Box offices

VEF Kultūras pils Kamerzāle - Rīga, Ropažu iela 2
ALL EVENTS IN THIS VENUE

Organizer: Rīgas pilsētas pašvaldība / VEF Kultūras pils
Reg. number: 90000013606
ALL EVENTS BY THIS ORGANIZER

Add event to calendar

Ticket Prices

  10.00 €  available

When buying tickets online, Transaction fee is added. Read more

When buying tickets at Box offices, Transaction fee is not added.

Kamermūzikas koncertu un sarunu cikla COME PRIMA 12. programma | TU SAKI!

Buy

Kamermūzikas koncertu un sarunu cikla COME PRIMA 12.programma, kas veidota sadarbībā ar Latvijas Radio 3 Klasika, ar Rīgas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, dzirdēsim latviešu kinomūziku citādā skanējumā.

Latvju pelēkais, spāņu sarkanais, franču smalkais... Šādus raksturojumus var atrast daudziem mūzikas stiliem, virzieniem, ģeogrāfiskiem reģioniem. Bet vai pazīstam savu dabu un mentalitāti? Vai atpazīstam to mākslā? Vai sadzirdam to mūzikā? Savā, latviešu kinomūzikā?
Latvijas kultūras mantojumā ievērojama vieta ir latviešu kinomūzikai. Tās šedevri droši iekļaujas pasaules kinomūzikas klāstā, ar tiem mums ir pamats būt lepniem. Latviešu kinomūzika tieši šādā – kamerskanējumā – vēl nav dzirdēta. Iemīļotās melodijas tieši pieklusinātākam, intīmākam skanējumam atklās šīs mūzikas citas šķautnes, ļaus izbaudīt tās smalkumu, niansētību un iekšējo skaistumu. Tās ir tās pašas zināmākās Raimonda Paula, Jāņa Ivanova, Marģera Zariņa, Pētera Plakida kino melodijas, bet personiskākā, intīmākā, nedzirdētākā skanējumā. Dažas kino melodijas tiks savirknētas popūrijā, apvienojot vienā skaņdarbā viena komponista vairāku filmu melodijas. Šādā mūzikas pasniegšanas formātā labi izpaudīsies arī nelielas teatrāli izspēlētas filmu ainiņas, kuras izspēlēs paši mūziķi.
Programma solās būt tīkama ausij, sildoša dvēselei, uzmundrinoša prātam un – medusmaize garam!

Koncertā piedalās:
Dita Krenberga (flauta)
Inta Sunepa (čells)
Juris Žvikovs (klavieres)

Dita Krenberga, LNSO flautu grupas koncertmeistare kopš 2006. gada. Flautas spēli apguvusi Latvijas Mūzikas akadēmijā Imanta Sneibja klasē, studējusi pie izciliem flautas profesoriem – Džeimsa Golveja, Orela Nikolē, Viljama Beneta un Alēna Mariona. Kā Leonarda Bernsteina stipendiāte papildinājusies Bostonas simfoniskā orķestra kursos Tanglvudas Mūzikas centrā. Sadarbojusies ar Leonardu Bernsteinu, Seidži Ozavu, Džefriju Teitu, Jo Jo Ma u. c. Mūziķe saņēmusi Gustava Zelta balvu, ir vairāku prestižu mūzikas konkursu laureate, tostarp Grand Prix un Zelta medaļas ieguvēja 34. Marijas Kanalsas Starptautiskajā mūzikas konkursā Barselonā (Spānijā, 1988), Starptautiskā konkursa „Prāgas pavasaris” laureate (1991), 48. CIEM konkursa diplomande Ženēvā (Šveicē, 1992). Mūziķe regulāri koncertē Latvijā, Eiropā, ASV, Kanādā, uzstājusies arī Austrālijā un Japānā. Par izciliem sasniegumiem izpildītājmākslā Dita Krenberga saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu 2000 un Triju zvaigžņu ordeni „Par spilgtu devumu mūzikā un nopelniem Latvijas vārda popularizēšanā pasaulē” (2009). 1995. gadā iznāca Ditas Krenbergas solo albums, 2007. gadā kopā ar pianisti Ievu Ošu izdots CD „Laikmeta ainavas”, bet 2016. gadā ierakstu kompānijas “Wergo” izdotajā CD ieskaņots Pētera Vaska flautas concerts.

Inga Sunepa, LNO orķestra čellu grupas koncertmeistare, muzikālo izglītību ieguvusi E. Dārziņa speciālajā mūzikas skolā un J. Vītola Mūzikas akadēmijā (prof. E. Testeļecas čella klasē). Koncertizpildītājas, kameransambļa mākslinieces un pasniedzējas bakalaura grāds 1995. gadā papildināts ar maģistra grādu kameransambļa specialitātē. Strādājusi par koncertmeistari-ilustratori J. Mediņa Mūzikas koledžā un J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, spēlējusi orķestrī Rīgas Kamermūziķi, kā koncertmeistare sadarbojusies ar tādiem orķestriem kā Lietuvas Valsts Simfoniskais orķestris, Nordyc Sympfony Igaunijā, Latvijas Filharmonijas kamerorķestri, Tallinas Simfoniettu un Sinfoniettu Rīga. Kā soliste aktīvi piedalās kamermūzikas projektos un CD ierakstos kā Latvijā, koncertējusi arī Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Čehijā, Francijā, Kanādā u.c. valstīs. Vairāku konkursu laureāte un diplomande, saņēmusi a/s Aldaris balvu (1999) un Latvijas Gāzes balvu (2009) kā labākā Latvijas Nacionālās operas orķestra māksliniece.

