Tirdzniecības vietas

Opera Lielā zāle - Rīga, Aspazijas bulvāris 3
VISI PASĀKUMI ŠAJĀ NORISES VIETĀ

Rīkotājs: RJMF EVENTS, SIA
Reģ. Nr.: 40203196553
VISI ŠĪ RĪKOTĀJA PASĀKUMI

DER ZINĀT:
Bezmaksas ieeja bērniem: Nav paredzēta

Biļešu cenas

  60.00 €  pieejams  50.00 €  mazāk par 10  45.00 €  pieejams  40.00 €  pieejams  35.00 €  pieejams  30.00 €  pieejams  25.00 €  pieejams  20.00 €  pieejams  15.00 €  pieejams

Pērkot biļetes internetā, tiek piemērota interneta veikala izmantošanas maksa. Lasīt šeit

Iegādājoties biļetes tirdzniecības vietās, pakalpojuma maksa netiek piemērota.

UZZINI VAIRĀK

JULIANS RAHLINS / vijole/, RŪDOLFS BUHBINDERS / klavieres/

Pirkt

Sestdien, 20. jūlijā, plkst. 19.00 Latvijas Nacionālajā operā
 
Julians Rahlins, vijole
Rūdolfs Buhbinders, klavieres

Pirmo reizi Latvijā muzicēs duets – vijoles virtuozs Julians Rahlins un pianisma leģenda Rūdolfs Buhbinders. Abu izpildījumā skanēs kamermūzikas klasika, kuras interpretācija prasa visaugstāko profesionalitāti, spēju atrast jaunas, individuālas, aizraujošas nianses vispārzināmajos skaņdarbos.
Rūdolfa Buhbindera prasme darīt mūziku vitālu, apdzīvojot ik frāzi, ir patiesi unikāla. Viņš ir noteicis jaunus interpretācijas mākslas standartus, jo īpaši kā Bēthovena mūzikas eksperts. Viņš nevairās atzīt, ka Bēthovena mūzika viņu joprojām aizkustina līdz asarām. Julians Rahlins individuālo stilu nosaka aizrautība un spēja iedvesmot klausītājus. Viņš spēlē 1704. gadā tapušo Stradivāri vijoli “ex Liebig”.
 
Koncerta programmā:
Francis ŠŪBERTS. Sonāte vijolei un klavierēm Remažorā, D 384
Ludvigs van BĒTHOVENS. Devītā sonāte vijolei un klavierēm Lamažorā, op. 47 (“Kreicera”)
Johanness BRĀMSS. Trešā sonāte vijolei un klavierēm Remažorā, op. 108
 
Pianisma leģendas Rūdolfa Buhbindera (1946) repertuārs sniedzas no Baha līdz laikmetīgajai mūzikai. Nu jau gandrīz sešdesmit gadus ilgajā austriešu pianista karjerā (pirmajā uzstāšanās reizē ar orķestri viņam bija vien divpadsmit gadi) tas radis atspoguļojumu vairāk nekā simts ieskaņojumos.
 
Buhbindera prasme darīt mūziku dzīvu, apdzīvojot ik frāzi, ir patiesi unikāla. Viņš ir noteicis jaunus interpretācijas mākslas standartus, jo īpaši kā Bēthovena mūzikas interprets. Buhbinders (šķiet, jokojot) ir atzinies, ka dažreiz Bēthovens viņam pat rādījies sapņos, vajājis diendienā teju līdz neprātam. Nav ļaunuma bez labuma – tamlīdzīga „apsēstība” rezultējusies Bēthovena 32 sonāšu cikla ieskaņojumos pat divas reizes. Un koncertos pilnīgi visas Bēthovena sonātes Buhbinders ir spēlējis vairāk nekā 50 reižu daudzviet pasaulē – no Berlīnes līdz Pekinai, no Buenosairesas līdz Drēzdenei, no Stambulas līdz Sanktpēterburgai. 2014. gadā Zalcburgas festivāla laikā viņš pirmais pilnīgi visas Bēthovena sonātes nospēlēja viena vasaras festivāla ietvaros.
 
