieka vidū iekļautais Krievijas Nacionālais orķestris iemieso sevī labākās krievu akadēmiskās muzicēšanas skolas tradīcijas. Orķestra mākslinieciskais vadītājs kopš tā dibināšanas Mihails Pļetņovs par svarīgāko kopdarbā vērtē muzikālās satikšanās prieku, bet čellists Miša Maiskis savās interpretācijās nekad nepieļauj rutīnu. Azarts, impulsivitāte un harisma – tāds ir lielo meistaru satikšanās koncerta vadmotīvs!
 
Koncerta programmā:
Žoržs BIZĒ. Svīta no mūzikas lugai “Arliete”
Kamils SENSĀNSS. Pirmais koncerts čellam un orķestrim laminorā, op. 33
Sergejs PROKOFJEVS. Svīta no baleta “Romeo un Džuljeta”
 
Diriģentu Mihailu Pļetņovu (1958) dēvē par vienu no mūsdienu neparastākajiem mūziķiem, jo viņa dzīvē vienlīdz veiksmīgi īstenojusies gan pianista, gan diriģenta un komponista karjera. Mihails Pļetņovs piedzima Arhangeļskā mūziķu ģimenē un mācības uzsāka Kazaņas Valsts konservatorijas Mūzikas skolā, pēc tam P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas Centrālajā mūzikas skolā. Maskavas konservatorijā viņš mācījās pie Jakova Fliēra un Ļeva Vlasenko. 1978. gadā viņš ieguva 1. vietu un zelta medaļu 6. starptautiskajā Čaikovska pianistu konkursā. Tūlīt pēc tam aizsākās intensīva koncertdarbība visā pasaulē – gan solo, gan sadarbībā ar izcilākajiem orķestriem.
 
Pļetņovs ir saspēlējies ar Berlīnes, Londonas, Minhenes, Izraēlas, Čehijas filharmoniskajiem orķestriem, Sanfrancisko, Pitsburgas, Berlīnes simfoniskajiem orķestriem, Francijas Nacionālo orķestri un daudziem citiem. Uz koncertskatuvēm viņš ir ticies ar diriģēšanas lielmeistariem – Klaudio Abado, Karlo Mariju Džulīni, Bernardu Haitinku, Nēmi Jervi, Rikardo Šaijī, Lorinu Māzelu, Zubinu Metu, Leonardu Slatkinu un daudziem citiem. Gan klausītājus, gan kolēģus vienmēr sajūsminājusi viņa nevainojamā tehnika, smalkā stila izjūta un interpretāciju svaigums. „Mihails Pļetņovs katru skaņdarbu spēlē kā paša sacerētu, viņa interpretācijas ir satriecošas – nez vai jel ko tamlīdzīgu iespētu kāds cits pianists,” raksta BBC „Music Magazine”.
 
1990. gadā Pļetņovs nodibināja pirmo neatkarīgo orķestri Krievijas vēsturē, un jau dažu darbības gadu laikā kolektīvs bija ieguvis pasaules klases orķestra slavu un reputāciju. Mihails Pļetņovs Krievijas Nacionālo orķestri dēvē par savu lielāko prieka avotu, viņš joprojām ir tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.
 
Krievijas Nacionālo orķestri (KNO) 1990. gadā dibināja pianists un diriģents Mihails Pļetņovs. „Vēl padomju laikos tapis kā drosmīgs mākslinieciskās brīvības apliecinājums, gadsimta ceturksni vēlāk tas ir kļuvis par vienu no pasaules labākajiem orķestriem. Kopš orķestra pirmsākumiem tā dibinātājs un muzikālais vadītājs Mihails Pļetņovs ir radījis ko ļoti iedvesmojošu – mākslinieciski un finansiāli neatkarīgu institūciju, kurai ir gan drosme, gan griba palikt uzticīgai saviem ideāliem jelkādu šķēršļu priekšā. Tas ir vienīgais orķestris Krievijā, kas nav pakļauts valdības kontrolei. KNO ir viens no nozīmīgākajiem labas gribas vēstnešiem Krievijā, pārstāvot mākslinieciskās izcilības un novatorisma ideālus, organizatorisko un finansiālo veselumu (integritāti) un atbildību tolerances un saprašanās nodrošināšanā. Individuālie ziedotāji, fondi un korporācijas, pateicoties viņiem, ir sapratušas, ko nozīmē atbalstīt šāda līmeņa orķestri, šķērsojot pāri robežām un okeāniem orķestra celtos kultūras tiltus,” – šādi savas misijas redzējumu raksturo pats orķestris.
 
Krievijas Nacionālajam orķestrim ir veltīti tik jūsmīgi kritiķu vārdi kā „dzīvs izcilākās krievu mākslas simbols” (Miami Herald) un „tik tuvs ideālam, cik vien varētu vēlēties” (Trinity Mirror). „Tam jābūt ļoti īpašam Patētiskās simfonijas atskaņojumam, lai liktu Londonas kritiķim „iespringt”, bet šoreiz tas tiešām bija īpašs… Tas bija dzejisks, liegs, ar noskaņu – krāšņs, bet ne pārsātināts, un – jā, cildens. Ar to atklāsmes nebeidzas. Nevajadzētu brīnīties par to, ka krievu orķestris var būt tik dvēseliski uzrunājošs, bet toņa izsmalcinātība un izcili samērīgais līdzsvars ir kaut kas jauns,” – tā par Čaikovska 6. jeb „Patētiskās” simfonijas atskaņojumu raksta „Observer”.
Orķestris regulāri koncertē pasaules slavenākajās koncertzālēs un nozīmīgākajos festivālos, tai skaitā Edinburgas, Šlēzvigas-Holšteinas, Gštādes, BBC Promenādes koncertu un Napas ielejas festivālos. Kopš 2009. gada tas ik septembri, uzsākot koncertsezonu Maskavā, rīko pats savu Krievijas Nacionālā orķestra Lielo festivālu, kurš ieguvis Maskavas publikas atzinību un mīlestību.
 
No 19. jūlija līdz 1. septembrim Rīgā un Jūrmalā viesosies vadošie pasaules simfoniskie orķestri un diriģenti, būs iespēja klausīties simfoniskās, kamermūzikas un solokoncertus, kā arī iepazīt akadēmiskās mūzikas izpildītājmākslas zvaigznes un jaunos talantus. RJMF2019 mākslinieciskās koncepcijas autori ir Verbjē mūzikas festivāla dibinātājs un vadītājs Martins Engstrēms un producents Migels Estebans. RJMF2019 rīko fonds “Rīgas Jūrmalas mūzikas festivāls”, kura darbības mērķis ir veidot klasiskās mūzikas notikumus, kas popularizē Latviju pasaulē kā nozīmīgu klasiskās mūzikas tūrisma galamērķi Ziemeļeiropā.
 
Vairāk: www.riga-jurmala.com

Iesakām

Iesakām