Juris Žvikovs ir aktīvi koncertējošs pianists un J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas klavieru katedras docents. Pēc studijām J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā papildinājies Luksemburgas konservatorijā (Conservatoire de Musique de la Ville de Luxembourg) un Pībodija konservatorijā Baltimorā (Peabody Conservatory at Johns Hopkins University). Viņa skolotāji ir bijuši Zigrīda Šillere, Jānis Lielmanis, Arnis Zandmanis, Teofils Biķis, Marko Krauss, Roberts Makdonalds. J. Žvikovs ir vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts un vairāku mūzikas balvu (tajā skaitā Lielā Mūzikas balva, 1994) un stipendiju (tajā skaitā divkārtējs Fulbright Scholarship /1996; 2009/) ieguvējs. Viņš ir sniedzis meistarklases Berlīnes Mākslu universitātē, Vācijā (Universität der Künste Berlin), Žana Sibeliusa mūzikas akadēmijā Helsinkos, Somijā, Roterdamas mūzikas akadēmijā, Holandē (Rotterdam Classical Music Academy), ArtEZ Mākslas Institūtā Arnemā, Holandē (ArtEZ Hogeschool voor de Kunsten, Arnhem), Udines konservatorijā, Itālijā, Kalifornijas Valsts universitātē Longbīčā (California State University at Long Beach), Ingesundas Mūzikas augstskolā Zviedrijā, Rafaela Orozko konservatorijā Kordovā, Spānijā (Conservatorio Superior de Música Rafael Orozco de Córdoba), Karaliskajā Mūzikas koledžā Stokholmā, Zviedrijā (Kungliga Musikhögskolan) un Kalifornijas Mākslu institūtā (California Institute of the Arts), kur 2009./2010. gadā bija arī mācībspēks. J. Žvikovs regulāri piedalās dažādos mūzikas projektos Latvijā un ārpus tās, 2006. gadā ierakstījis dubultdisku Latviešu klaviermūzikas antoloģija, 2014. gadā bijis koncertcikla “Koncertizrādes Spīķeros” veidotājs. Vairākus gadus J. Žvikovs bijis Lielās Mūzikas balvas žūrijas loceklis. Nominēts Lielajai Mūzikas balvai kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī” (2012) un “Par izcilu interpretāciju” (2015).

Kamermūzikas koncertu un sarunu cikla COME PRIMA 12. programma | TU SAKI!
EVENT_CENA 10.00€

Kamermūzikas koncertu un sarunu cikla COME PRIMA 12.programma, kas veidota sadarbībā ar Latvijas Radio 3 Klasika, ar Rīgas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, dzirdēsim latviešu kinomūziku citādā skanējumā.

Latvju pelēkais, spāņu sarkanais, franču smalkais... Šādus raksturojumus var atrast daudziem mūzikas stiliem, virzieniem, ģeogrāfiskiem reģioniem. Bet vai pazīstam savu dabu un mentalitāti? Vai atpazīstam to mākslā? Vai sadzirdam to mūzikā? Savā, latviešu kinomūzikā?
Latvijas kultūras mantojumā ievērojama vieta ir latviešu kinomūzikai. Tās šedevri droši iekļaujas pasaules kinomūzikas klāstā, ar tiem mums ir pamats būt lepniem. Latviešu kinomūzika tieši šādā – kamerskanējumā – vēl nav dzirdēta. Iemīļotās melodijas tieši pieklusinātākam, intīmākam skanējumam atklās šīs mūzikas citas šķautnes, ļaus izbaudīt tās smalkumu, niansētību un iekšējo skaistumu. Tās ir tās pašas zināmākās Raimonda Paula, Jāņa Ivanova, Marģera Zariņa, Pētera Plakida kino melodijas, bet personiskākā, intīmākā, nedzirdētākā skanējumā. Dažas kino melodijas tiks savirknētas popūrijā, apvienojot vienā skaņdarbā viena komponista vairāku filmu melodijas. Šādā mūzikas pasniegšanas formātā labi izpaudīsies arī nelielas teatrāli izspēlētas filmu ainiņas, kuras izspēlēs paši mūziķi.
Programma solās būt tīkama ausij, sildoša dvēselei, uzmundrinoša prātam un – medusmaize garam!

