SING ALONG Pavasara koncerts BRĪNUMZEME

14. maijā plkst. 18:00 Latvijas Universitātes Lielajā Aulā notiks Sing Along Latvija pavasara koncerts ir iekļautas trīs izcilu latviešu klasiķu kantātes, kas kļuvušas ne tikai par muzikāliem, bet arī dziļi simboliskiem un tautai nozīmīgiem meistardarbiem – Latvijas kultūras kanonā iekļautā
Lūcijas Garūtas “Dievs, Tava zeme deg!”,
Pētera Barisona “Brīnumzeme”
un Jurjānu Andreja “Tēvijai”.

Sing Along Latvija ir kopdziedāšanas projekts, kas vairākas reizes gadā īpašos koncertos piedāvā klausītājiem kļūt arī par šo koncertu dalībniekiem, dziedot kopā ar profesionāliem mūziķiem. Arī šajā koncertā dziedošie skatītāji tiks aicināts piedalīties atskaņojumā, ņemot talkā īpaši sagatavotu nošu materiālu, kas sadarbībā ar mūzikas izdevniecību Music Baltica būs izdrukājamas koncerta mājas lapā singalong.lv ar kodu kuru atradīsiet uz biļetes.
Skatītāji aicināti dziedāt lūgšanu “Mūsu tēvs” no L. Garūtas kantātes, fragmentus no kantātes “Brīnumzeme” un visu kantāti “Tēvijai”.

Koncertā piedalās:
Jolanta Strikaite-Lapiņa, soprāns
Mārtiņš Zvīgulis, tenors
Pauls Putniņš, basbaritons
Jaunais orķestris (apvienotais orķestris, kurā muzicēs bērnu mūzikas skolu orķestra stīgu grupa un LU pūtēju orķestris)
Jauniešu koris Balsis, kamerkoris Fortius, LU absolventu koris Jubilate
Diriģents un muzikālais vadītājs Ints Teterovskis

Lūcijas Garūtas (1902–1977) kantāte ar Andreja Eglīša dzeju “Latviešu lūgšana Dievam”, kas laika gaitā no teksta pirmajiem vārdiem guvusi nosaukumu “Dievs, Tava zeme deg!”, tapusi Otrā pasaules kara beigu posmā. Tā pirmoreiz atskaņota 1944. gada 15. martā ļaužu pārpilnā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā ar Lūciju Garūtu pie ērģelēm, piedaloties leģendārajam Reitera korim un solistiem Ādolfam Kaktiņam un Marisam Vētram. Kantāte kļuva par simbolisku tautas sāpju saucienu, kas pēckara periodā varēja skanēt tikai svešumā. 1988. gadā tā kļuva par vienu no Atmodas garīguma simboliem, kuru no jauna iedzīvināja diriģents Imants Kokars ar kamerkori “Ave Sol”. Šobrīd kantāte iekļauta Latvijas kultūras kanonā, bet lūgsna “Mūsu Tēvs debesīs” bieži skan kā patstāvīgs skaņdarbs.

Pēteris Barisons (1904–1947), kurš pārstāvēja vēlīnā romantisma līniju latviešu mūzikā, sevišķi nozīmīgu savas jaunrades daļu veltīja simfoniskajam un vokāli simfoniskajam žanram. Viens no spilgtākajiem sasniegumiem šajā laukā ir trīsdesmito gadu beigās sacerētā kantāte “Brīnumzeme” ar Jāņa Akuratera tekstu, kas uzbur senas bērnības atbalsis un atmiņas par sen zudušām dienām, Latvijas 20. gadsimta smagās vēstures kontekstā tomēr iemiesojot daudz vairāk, nekā tikai sapni par bērnības laimes zemi.

“Tēvijai” ir latviešu klasiķa Andreja Jurjāna (1856–1922) kantāte ar autora vārdiem. Tā veido simbolisku vēstures tiltu pāri veselam gadsimtam un atgādina par Dziesmu svētku pirmsākumiem – kantātes “Tēvijai” pirmatskaņojums notika Trešajos dziesmu svētkos 1888. gadā. Šis skaņdarbs ir tautā iemīļots gan ar tā sirsnīgo solo, ko ar nosaukumu “Lūgšana” nereti dzied arī atsevišķi, gan enerģisko, pacilājošo kora partiju un patriotisko saturu, kam emocionālā piesātinājuma ziņā līdzīgi vien daži kora darbi latviešu mūzikas vēsturē.

Vairāk informācijas par Sing Along meklējiet sociālajā vietnē Facebook: @singalongLatvia