Rīgas festivāla noslēgums. Carmina Burana

Slavenā “Franču sešinieka” pārstāvim un neoklasicisma meistaram Fransisam Pulenkam ar savu vienīgo darbu ērģelēm izdevies radīt šedevru – Koncerts ērģelēm, timpāniem un stīgu orķestrim ir sava žanra augstiene. “Rīgas festivāla” izskaņā to ieskandina viena no krāšņākajām ērģeļspēles virsotnēm – izcilā latviešu mūziķe Iveta Apkalna! Muzikāli Pulenka koncerts sasaucas ar franču ērģeļmūzikas tradīcijām un vācu baroka meistardarbiem, arī džezu un viduslaiku mūziku. Viduslaikos saknes meklējamas arī Carmina Burana jeb “Bavārijas dziesmām” - 19. gadsimta sākumā benediktiešu klosterī atrastam dzejas krājumam ar 11. un 12. gadsimtā tapušiem tekstiem augšvācu un latīņu valodā, kas uzbur Hanzas laika sadzīves ainas un iepazīstina ar tālaika tikumiem, ēšanas paradumiem un gadskārtu ritumu... Jaunu skanējumu šiem tekstiem piešķīra Karls Orfs, un gan viņa kantātē Carmina Burana, kas ir viens no visu laiku slavenākajiem vokāli instrumentālajiem opusiem, gan senajās vārsmās, mīlas dziesmas mijas ar rindām, kas piesātinātas ar parupju viduslaiku humoru, himniski pacilātas frāzes - ar azartspēļu un dzīru attēlojumu, patriotiskas jūtas – ar erotisku jūsmu. Un Dzintaru koncertzālē šīs spilgtās ainas uzbur spožs Latvijas un Lietuvas mūziķu ansamblis diriģenta Andra Pogas vadībā.