Der zināt
Organizators:
Rīgas pilsētas pašvaldība / Orķestris RĪGA
Paredzēts priekš:
7+
Pasākuma valoda:
Latviešu

Uzzini vairāk

WINDSTREAM festivāls / KAZANOVA UZ PLANĒTAS ZEME, Ādamsons, Kiršfelds, Orķestris RĪGA

sestdiena
2021. gada 2. oktobris, 19:00
Lielā ģilde

 Rīga, Amatu iela 6

Skatīt kartē Skatīt kartē

Festivāla "Windstream 2021" rudens cēliena atklāšanas koncerts notiks diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā. Programma kā retrospektīvs ceļojums iepazīstinās klausītājus ar nīderlandiešu komponista un diriģenta Johana de Meija daiļradi un oriģinālkompozīcijām simfoniskajam putēju orķestrim. 

Piedalās:

Orķestris "Rīga"

Diriģents - Kaspars Ādamsons

Čells - Ēriks Kiršfelds

Programmā:

Nīderlandiešu komponista Johana de Meija mūzika:

  •   "Holandiešu meistaru svītas" III daļa
  •   Koncerts čellam un orķestrim "Kazanova" 
  •  Trešā simfonija "Planēta Zeme" 

Johans de Meijs (1953) ir nīderlandiešu izcelsmes mūsdienu komponists, aranžētājs un diriģents. Trombona spēli un diriģēšanu apguvis Hāgas Karaliskajā konservatorijā. De Meija daiļrade ir krāšņa, tēlaina un bagāta. Viņa radītās oriģinālkompozīcijas, simfoniskās transkripcijas un filmu skaņu celiņi guvuši starptautisku atzinību. 

Pirmā simfonija “Gredzenu pavēlnieks” saņēmusi prestižo Sadlera kompozīcijas balvu, un to ierakstījuši pulka ievērojamāko orķestru, tai skaitā Londonas simfoniskais orķestris un Ziemeļnīderlandes orķestris. Viņa Otrā simfonija “Lielais ābols”, Trešā simfonija “Planēta Zeme”, Ceturtā simfonija, kā arī solo koncerti (T-Bone koncerts trombonam, UFO koncerts eifonijam un "Kazanova" čellam) entuziastiski uzņemti pasaules nozīmīgākajās koncertzālēs. 

De Meijs ilgu laiku profesionāli darbojies kā trombonists un eifonists, uzstājoties ar dažādiem orķestriem un mūzikas ansambļiem Nīderlandē. Pašlaik ir galvenais viesdiriģents Ņujorkas simfoniskajā pūtēju orķestrī un Kyushu pūtēju orķestrī Japānā. 

Holandiešu meistaru svītas (2009) tapšanā komponists iedvesmojies no trīs holandiešu vizuālās mākslas meistaru darbiem, radītiem holandiešu zelta laikmetā (ap 1650. gadu). Tie ir: Rembranta “Nakts sardze” (I daļa), Vermēra “Mīlas vēstule” (II daļa) un Stēna “Prinča diena” (III daļa). Šī koncerta programmā iekļautās trešās daļas notikumi norisinās tavernā, kur dzeršana, dziedāšana un muzicēšana caurvij svētku vakaru. 

Koncerts čellam un orķestrim "Kazanova" (2000) ir muzikāls Džakomo Kazanovas dzīves portrets. Kazanova dzīvo Venēcijā no 1725. līdz 1798. gadam, sagūstot simtiem sieviešu siržu un tajā pašā laikā aizvainojot Venēcijas vīriešus. Inkvizīcijas apsūdzēts, viņš no skaistās pilsētas bēg.

Trešā simfonija "Planēta Zeme" (2007) ir oda Mātei Zemei jeb Gajai, kas pieminēta Homēra 3000 gadu atpakaļ rakstītā himnā. Tā lūdz mūs, Zemes iedzīvotājus, cienīt planētu, kas par mums rūpējas. Simfonijas pirmajā daļā “Vientuļā planēta” paveras skats uz Zemi no kosmosa, dzirdamas eņģeliskas sieviešu balsis un dramatiskas planētu un komētu skaņas.

Otrā daļa “Planēta Zeme” ir pastorāls, atmosfērisks skats uz brīnumainajām Zemes ainavām.  Pirmo reizi izskan “lielā melodija” – heroisks unisons sešu ragu izpildījumā, no kura tiek atvasināta liela daļa simfonijas muzikālā materiāla; nebeidzami skan himna: “Es slavēšu Zemi – visa māti!” 

Simfonijas pēdējā daļā “Māte Zeme” Homēra himnas teksts sieviešu balsīs skan abstrakti, taču jūtama Zemes dzīves enerģijas klātesamība. 

De Meija “Planēta Zeme” ir mūzika mūsu laikam - tā atspoguļo mūsu Zemes skaistumu un atgādina par to, kas notiek ar apkārtējo vidi, taču vēstījuma beigas ir cerību pilnas. 

 

Ieteikt

Biļešu cenas
20 €
  • pieejams
18 €
  • pieejams
15 €
  • pieejams
12 €
  • pieejams
8 €
  • pieejams

Pērkot biļetes internetā, tiek piemērota interneta veikala izmantošanas maksa. Lasīt šeit .

Iegādājoties biļetes tirdzniecības vietās, pakalpojuma maksa netiek piemērota. Tirdzniecības vietas