Jūrmala Jazz. Nir Felder Quartet

„Vārdos neizsakāms lirisms... cēla, taču viegli uztverama ideja, kurā mijas cerība un vēsturiskās atmiņas untumi... Felders stingri turas ar kājām uz zemes, taču ar acīm meklēdams atbildes mākoņos.”

(The New York Times)

 „Feldera mūzikas spozmei nav nepieciešami komentāri.”

(The Los Angeles Times)

 „Aizraujoši pavērsieni... degsme... satriecošs solo... unikāla balss.”

(All About Jazz)

 „Jaunākais ievērojamākais džeza ģitārists”, „brīnumbērns”, „neticama parādība” – tā par jaunāko džeza pasaules pārstāvi Niru Felderu ir izteikušies ietekmīgākie mūzikas kritiķi no NPR radio, The New York Times un Montreal Gazette. Felders uzauga Ņujorkas pievārtē un zēna gadus pavadīja, muzicēdams rokgrupās, taču, iedvesmojies no tādām mūzikas ikonām kā Džons Koltreins (John Coltrane) un vudū dvēseles Džimija Hendriksa (Jimi Hendrix), viņš vietējā mūzikas veikalā regulāri uzsūca zināšanas par džeza pasauli. Pabeidzis Bērklī Mūzikas koledžu (Berklee College of Music), 2006. gadā viņš pārcēlās uz Ņujorku, kur drīz vien kļuva par vienu no pieprasītākajiem pavadošajiem spēlētājiem pilsētā, ar panākumiem muzicēdams tādu Grammy balvas laureātu dibinātās grupās kā Esperanca Spaldinga (Esperanza Spalding), Terija Laina Keringtona (Terri Lyne Carrington) (kuras jaunākais darbs ar Feldera līdzdalību ieguva Grammy balvu nominācijā „Labākais džeza instrumentālais albums”), Džeks Dedžonets (Jack DeJohnette), Gregs Osbijs (Greg Osby), Džoijs Defrančesko (Joey DeFrancesco), Ēriks Hārlands (Eric Harland), Hosē Džeimss (Jose James), Mišela Ndegeiočelo (Meshell Ndegeocello) un Sindija Blekmena (Cindy Blackman), kā arī uzstādamies kopā ar Ņujorkas pilsētas operu, Daienu Rīvsu (Dianne Reeves), Bobiju Makferinu (Bobby McFerrin), Stenliju Klārku (Stanley Clarke), Lizu Raitu (Lizz Wright), mūziķi Matisyahu, duetu Black Sheep un citiem māksliniekiem tādās koncertzālēs kā Radio City un Village Vanguard, kā arī nacionālās televīzijas studijās NBC un Fox.

 Uzslavas par unikālo skanējumu un stilu iedrošināja Felderu turpināt, tāpēc, meklēdams jaunu, intīmāku vietu radošuma izpausmei, 2010. gadā viņš izveidoja savu grupu, ar kuru uzstājās pilnīgi izpārdotos koncertos Ņujorkā un Eiropā. Tam sekoja gadu ilgas, regulāras uzstāšanās Ņujorkas bārā „55”, kur uz skatuves viņam pievienojās pilsētas spožākie talanti, tostarp Kevins Heizs (Kevin Hays), Ārons Parkss (Aaron Parks), Ārons Goldbergs (Aaron Goldberg), Jurī Keins (Uri Caine), Gregs Osbijs (Greg Osby), Kriss Poters (Chris Potter), Deivids Binnijs (David Binney), Bens Strīts (Ben Street), Mets Penmens (Matt Penman), Skots Kollijs (Scott Colley), Džons Patituči (John Patitucci), Džeimss Džinuss (James Genus), Tims Lefevrs (Tim Lefebvre), Neits Smits (Nate Smith), Marks Džuliana (Mark Guiliana), Šons Peltons (Shawn Pelton), Ali Džeksons (Ali Jackson), Kīts Kārloks (Keith Carlock), Entons Figs (Anton Fig), kā arī Brazilian Girls, Dub Trio, Snarky Puppy un Kneebody dalībnieki un daudzi citi mākslinieki. Felders stāsta: „Kad mēs uzstājāmies, neatkarīgi no grupas sastāva, publikas reakcija lika noprast, ka mūsu mūzika ir tieši tas, kā viņiem ir trūcis viņu mūzikas pieredzē, ka tas viņiem ir kaut kas ļoti īpašs. Komentējot gan manu Fender Stratocsater ģitāras spēli, gan kompozīciju, gan improvizāciju, viņi vienmēr teica, ka šī mūzika viņiem ir kaut kas jauns un aizraujošs, kaut kas ļoti daudzsološs un labs.”

 Izlēmis pārtraukt muzicēšanu bārā, lai vairāk pievērstos jau gatavās mūzikas ierakstīšanai, 2011. gada septembrī viņš uzaicināja Āronu Parksu, Metu Penmenu un Neitu Smitu uz ierakstu studiju Sear Sound. Grupā valdīja spēcīga muzikālā ķīmija un radās skaņa, ko brīnišķīgā ierakstā divās dienās iemūžināja skaņu inženieris Kriss Alens (Chris Allen). Pēc tam Felders uzrunāja leģendāro mūzikas skaņu inženieri un producentu Bobu Paueru (Bob Power) (sadarbojies ar tādiem māksliniekiem kā The Roots, Erkyah Badu, D’Angelo, Tribe Called Quest, Mišela Ndegeiočelo), lai ierakstītu jauno albumu. Albums „Golden Age” (Sony/OKeh) ir stāsts par tādām tēmām kā politika, kultūra, tehnoloģiskais apvērsums, kā arī apnikums un glābiņš, zudusī un atgūtā paradīze. To visu viņš stāsta, apvienodams džezu, roku, hiphopu un popu jeb mūzikas stilus, ar kuriem ir uzaudzis.