Rūdolfa Buhbindera lasījumi vienmēr balstās filigrānā partitūru izpētē. Viņš ir kaismīgs vēsturisko izdevumu kolekcionārs – viņa kolekcijā ir trīsdesmit deviņi visu Bēthovena sonāšu antoloģiju izdevumi, kā arī daudz manuskriptu un pirmpublicējumu. Rūdolfs Buhbinders ir sarakstījis divas grāmatas – autobiogrāfiju „Da Capo” un „Mans Bēthovens – dzīve ar meistaru”.
Buhbinders ir arī Izraēlas filharmoniskā orķestra Goda biedrs, Bavārijas Radio simfoniskā orķestra rezidences mākslinieks.
 
Julians Rahlins ir ne tikai vijolnieks, kas jau kopš pusaudža gadiem muzicējis kopā ar klasiskās mūzikas korifejiem (pēc pirmajiem starptautiskajiem panākumiem Eirovīzijas konkursā, 1988. gadā iegūstot Gada jaunā mūziķa titulu, Julians kļuva par pašu jaunāko solistu, kāds jelkad spēlējis ar „Vīnes filharmoniķiem”). Julians Rahlins mērķtiecīgi un aizrautīgi paplašina savu darbības areālu, laika gaitā vijoļspēlei pievienojot gan alta spēli, gan diriģēšanu. Tādējādi, piemēram, viņam veltītajā Kšištofa Penderecka Dubultkoncertā vijolei un altam Julians Rahlins dažādos laikos ir varējis iejusties pat trīs dažādos tēlos – viņš ir spēlējis gan alta, gan vijoles solo, gan arī diriģējis Dubultkoncerta atskaņojumus.

Diriģents Daniele Gati raksturo Julianu Rahlinu kā vienkāršu, pieticīgu cilvēku un, šķiet, mūždien izslāpušu muzicēt. Cits diriģēšanas grands Zubins Meta piebilst – dodošs, izpalīdzīgs, līdzjūtīgs. Julians Rahlins ir izveidojis un aizrautīgi vadījis savus paša festivālus Dubrovnikos un Palmā de Maljorka. Viņš ir bijis oķestru vadītājs un galvenais viesdiriģents Anglijā, Somijā (Turku) un Norvēģijā (Kristiansandā), šosezon vien ir diriģējis Vīnes, Pitsburgas, Berlīnes, Zagrebas, Maskavas, Pēterburgas un vēl citus orķestrus, kā solists uzstājies kopā ar Marisu Jansonu, Manfrēdu Honeki, Kristofu Ešenbahu, Mjunu Vun Čunu un citiem diriģentiem.
 
Kā pats mūziķis stāsta, par vijolnieku kļuvis pārpratuma dēļ. Gribējis līdzināties vectēvam, kurš orķestrī spēlējis čellu. Tāpēc vijoli divarpus gadus vecajam bērnam vecāki iemānījuši, teikdami, ka tas ir čells. Julians tad nu to arī spēlējis, turēdams kā čellu. Pirmajā koncerta apmeklējuma reizē sapratis vecāku blēdību, bet tomēr turpinājis spēlēt vijoli. Un ironizē, ka pie alta ķēries, jo tas ļāvis viņam kā vijolniekam vistuvāk piekļūt čellam.
 
