Tirdzniecības vietas

Ogres novada Kultūras centrs, Ogres Teātra telpa - Ogre, Brīvības iela 15
VISI PASĀKUMI ŠAJĀ NORISES VIETĀ

Rīkotājs: Ogres novada kultūras centrs, PA
Reģ. Nr.: 90001669956
VISI ŠĪ RĪKOTĀJA PASĀKUMI

Biļešu cenas

  12.00 €  pieejams

Pērkot biļetes internetā, tiek piemērota interneta veikala izmantošanas maksa. Lasīt šeit

Iegādājoties biļetes tirdzniecības vietās, pakalpojuma maksa netiek piemērota.

MEISTARS UN ALEKSANDRA

Pirkt

Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas.

Izrāžu cikls par Latvijas māksliniekiem

 

Izrāde

„Meistars un Aleksandra”

par mākslinieci Aleksandru Beļcovu (1892–1981)

 

Dramaturģe: Inga Ābele

Režisore: Ināra Slucka

Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Ināra Slucka

Aktieri: Zane Dombrovska un Jānis Kronis

Video: Uldis Jancis un Elīna Matvejeva

Gaismas: Rauls Lorencis

Īsteno: nodibinājums Mūzikas un mākslas atbalsta fonds ( MMAF) / www.kulturmarka.lv

 

Izrāde mākslinieci Aleksandru Beļcovu, kurai piemita stiprs, nelokāms raksturs, liela izturība, gribasspēks, pašdisciplīna un īpatnējs stoicisms, ir turpinājums Mūzikas un mākslas atbalsta fonda jau īstenotajām izrādēm šajā ciklā - radīt stāstus teātra valodā par spilgtām personībām Latvijas kultūrā un mākslā.

 

“ Ko tad šī sieviete gribēja? Kas bija vajadzīgs šai sievietei, kuras acīs vienmēr dega kaut kāda neizprotama uguntiņa.... Nezinu. Man tas nav zināms. Acīmredzot viņa teica taisnību, ka viņai bija vajadzīgs viņš, meistars... Viņa mīlēja viņu, viņa teica patiesību. ” No grāmatas M. Bulgakovs „Meistars un Margarita”

Aleksandra Beļcova  Krievijā dzimusī māksliniece savā dzimtenē ir zināma tikai šauram speciālistu lokam, toties Latvijas mākslas vēsturē viņa ir atzīta klasiskā modernisma meistare. Ar savu nākamo vīru latviešu mākslinieku Romanu Sutu (1896-1944) Beļcova iepazinās Penzas mākslas skolā Pirmā pasaules kara laikā. Pēc skolas beigšanas viņi abi aizbrauca uz Sanktpēterburgu. Drīz Romans devās atpakaļ uz Latviju, bet Aleksandra iestājās bijušajā Mākslas akadēmijā, kas tolaik pēc padomju Krievijas reformas ieguva nosaukumu “Augstākās mākslinieciskās darbnīcas” (krievu val. - ВХУТЕМАС) – vieta, kur pasniedza un studēja izcili krievu avangarda mākslinieki. Pēc Romana aicinājuma Aleksandra 1919.gadā atbrauca uz Rīgu, cerībā kā drīz varēs aizceļot arī līdz Parīzei – visu moderno mākslinieku Meku. Uz Parīzi Romans un Aleksandra aizbrauca 1922.gadā kopā, jau kā laulātais pāris, un nākamajā gadā atgriezās jau trijatā – ar Parīzē  piedzimušo meitu Tatjanu. Romana un Aleksandras ģimenes dzīvē netrūka kaislību un peripetiju, tomēr tas visupirms  ir bijis radošais tandēms, kura spilgtākais kopīgais projekts ir 1924.gadā organizētā porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars”. Māksliniece nodzīvoja garu mūžu, līdz pēdējiem dzīves gadiem aktīvi un radoši strādājot.

Teātra izrāžu producēšanā MMAF darbojas kopš 2008. gada, kad tapa izrāde par preses karalieni Emīliju Benjamiņu „Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam”. Jau, sākot ar šo izrādi, MMAF interese un „specializācija” iezīmējās – veidot stāstus teātra valodā par spilgtām personībām Latvijas un Rīgas kultūrā un mākslā.

Šādā kontekstā tapa skatītāju un nozares speciālistu cildināta izrāde par gleznotāju Jāni Pauļuku „Pauļuks. Rāmji”, kas 2010./2012. gadu sezonā tika izrādīta izstāžu zālē „Arsenāls”. Turpat sadarbībā ar Māru Ķimeli notika atjaunotā „Parīze-Rīga-Parīze” par izcilo mākslinieku pāri Rūdolfu un Elvīru Piņņiem., 2014.gada gada sākumā izstāžu zālē Arsenāls pirmizrādi piedzīvoja izrāde par gleznotāju un grafiķi Kārli Padegu „PADEGS un PADEGS”, bet 2016. gadā - izrādes par gleznotājiem Ugu Skulmi „Uga Skulme. Ceļojums uz vietas” un Jani Rozentālu „No Rozentāla”. 2018.gadā par Voldemāru Irbi „Zibeņu domas. Irbīte”

MEISTARS UN ALEKSANDRA
trešdiena, 13.03.2019, 19:00
Ogres novada Kultūras centrs, Ogres Teātra telpa
Biļešu cenas no 12.00€ līdz 12.00€
Pirkt

Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas.

