Latvijas Radio koris
Kamerorķestris Sinfonietta Rīga
Diriģents Sigvards Kļava

Programma:
A.Selickis Sv.Siluana Lūgšana
G.Pelēcis Sv.Siluana vārds
A.Perts Siluana dziesma
E.Ešenvalds Es rakstu
A.Perts Ādama raudas

Svētais Siluāns, kurš nereti tiek dēvēts arī par Sirdskaidro Atonas Siluānu, ir viena no Pareizticīgo Baznīcas izcilākajām un spilgtākajām aizvadītā gadsimta personībām. Mūka pašaizliedzīgā un kalpošanā pavadītā dzīve un viņa atstātie viedie rakstu darbi turpina rezonēt ticīgo sirdīs un aizvien iedvesmo māksliniekus visā pasaulē. Latvijas Radio kora un tā mākslinieciskā vadītāja Sigvarda Kļavas kopīgi ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga veidotā koncertprogramma “Svētā Siluāna lūgšanas” sakrīt ar kristīgajai pasaulei tik nozīmīgo Lielo Piektdienu un runā par visai cilvēcei būtiskām un mūžīgām tēmām caur Sirdsskaidrā vārdiem. Visas šajā programmā apkopotās kompozīcijas tapušas, atsaucoties uz Svētā Siluāna patiesajām lūgsnām, ēterisko dzeju vai apgarotajiem sprediķiem... Līdz ar diviem pasaulslaveniem igauņu meistara Arvo Perta opusiem, “Ādama žēlabas” un “Siluāna dziesma”, Rīgas Domā skanēs arīdzan pirms gada pirmatskaņojumu piedzīvojusī Ērika Ešenvalda partitūra “Es rakstu”, kā arī divu ticības brāļu, Georga Pelēča un Andreja Selicka, jaundarbi.

Arvo Perta kamerorķestrim rakstītais darbs “Siluāna dziesma” tapis 1991. gadā un veltīts arhimandrītam Sofronijam, kurš savulaik Sv. Panteleimona klosterī kalpojis par palīgu viedajam Siluānam. Savukārt korim un stīginstrumentiem komponētais opuss “Ādama žēlabas”, kura ieskaņojums ar Tenu Kaljusti pie diriģenta pults pirms sešiem gadiem Latvijas Radio korim un Sinfonietta Rīga atnesa prestižo Grammy balvu, tapis 2009. gadā. Tas skaņās tērpis par askētu un “visautentikākā 20. gadsimta mūku” dēvētā Svētā Siluāna vārsmas. Perts papildina: “Man pašam Ādams – tas ir kopīgs termins, ne tikai lai nosauktu visu cilvēci, bet arī lai apzīmētu katru indivīdu, neraugoties uz laikmetu, sociālo stāvokli vai reliģisko piederību. Šis kolektīvais Ādams cietis un žēlojies uz šīs zemes gadu tūkstošiem. Mūsu priekštecis Ādams paredzēja cilvēces traģēdiju un piedzīvoja to, juzdamies vainīgs un atbildīgs par savu grēkā krišanu. Cilvēces kataklizmas viņš izcieta visdziļākajā izmisumā un mokās, kam nav remdinājuma.”

Ēriks Ešenvalds par pērn Latvijas Radio kora pirmatskaņoto opusu “Es rakstu” atklāj: “Siluāns rakstīja: “Manas domas ir izdzīvotas gadiem. Par maniem rakstiem, par kļūdām, par visu man piedodiet! Bet, kad rakstu vārdu, tad nākamo vēl nezinu – kas piedzimst manī, to arī rakstu.” Viņa zīmuļa lokiem pār papīru švīkstot, doma dzimst un iedzimst vārdā. Kamēr rakstu, tikmēr dzīvoju.” Autors papildina: “Skaņdarbs ir kā neliela epizode no Siluāna garās dzīves. Bet šī epizode atkārtojusies gandrīz vai ik dienas, jo viņš daudz rakstīja. Un tieši šī rakstīšana, šķiet, bijusi kā medijs, Siluānam gaisā notverot kaut ko no dievišķā visuma. Visums – ēterisks un acumirklīgs; cilvēka gars domu satver arī teju acumirklīgi, bet tas arī viss, jo zemišķais paģēr laiku, papīru un zīmuli. Un šī rakstīšana un apcerēšana, viņam papīru pieturot un rakstot, manā iztēlē uzglezno viņu kā īstenu brāli Kristū.”

Georgs Pelēcis par jauktajam korim un kamerorķestrim komponēto jaundarbu “Svētā Atonas Siluāna vārds” stāsta: “Mēs pastāvam, kamēr pastāv dievišķā liturģija un svētie cilvēki. 20. gadsimta svēto vidū ļoti spilgta figūra ir Atonas mūks Siluāns (1866-1938). Nevar pārvērtēt viņa lūgšanu un sprediķu tekstu aktualitāti mūsdienu un nākamo paaudžu cilvēkiem neatkarīgi no viņu tautības, vecuma un sociālā stāvokļa. Ar savu skaņdarbu aicinu klausītājus ne vien iepazīties ar dažām no viņa domām, bet arī garīgi un emocionāli tām pievienoties un tās pārdzīvot savās sirdīs.” Ar šo darbu komponists mūs rosina novērsties no bezgalīgām ikdienas raizēm uz pievērsties domām par Dievu, lūgšanām par Svētās Trīsvienības izzināšanu un Dieva mīlestību.

Latvijas Radio koris un Sinfonietta Rīga. Svētā Siluāna lūgšanas