Vairāk: www.riga-jurmala.com
 
No 19. jūlija līdz 1. septembrim Rīgā un Jūrmalā viesosies vadošie pasaules simfoniskie orķestri un diriģenti, būs iespēja klausīties simfoniskās, kamermūzikas un solokoncertus, kā arī iepazīt akadēmiskās mūzikas izpildītājmākslas zvaigznes un jaunos talantus. RJMF2019 mākslinieciskās koncepcijas autori ir Verbjē mūzikas festivāla dibinātājs un vadītājs Martins Engstrēms un producents Migels Estebans. RJMF2019 rīko fonds “Rīgas Jūrmalas mūzikas festivāls”, kura darbības mērķis ir veidot klasiskās mūzikas notikumus, kas popularizē Latviju pasaulē kā nozīmīgu klasiskās mūzikas tūrisma galamērķi Ziemeļeiropā.

JULIANS RAHLINS / vijole/, RŪDOLFS BUHBINDERS / klavieres/

Sestdien, 20. jūlijā, plkst. 19.00 Latvijas Nacionālajā operā
 
Julians Rahlins, vijole
Rūdolfs Buhbinders, klavieres

Pirmo reizi Latvijā muzicēs duets – vijoles virtuozs Julians Rahlins un pianisma leģenda Rūdolfs Buhbinders. Abu izpildījumā skanēs kamermūzikas klasika, kuras interpretācija prasa visaugstāko profesionalitāti, spēju atrast jaunas, individuālas, aizraujošas nianses vispārzināmajos skaņdarbos.
Rūdolfa Buhbindera prasme darīt mūziku vitālu, apdzīvojot ik frāzi, ir patiesi unikāla. Viņš ir noteicis jaunus interpretācijas mākslas standartus, jo īpaši kā Bēthovena mūzikas eksperts. Viņš nevairās atzīt, ka Bēthovena mūzika viņu joprojām aizkustina līdz asarām. Julians Rahlins individuālo stilu nosaka aizrautība un spēja iedvesmot klausītājus. Viņš spēlē 1704. gadā tapušo Stradivāri vijoli “ex Liebig”.
 
Koncerta programmā:
Francis ŠŪBERTS. Sonāte vijolei un klavierēm Remažorā, D 384
Ludvigs van BĒTHOVENS. Devītā sonāte vijolei un klavierēm Lamažorā, op. 47 (“Kreicera”)
Johanness BRĀMSS. Trešā sonāte vijolei un klavierēm Remažorā, op. 108
 
Pianisma leģendas Rūdolfa Buhbindera (1946) repertuārs sniedzas no Baha līdz laikmetīgajai mūzikai. Nu jau gandrīz sešdesmit gadus ilgajā austriešu pianista karjerā (pirmajā uzstāšanās reizē ar orķestri viņam bija vien divpadsmit gadi) tas radis atspoguļojumu vairāk nekā simts ieskaņojumos.
 
Buhbindera prasme darīt mūziku dzīvu, apdzīvojot ik frāzi, ir patiesi unikāla. Viņš ir noteicis jaunus interpretācijas mākslas standartus, jo īpaši kā Bēthovena mūzikas interprets. Buhbinders (šķiet, jokojot) ir atzinies, ka dažreiz Bēthovens viņam pat rādījies sapņos, vajājis diendienā teju līdz neprātam. Nav ļaunuma bez labuma – tamlīdzīga „apsēstība” rezultējusies Bēthovena 32 sonāšu cikla ieskaņojumos pat divas reizes. Un koncertos pilnīgi visas Bēthovena sonātes Buhbinders ir spēlējis vairāk nekā 50 reižu daudzviet pasaulē – no Berlīnes līdz Pekinai, no Buenosairesas līdz Drēzdenei, no Stambulas līdz Sanktpēterburgai. 2014. gadā Zalcburgas festivāla laikā viņš pirmais pilnīgi visas Bēthovena sonātes nospēlēja viena vasaras festivāla ietvaros.
 