Koncertā piedalās:
Dita Krenberga (flauta)
Inta Sunepa (čells)
Juris Žvikovs (klavieres)

Dita Krenberga, LNSO flautu grupas koncertmeistare kopš 2006. gada. Flautas spēli apguvusi Latvijas Mūzikas akadēmijā Imanta Sneibja klasē, studējusi pie izciliem flautas profesoriem – Džeimsa Golveja, Orela Nikolē, Viljama Beneta un Alēna Mariona. Kā Leonarda Bernsteina stipendiāte papildinājusies Bostonas simfoniskā orķestra kursos Tanglvudas Mūzikas centrā. Sadarbojusies ar Leonardu Bernsteinu, Seidži Ozavu, Džefriju Teitu, Jo Jo Ma u. c. Mūziķe saņēmusi Gustava Zelta balvu, ir vairāku prestižu mūzikas konkursu laureate, tostarp Grand Prix un Zelta medaļas ieguvēja 34. Marijas Kanalsas Starptautiskajā mūzikas konkursā Barselonā (Spānijā, 1988), Starptautiskā konkursa „Prāgas pavasaris” laureate (1991), 48. CIEM konkursa diplomande Ženēvā (Šveicē, 1992). Mūziķe regulāri koncertē Latvijā, Eiropā, ASV, Kanādā, uzstājusies arī Austrālijā un Japānā. Par izciliem sasniegumiem izpildītājmākslā Dita Krenberga saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu 2000 un Triju zvaigžņu ordeni „Par spilgtu devumu mūzikā un nopelniem Latvijas vārda popularizēšanā pasaulē” (2009). 1995. gadā iznāca Ditas Krenbergas solo albums, 2007. gadā kopā ar pianisti Ievu Ošu izdots CD „Laikmeta ainavas”, bet 2016. gadā ierakstu kompānijas “Wergo” izdotajā CD ieskaņots Pētera Vaska flautas concerts.

Inga Sunepa, LNO orķestra čellu grupas koncertmeistare, muzikālo izglītību ieguvusi E. Dārziņa speciālajā mūzikas skolā un J. Vītola Mūzikas akadēmijā (prof. E. Testeļecas čella klasē). Koncertizpildītājas, kameransambļa mākslinieces un pasniedzējas bakalaura grāds 1995. gadā papildināts ar maģistra grādu kameransambļa specialitātē. Strādājusi par koncertmeistari-ilustratori J. Mediņa Mūzikas koledžā un J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, spēlējusi orķestrī Rīgas Kamermūziķi, kā koncertmeistare sadarbojusies ar tādiem orķestriem kā Lietuvas Valsts Simfoniskais orķestris, Nordyc Sympfony Igaunijā, Latvijas Filharmonijas kamerorķestri, Tallinas Simfoniettu un Sinfoniettu Rīga. Kā soliste aktīvi piedalās kamermūzikas projektos un CD ierakstos kā Latvijā, koncertējusi arī Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Čehijā, Francijā, Kanādā u.c. valstīs. Vairāku konkursu laureāte un diplomande, saņēmusi a/s Aldaris balvu (1999) un Latvijas Gāzes balvu (2009) kā labākā Latvijas Nacionālās operas orķestra māksliniece.

Juris Žvikovs ir aktīvi koncertējošs pianists un J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas klavieru katedras docents. Pēc studijām J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā papildinājies Luksemburgas konservatorijā (Conservatoire de Musique de la Ville de Luxembourg) un Pībodija konservatorijā Baltimorā (Peabody Conservatory at Johns Hopkins University). Viņa skolotāji ir bijuši Zigrīda Šillere, Jānis Lielmanis, Arnis Zandmanis, Teofils Biķis, Marko Krauss, Roberts Makdonalds. J. Žvikovs ir vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts un vairāku mūzikas balvu (tajā skaitā Lielā Mūzikas balva, 1994) un stipendiju (tajā skaitā divkārtējs Fulbright Scholarship /1996; 2009/) ieguvējs. Viņš ir sniedzis meistarklases Berlīnes Mākslu universitātē, Vācijā (Universität der Künste Berlin), Žana Sibeliusa mūzikas akadēmijā Helsinkos, Somijā, Roterdamas mūzikas akadēmijā, Holandē (Rotterdam Classical Music Academy), ArtEZ Mākslas Institūtā Arnemā, Holandē (ArtEZ Hogeschool voor de Kunsten, Arnhem), Udines konservatorijā, Itālijā, Kalifornijas Valsts universitātē Longbīčā (California State University at Long Beach), Ingesundas Mūzikas augstskolā Zviedrijā, Rafaela Orozko konservatorijā Kordovā, Spānijā (Conservatorio Superior de Música Rafael Orozco de Córdoba), Karaliskajā Mūzikas koledžā Stokholmā, Zviedrijā (Kungliga Musikhögskolan) un Kalifornijas Mākslu institūtā (California Institute of the Arts), kur 2009./2010. gadā bija arī mācībspēks. J. Žvikovs regulāri piedalās dažādos mūzikas projektos Latvijā un ārpus tās, 2006. gadā ierakstījis dubultdisku Latviešu klaviermūzikas antoloģija, 2014. gadā bijis koncertcikla “Koncertizrādes Spīķeros” veidotājs. Vairākus gadus J. Žvikovs bijis Lielās Mūzikas balvas žūrijas loceklis. Nominēts Lielajai Mūzikas balvai kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī” (2012) un “Par izcilu interpretāciju” (2015).


Add event to calendar

Top Events

Top Events