Izrāžu cikls par Latvijas māksliniekiem

 

Izrāde

„Meistars un Aleksandra”

par mākslinieci Aleksandru Beļcovu (1892–1981)

 

Dramaturģe: Inga Ābele

Režisore: Ināra Slucka

Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Ināra Slucka

Aktieri: Zane Dombrovska un Jānis Kronis

Video: Uldis Jancis un Elīna Matvejeva

Gaismas: Rauls Lorencis

Īsteno: nodibinājums Mūzikas un mākslas atbalsta fonds ( MMAF) / www.kulturmarka.lv

 

Izrāde mākslinieci Aleksandru Beļcovu, kurai piemita stiprs, nelokāms raksturs, liela izturība, gribasspēks, pašdisciplīna un īpatnējs stoicisms, ir turpinājums Mūzikas un mākslas atbalsta fonda jau īstenotajām izrādēm šajā ciklā - radīt stāstus teātra valodā par spilgtām personībām Latvijas kultūrā un mākslā.

 

“ Ko tad šī sieviete gribēja? Kas bija vajadzīgs šai sievietei, kuras acīs vienmēr dega kaut kāda neizprotama uguntiņa.... Nezinu. Man tas nav zināms. Acīmredzot viņa teica taisnību, ka viņai bija vajadzīgs viņš, meistars... Viņa mīlēja viņu, viņa teica patiesību. ” No grāmatas M. Bulgakovs „Meistars un Margarita”

Aleksandra Beļcova  Krievijā dzimusī māksliniece savā dzimtenē ir zināma tikai šauram speciālistu lokam, toties Latvijas mākslas vēsturē viņa ir atzīta klasiskā modernisma meistare. Ar savu nākamo vīru latviešu mākslinieku Romanu Sutu (1896-1944) Beļcova iepazinās Penzas mākslas skolā Pirmā pasaules kara laikā. Pēc skolas beigšanas viņi abi aizbrauca uz Sanktpēterburgu. Drīz Romans devās atpakaļ uz Latviju, bet Aleksandra iestājās bijušajā Mākslas akadēmijā, kas tolaik pēc padomju Krievijas reformas ieguva nosaukumu “Augstākās mākslinieciskās darbnīcas” (krievu val. - ВХУТЕМАС) – vieta, kur pasniedza un studēja izcili krievu avangarda mākslinieki. Pēc Romana aicinājuma Aleksandra 1919.gadā atbrauca uz Rīgu, cerībā kā drīz varēs aizceļot arī līdz Parīzei – visu moderno mākslinieku Meku. Uz Parīzi Romans un Aleksandra aizbrauca 1922.gadā kopā, jau kā laulātais pāris, un nākamajā gadā atgriezās jau trijatā – ar Parīzē  piedzimušo meitu Tatjanu. Romana un Aleksandras ģimenes dzīvē netrūka kaislību un peripetiju, tomēr tas visupirms  ir bijis radošais tandēms, kura spilgtākais kopīgais projekts ir 1924.gadā organizētā porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars”. Māksliniece nodzīvoja garu mūžu, līdz pēdējiem dzīves gadiem aktīvi un radoši strādājot.

Teātra izrāžu producēšanā MMAF darbojas kopš 2008. gada, kad tapa izrāde par preses karalieni Emīliju Benjamiņu „Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam”. Jau, sākot ar šo izrādi, MMAF interese un „specializācija” iezīmējās – veidot stāstus teātra valodā par spilgtām personībām Latvijas un Rīgas kultūrā un mākslā.

Šādā kontekstā tapa skatītāju un nozares speciālistu cildināta izrāde par gleznotāju Jāni Pauļuku „Pauļuks. Rāmji”, kas 2010./2012. gadu sezonā tika izrādīta izstāžu zālē „Arsenāls”. Turpat sadarbībā ar Māru Ķimeli notika atjaunotā „Parīze-Rīga-Parīze” par izcilo mākslinieku pāri Rūdolfu un Elvīru Piņņiem., 2014.gada gada sākumā izstāžu zālē Arsenāls pirmizrādi piedzīvoja izrāde par gleznotāju un grafiķi Kārli Padegu „PADEGS un PADEGS”, bet 2016. gadā - izrādes par gleznotājiem Ugu Skulmi „Uga Skulme. Ceļojums uz vietas” un Jani Rozentālu „No Rozentāla”. 2018.gadā par Voldemāru Irbi „Zibeņu domas. Irbīte”

Iesakām

Iesakām