Rūdolfa Buhbindera lasījumi vienmēr balstās filigrānā partitūru izpētē. Viņš ir kaismīgs vēsturisko izdevumu kolekcionārs – viņa kolekcijā ir trīsdesmit deviņi visu Bēthovena sonāšu antoloģiju izdevumi, kā arī daudz manuskriptu un pirmpublicējumu. Rūdolfs Buhbinders ir sarakstījis divas grāmatas – autobiogrāfiju „Da Capo” un „Mans Bēthovens – dzīve ar meistaru”.
Buhbinders ir arī Izraēlas filharmoniskā orķestra Goda biedrs, Bavārijas Radio simfoniskā orķestra rezidences mākslinieks.
 
Julians Rahlins ir ne tikai vijolnieks, kas jau kopš pusaudža gadiem muzicējis kopā ar klasiskās mūzikas korifejiem (pēc pirmajiem starptautiskajiem panākumiem Eirovīzijas konkursā, 1988. gadā iegūstot Gada jaunā mūziķa titulu, Julians kļuva par pašu jaunāko solistu, kāds jelkad spēlējis ar „Vīnes filharmoniķiem”). Julians Rahlins mērķtiecīgi un aizrautīgi paplašina savu darbības areālu, laika gaitā vijoļspēlei pievienojot gan alta spēli, gan diriģēšanu. Tādējādi, piemēram, viņam veltītajā Kšištofa Penderecka Dubultkoncertā vijolei un altam Julians Rahlins dažādos laikos ir varējis iejusties pat trīs dažādos tēlos – viņš ir spēlējis gan alta, gan vijoles solo, gan arī diriģējis Dubultkoncerta atskaņojumus.

Diriģents Daniele Gati raksturo Julianu Rahlinu kā vienkāršu, pieticīgu cilvēku un, šķiet, mūždien izslāpušu muzicēt. Cits diriģēšanas grands Zubins Meta piebilst – dodošs, izpalīdzīgs, līdzjūtīgs. Julians Rahlins ir izveidojis un aizrautīgi vadījis savus paša festivālus Dubrovnikos un Palmā de Maljorka. Viņš ir bijis oķestru vadītājs un galvenais viesdiriģents Anglijā, Somijā (Turku) un Norvēģijā (Kristiansandā), šosezon vien ir diriģējis Vīnes, Pitsburgas, Berlīnes, Zagrebas, Maskavas, Pēterburgas un vēl citus orķestrus, kā solists uzstājies kopā ar Marisu Jansonu, Manfrēdu Honeki, Kristofu Ešenbahu, Mjunu Vun Čunu un citiem diriģentiem.
 
Kā pats mūziķis stāsta, par vijolnieku kļuvis pārpratuma dēļ. Gribējis līdzināties vectēvam, kurš orķestrī spēlējis čellu. Tāpēc vijoli divarpus gadus vecajam bērnam vecāki iemānījuši, teikdami, ka tas ir čells. Julians tad nu to arī spēlējis, turēdams kā čellu. Pirmajā koncerta apmeklējuma reizē sapratis vecāku blēdību, bet tomēr turpinājis spēlēt vijoli. Un ironizē, ka pie alta ķēries, jo tas ļāvis viņam kā vijolniekam vistuvāk piekļūt čellam.
 
Vairāk: www.riga-jurmala.com
 
No 19. jūlija līdz 1. septembrim Rīgā un Jūrmalā viesosies vadošie pasaules simfoniskie orķestri un diriģenti, būs iespēja klausīties simfoniskās, kamermūzikas un solokoncertus, kā arī iepazīt akadēmiskās mūzikas izpildītājmākslas zvaigznes un jaunos talantus. RJMF2019 mākslinieciskās koncepcijas autori ir Verbjē mūzikas festivāla dibinātājs un vadītājs Martins Engstrēms un producents Migels Estebans. RJMF2019 rīko fonds “Rīgas Jūrmalas mūzikas festivāls”, kura darbības mērķis ir veidot klasiskās mūzikas notikumus, kas popularizē Latviju pasaulē kā nozīmīgu klasiskās mūzikas tūrisma galamērķi Ziemeļeiropā.

Iesakām

Iesakām